ĪSUMĀ:
- Tokijas spēlēs medaļas guvušajiem Latvijas sportistiem no jauna jāpierāda atbilstība olimpiešu statusam
- Taisnākais ceļš kvalifikācijā varētu būt pludmales volejbola sieviešu duetam un tenisistei Aļonai Ostapenko
- Vieglatlētikā teju visa delegācija varētu kļūt zināma tikai mēnesi pirms olimpisko spēļu sākuma
- Labas izredzes kvalificēties ir riteņbraukšanā šosejā vīriešiem, BMX praktiskas cerības tikai sieviešu konkurencē
- Smaiļošanā situāciju sarežģījušas ieviestās izmaiņas olimpisko sacensību programmā
- Viens no pirmajiem ceļazīmi uz Parīzi varētu nodrošināt jātnieks Kristaps Neretnieks
- Vairākos sporta veidos latvieši ir tālākos olimpiskās kvalifikācijas pretendentos
- Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai vēl jālemj par iespēju Parīzē neitrālā statusā startēt agresorvalstu sportistiem, Krievija un Baltkrievija kā valstis ielūgumus nesaņem
Gatavošanās olimpiskajām spēlēm Latvijā rit ierastā gaitā, paturot prātā, ka ir daudz laikietilpīgu organizatorisko pasākumu, tostarp nepieciešamo formu un inventāra iegāde, kas jārisina ļoti laicīgi.
Iezīmēt Latvijas olimpiskās delegācijas iespējamās aprises gadu pirms Parīzes spēļu sākuma vēl ir priekšlaicīgi, jo visos sporta veidos izšķirošie notikumi kvalifikācijā vēl tikai gaidāmi. Potenciālajā dalībnieku sarakstā ir gan sportisti, kam olimpiskās ceļazīmes izcīnīšanai nevajadzētu radīt sarežģījumus, gan pretendenti, kam tikšanai uz Parīzi jāapliecina savas vislabākās prasmes un jācer arī uz veiksmes palīdzību.
Dalība Parīzes spēlēs nav garantēta arī Tokijas olimpiskajiem medaļniekiem
Ar visspožākajām medaļām no Tokijas olimpiskajām spēlēm atgriezās Latvijas 3x3 basketbolisti, bet iepriekš iegūtais zelts vēl negarantē iespēju startēt Parīzē. Jūnijā Pasaules kausa izcīņā nopelnītās bronzas godalgas garantēja latviešiem iespēju par olimpisko ceļazīmi cīnīties kvalifikācijā. Ne tik labās pozīcijās ir Latvijas 3x3 sieviešu basketbola izlase, kam vienīgā iespēja tikt uz kādu no trim kvalifikācijas turnīriem ir pēc vietas pasaules rangā, un sarežģīts uzdevums būs pakāpties pietiekami augstu, lai tiktu pretendentu vidū, it īpaši, ja nevarēs piedalīties visas spēcīgākās spēlētājas.
Ne gluži rozēm kaisīts, bet tomēr reāls ceļš uz Parīzi var pavērties arī Latvijas vīriešu klasiskā basketbola izlasei,
kas augusta beigās startēs Pasaules kausa izcīņā. Septiņas labākās valstsvienības Pasaules kausā, tostarp divas spēcīgākās Eiropas komandas uzreiz saņems olimpisko ceļazīmi, bet vēl 19 valstsvienības iegūs iespēju piedalīties olimpiskajā kvalifikācijā. Četros kvalifikācijas turnīros 24 komandas 2024. gadā sadalīs pēdējās četras vakances spēlēšanai Parīzē, un Latvijas izlasei labākajā sastāvā varētu būt savs nopietns vārds sakāms.
Tokijā ar bronzas medaļu iepriecināja Artūrs Plēsnieks, kurš līdzās 2023. gada Eiropas čempioniem Ritvaram Suharevam un Danielai Ivanovai ir galvenie pretendenti pārstāvēt Latviju svarcelšanā. Laika gaitā olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensības ir kļuvušas daudz kompaktākas, un Parīzē būs vairs tikai pa piecām svara kategorijām vīriešiem un sievietēm. Iespējams, Latvijas olimpisko kandidātu trio varētu pievienoties arī pērnais U-23 Eiropas vicečempions Armands Mežinskis. Svarcēlājiem līdz 2024. gada aprīļa beigām turpināsies olimpiskās kvalifikācijas punktu krāšana.
Pludmales volejbolā Latvijai tikai mazliet Tokijā pietrūka līdz olimpiskajām medaļām gan vīriešiem, gan sievietēm. Ceļš uz Parīzi gan izvērties atšķirīgs –
Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas sniegums ļauj cerēt, ka kvalificēties olimpiskajam turnīram viņām izdosies gluži nemanot, bet ne tik cerīga ir situācija vīriešiem.
Zemās vietas olimpiskās kvalifikācijas rangā un ierobežotās iespējas tikt spēlēt turnīros, lai situāciju labotu, vīriešu konkurencē praktiski atstāj izredzes nopelnīt biļeti uz Parīzi tikai Kontinentālā kausa izcīņā, kas noslēgsies 2024. gada jūnijā.
Tenisā sagaidāms, ka Latviju varēs pārstāvēt tikai Aļona Ostapenko, jo nākamgad jūnijā olimpisko spēļu dalībniekus noteiks pēc pasaules ranga, un pie ceļazīmēm tiks reitingā 56 labākās, paturot prātā, ka katru valsti varēs pārstāvēt ne vairāk kā četras spēlētājas.
Latvijas vieglatlēti vietu olimpiskajās spēlēs lielākoties varēs nodrošināt pēc vietas rangā
Vieglatlētikā Latvijas sportistiem līdz olimpiskajām medaļām nav izdevies aizsniegties kopš šķēpmetēja Aināra Kovala sudraba 2008. gadā Pekinā.
Lielākās izredzes kvalificēties startam Parīzē būs pēc vietas vieglatlētikas jumtorganizācijas "World Athletics" reitingā, to tiešie kvalifikācijas normatīvi ir tik augsti, ka ar veiksmes palīdzību tie drīzāk varētu būt pa spēkam kādam tikai šķēpmešanā vīriešiem un sievietēm. Kvalifikācijas punktu krājumu vieglatlēti lielākajā daļā disciplīnu varēs papildināt līdz pat 2024. gada jūnija beigām.
Cīņas sportā lielākās cerības ir uz Anastasiju Grigorjevu, kura pēc ceļgala operācijas sev izvirzīja mērķi atgūt spēkus un veiksmīgi startēt Parīzē.
Tokijā 5. vietu ieguvušajai Grigorjevai iespēja tikt uz karjerā ceturtajām olimpiskajām spēlēm būs ne tikai septembrī pasaules čempionātā, bet arī nākamgad Eiropas un pasaules kvalifikācijas turnīros. Iespējams, olimpisku pretenziju pamatotību pretendēs apliecināt arī Aleksandrs Jurkjans un Alans Amirovs grieķu-romiešu cīņā un Ivars Samušonoks brīvajā cīņā.
Riteņbraukšanā gandrīz droši Parīzē redzēsim kādu sportistu Latvijas krāsās
Sagaidāms, ka Parīzes spēlēs Latvija būs pārstāvēta riteņbraukšana šosejā, bet tikai kvalifikācijas posma noslēgumā oktobra vidū pēc vietas nāciju rangā kļūs zināms, vai grupas braucienā startēs viens dalībnieks vai divi, kā arī tas, vai viena starta vieta pienāksies distancē ar atsevišķu startu. Tikmēr nodrošināt dalību vienai braucējai sieviešu grupas braucienā jau varētu būt krietni sarežģītāk sasniedzams mērķis.
BMX riteņbraukšanā latvieši vīriešu konkurencē olimpiskās kvalifikācijas rangā ir otrā desmita beigās, bet tikšanai uz Parīzi līdz 2024. gada jūnijam ir jātiek TOP10. Cerīgāka situācija ir sieviešu rangā, kur Latvija ieņem 13. vietu un olimpisko spēļu dalībnieču vidū varētu nonākt Veronika Monika Stūriška vai Vineta Pētersone. Tikmēr BMX frīstailā Latvijas pārstāvim Ernestam Zēboldam praktiski ceļu uz Parīzi varētu pavērt veiksmīgs starts nākamgad olimpiskās kvalifikācijas sērijas sacensībās un iekļūšana labāko sešiniekā. Kalnu riteņbraukšanā (MTB) olimpiskajā krosā izredzes tikt olimpiešu vidū ir Mārtiņam Blūmam, tiesa, kvalifikācijas nāciju rangā Latvija patlaban ir zem 19 dalībvalstu svītras, bet līdz 2024. gada maija beigām ir iespēja situāciju labot.
Smaiļošanā Tokijas spēlēs lieliski sevi apliecināja galvenajā finālā 200 metru distancē iekļuvušais Roberts Akmens, taču Parīzes spēļu programmā tika ieviestas būtiskas izmaiņas.
Olimpiskās medaļas smaiļotāji vairs nesadalīs vieninieku klasē 200 metros, bet īsākā būs 500 metru distance, un ir iespējamas dažādas variācijas laivu ekipāžu komplektēšanā dalībai kvalifikācijā. Pasaules čempionātā jau augusta otrajā pusē Vācijā sadalīs visas olimpiskās ceļazīmes smailīšu četriniekiem, bet vieniniekiem un divniekiem gan smaiļošanā, gan kanoe iespēja nodrošināt biļeti uz Parīzi būs arī nākamgad maijā Eiropas zonas kvalifikācijas sacensībās Ungārijā. Akadēmiskajā airēšanā Latvija olimpiskajās spēlēs kopš gadsimtu mijas nav startējusi, un līdzšinējie rezultāti nestiprina cerības, ka situācija šoreiz varētu mainīties.
Kvalifikācijas īpatnības pavērs olimpiskas iespējas labākajiem Latvijas peldētājiem
Peldēšanā Latvijai drošākas izredzes startēt Parīzē paredz sporta veidā ieviestie noteikumi, kas nodrošina dalību katrai valstij ar vienu dalībnieku gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Peldēšanā ir gan ļoti augsti kvalifikācijas normatīvi, kas tos sasniegušajiem sportistiem garantē dalību olimpiskajās spēlēs, kā arī zemāki kontrollaiki, kurus sasniegušos peldētājus uzskata par kandidātiem uzaicinājuma saņemšanai.
Latvijas peldētājiem aizsniegšanās arī līdz kandidāta normatīvam varētu būt gana augsta latiņa – nule kā pasaules čempionātā Ievas Maļukas sasniegtie Latvijas rekordi 200 metru kompleksajā distancē un 200 metros brīvajā stilā no olimpiskā kandidāta normatīva atpaliek vairākas sekundes, bet vēl lielāka starpība ir salīdzinājumā ar olimpiskās kvalificēšanās normatīvu.
Jāšanā Tokijas olimpiskajās spēlēs konkūrā debitēja Kristaps Neretnieks, un jau 2023. gada beigās kļūs zināms, vai viņš būs nodrošinājis dalību arī Parīzē. Pēc rezultātiem, kas Centrālās un Austrumeiropas un Centrālās Āzijas zonā sasniegti līdz jūnija beigām,
Neretnieks ar zirgu Palladium KJV provizoriski ir olimpisko spēļu dalībnieku vidū, tomēr jārēķinās, ka situācija vēl var mainīties.
Šaušanā ar pistoli Latvijai pirmie kandidāti nodrošināt dalību olimpiskajās spēlēs ir Agate Rašmane, Lauris Strautmanis un Emīls Vasermanis, turpretim stenda šaušanā pretendentu vidū ir Dainis Upelnieks. Pirmā iespēja nodrošināt vietu Parīzes spēlēs šāvējiem būs jau šogad pasaules čempionātā, kas augusta vidū sāksies Azerbaidžānā.
Vairākos sporta veidos latviešiem ir izredzes kvalificēties, bet ceļš uz Parīzi būs sarežģīts
Izredzes ir arī Edvardam Gruzītim kvalificēties kāpšanas sportā, kas Tokijas spēlēs kļuva pasaulē par vienu no televīzijas auditorijas favorītiem. Ceļā uz Parīzi Edvardam jākrāj labi rezultāti, lai saņemtu uzaicinājumu 2024. gada pavasarī piedalīties olimpiskās kvalifikācijas sērijas sacensībās, kur kopvērtējumā būtu jāiekļūst TOP10.
Arī džudo olimpiskās dalības vēlmju pamatotību nosaka sportista vieta kvalifikācijas rangā. Pēc paaudžu maiņas Latvijas džudo lielākas cerības saista ar Unu Dolgiļeviču, Anastasiju Sokirjansku un Antoniju de Andželisu, taču viņiem visiem līdz nākamajiem vasaras saulgriežiem būtiski jāpakāpjas rangā, lai olimpiskās izredzes kļūtu par realitāti.
Pieticīgākas izredzes Latvijai kļuvušas modernajā pieccīņā, kur sievietēm Kateržina Krejči dziedē savainojumu, bet Pāvelam Švecovam vīriešu konkurencē nav parocīgs jaunais sacensību formāts,
kas paredz aizvadīt divas sacensību kārtas cīņā par iekļūšanu finālā. Olimpiskās ceļazīmes pieccīņnieki dalīs gan 2023. un 2024. gada pasaules čempionātos, gan pēc vietas rangā 2024. gada jūnijā.
Sarežģīti pārvarēt kvalifikāciju būs arī taekvondo cīkstonēm Jolantai un Inesei Tarvidām, kam janvārī jātiek TOP5 pasaules rangā vai martā Eiropas kvalifikācijas turnīrā Berlīnē jāaizkļūst līdz finālam. Savukārt vingrošanā cerības saista ar Dmitriju Mickeviču kā tehnisku sportistu, kurš augstākā līmeņa sacensībās spētu kvalificēties vingrojumos uz zirga, kā arī Darjas Ovčarukas startiem lēcienos uz batuta.
Uz olimpiskajām ceļazīmēm ir gatavi pretendēt arī burātāji Dāvis Mazais un Estere Kumpiņa, kam gan jārēķinās ar milzu konkurenci. Tāpat loka šaušanā U-18 pasaules čempionam Romanam Sergejevam pārejā uz pieaugušo sacensībām netrūks izaicinājumu, lai izcīnītu olimpisko ceļazīmi uz Parīzi. Arī boksā, ko olimpiskajās spēlēs pārvalda Starptautiskā Olimpiskā komiteja, nevis starptautiskā federācija, Beatrisei Rozentālei un Mārcim Grundulim nav spožas izredzes 2024. gadā pasaules kvalifikācijas turnīros nopelnīt biļeti uz Parīzi.
Stīvēšanās par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību neitrālā statusā turpināsies vēl ilgi
Starptautiskajā sportā tikmēr viens no galvenajiem olimpiskajiem tematiem joprojām ir par agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība četrgades nozīmīgākajās sacensībās.
Krievija un Baltkrievija gadu pirms spēļu sākuma nesaņēma ielūgumus startēt Parīzē, taču individuāli krievu un baltkrievu sportistus varētu pielaist sacensībām kā neitrālus atlētus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) arvien nav ieņēmusi skaidru pozīciju, gan aicinot ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā piedalīties starptautiskās sacensībās, ja viņi nepauž atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, gan norādot, ka lēmumu par abu agresorvalstu atlētu iespējām startēt Parīzē izvērtēs tik ilgi, cik nepieciešams.
Sagaidāms, ka SOK lēmumu nepieņems agrāk kā oktobra vidū, kad Indijā paredzēta organizācijas ģenerālās asamblejas sesija.
Arī Ukrainas sportistu vidū nav pilnīgas vienprātības par sacenšanos ar krieviem un baltkrieviem.
Daļa Ukrainas sportistu uzskata, ka agresorvalstu sportistiem nav vietas olimpiskajās spēlēs, citi tikmēr būtu gatavi sacensties, ja krievi un baltkrievi parakstītu deklarāciju, nosodot karu.
Septiņu industriāli attīstītāko valstu jeb G7 līderi maijā sanāksmē Japānā pavēstīja, ka pilnībā atbalsta starptautisko sporta organizāciju autonomiju sacensību pārvaldībā, vienlaicīgi norādot, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti dalības gadījumā nekādi nedrīkstētu tikt asociēti ar valsti, kuras pilsoņi viņi ir.
Parīzes olimpiskās spēles 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.
