ĪSUMĀ:
- Jānis Buks LOK prezidenta amatā paveicis vienu no diviem lielajiem uzdevumiem.
- Bukam pārmet nespēju izveidot produktīvu dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju.
- Vēstuli par priekšlaicīgu LOK prezidenta vēlēšanu rīkošanu parakstījušajām federācijām nav lielas ietekmes sporta aizkulisēs.
- Nākamo LOK vadītāju kandidatūru vidū min Raimondu Lazdiņu, Einaru Fogeli un Viesturu Koziolu - visu trīs izredzes augstu nevērtē.
- Jaunu LOK prezidentu varētu ievēlēt jūnijā.
LOK prezidents Buks 10. aprīlī Latvijas Televīzijā stāstīja par politisku spiedienu, ko esot īstenojušas izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") pietuvinātas personas Raivis Bergs un Ilze Bagatska. Politiska spiediena veikšanu Bergs un Bagatska gan noliedz.
Teju vienlaicīgi ar Buka publiskajiem paziņojumiem LOK saņēma 21 federācijas parakstītu vēstuli, kurā aicina priekšlaicīgi rīkot LOK prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanas bija paredzētas septembrī, bet daļa biedru nolēmusi procesu pasteidzināt.
LOK prezidenta amatā Buks stājās pērn jūlijā. Viņš norāda, ka no diviem lielajiem uzdevumiem ir paveicis vienu, padarot LOK caurspīdīgāku. Otrs lielais mērķis – visu sporta organizāciju konsolidācija zem LOK karoga – palika nesasniegts. Balsojums pret apvienošanos faktiski bija kā neuzticības balsojums tagadējai LOK vadībai – prezidentam Bukam un ģenerālsekretāram Kārlim Lejniekam.
Bukam ir pieredze komercbanku apvienošanā, taču panākt, ka sporta sabiedrība nobalso par apvienošanos vienā organizācijā, LOK prezidents nespēja.
Tāpat Bukam pārmet nespēju izveidot produktīvu dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) , no kā cietusi visa sporta nozare. Buka nesenie paziņojumi par politisko spiedienu no IZM puses turpmāko sadarbību padarīja praktiski neiespējamu. Pēc šīm atklāsmēm LOK riskē ar atzīšanas apturēšanu, ja tā lems Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomiteja. LTV sazinājās ar SOK, kas norunātajā laikā savu komentāru nesniedza.
Buka vadībā LOK ir ievērojami zaudējusi ietekmi, deleģētās funkcijas un valsts finansējumu. Šie faktori ir vēl viens iemesls biedru neapmierinātībai ar prezidenta darbu. Sporta kuluāros kā vienu no LOK vājuma pazīmēm min situāciju, ka komitejas darbiniekiem meklē amatus arī citās Olimpiskās komitejas struktūrās, iztikai nepieciešamo atalgojumu cenšoties sapilināt no vairākiem kanāliem. Buks šādu situāciju nenoliedz, to pamatojot gan ar nepieciešamību ietaupīt līdzekļus, gan pārvaldības modeļa racionalizēšanu. LOK prezidents apgalvo, ka kopš 1. aprīļa viņš ir atteicies no atalgojuma.
Vēstuli par priekšlaicīgu LOK prezidenta vēlēšanu rīkošanu parakstījušo federāciju vidū neviena no tām nebauda lielu ietekmi sporta aizkulisēs.
Tāpat vienojošais elements ir atrašanās ārpus IZM noteiktā 15 prioritāri atbalstāmo federāciju loka.
Par grupas neformālo līderi uzskatāms Handbola federācijas viceprezidents Raimonds Lazdiņš. Viņš ir bijušais drošībnieks, bijis premjera Aigara Kalvīša padomnieks, bet plašākai sabiedrībai pazīstams no lidostas "Rīga" nesankcionēti noklausīto telefonsarunu skandāla. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Lazdiņš centās iekļūt parlamentā no Alda Gobzema partijas "Katram un katrai" saraksta, taču nesekmīgi. Sporta sabiedrībā Lazdiņa izredzes ieņemt kādu no vadošajiem LOK amatiem vērtē skeptiski, taču vēlēšanās katras federācijas balsij ir vienāds svars, un Lazdiņam ir savs atbalstītāju pulks.
Starp potenciālajiem LOK prezidenta kandidātiem kuluāros nemainīgi virmo arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidenta Einara Fogeļa vārds. Ilggadējais sporta funkcionārs pašlaik ir arī LOK viceprezidents un vada Starptautisko Kamaniņu sporta federāciju.
Arī Fogelim ir savi atbalstītāji, taču vēl vairāk – kaismīgu pretinieku, galvenokārt jaunās paaudzes sporta funkcionāru vidū,
kuri sola aktīvu rīcību gadījumā, ja Fogelis tomēr izvirzīs savu kandidatūru.
Tāpat sporta aizkulisēs nemainīgi cilā hokeja funkcionāra Viestura Koziola vārdu, kurš iepriekš vairākkārt apstiprinājis, ka neizslēdz kandidēšanu uz kādu no vadošajām LOK pozīcijām. Viņa kandidatūra gan neietu pie sirds mazāka mēroga sporta federācijām, un arī lielo federāciju vidū liela atbalsta Koziolam pašlaik nav.
Visticamāk, neviens no trim nebūs starp galvenajiem favorītiem uz LOK prezidenta krēslu. Kā viens no iemesliem tiek minēts ietekmes trūkums politiskajās aprindās, kā rezultātā nākamā LOK prezidenta meklējumu siets varētu skart gan bijušos un esošos politiķus, gan tiem pietuvinātus ietekmīgus uzņēmējus. Tiek prognozēts, ka jauno LOK prezidentu vēlēs priekšlaicīgi – jau jūnijā. Tas nozīmē īsu sagatavošanās laiku un grūti prognozējamu iznākumu.
