LHF pauda bažas par pēdējo nedēļu notikumiem, kas saistīti ar BHF un tās vadību, norādot, ka nevar ignorēt masu medijos pieejamo informāciju.
Baskovu iepriekš novembrī iekļāva Latvijas "melnajā sarakstā", liedzot viņam iebraukšanu Latvijā. Baskovu saista ar uzbrukumu opozīcijas aktīvistam Romānam Bandarenkam, kurš pēc tam slimnīcā nomira. Baltkrievijas medijs "Tribuna" vēstīja, ka uzbrukumā, pēc kura mira Bandarenka, klāt bijis arī Baskovs.
"Uzskatām, ka notikumi tiešā veidā apdraud un negatīvi ietekmē gan pašas Baltkrievijas Hokeja federācijas reputāciju, gan ir arī nopietns drauds sporta veida - hokeja - reputācijai," vēstulē rakstīja LHF.
Lai arī abu federāciju sadarbība čempionāta organizēšanas jomā ir bijusi sekmīga, pēdējā laika notikumi Baltkrievijā rada LHF gan tiešus, gan netiešus šķēršļus sadarbības turpināšanai. LHF norādīja, ka pienācīgai līguma izpildei tie būtu iespējami drīz jānovērš.
Par nepārprotamu un abām čempionāta organizatoru pusēm saistošu LHF uzskata Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) izstrādāto Uzvedības kodeksu, kas ir piemērojams jebkādai rīcībai, kas negatīvi ietekmē hokeja integritāti un reputāciju, tajā skaitā, jo īpaši attiecībā uz rīcību, kas ir prettiesiska, amorāla vai neētiska.
Medijos pieejamo
informāciju par Baskova iespējamo piedalīšanos represijās pret Baltkrievijas iedzīvotājiem LHF raksturoja kā nepārprotami neatbilstošu vispārzināmiem morāles un ētikas principiem, nepieņemamu un neattaisnojamu.
LHF uzsver, ka par šādu rīcību, neatkarīgi no tās juridiskā novērtējuma pēc Baltkrievijas likumiem, IIHF Uzvedības kodekss paredz disciplināru atbildību.
Atbilstoši IIHF Uzvedības kodeksa noteikumiem, atbildība ir individuāla un personiska un BHF nevar būt atbildīga pār tās priekšsēdētāja Baskova rīcību, tomēr LHF norādīja, ka šādi fakti būtiski negatīvi ietekmē visu iesaistīto organizāciju un starptautiskā hokeja labo slavu.
LHF aicināja informēt, kā BHF plāno atjaunot iepriekšējo uzticību un lietišķās attiecības, kā arī pasargāt hokeja kā sporta veida reputāciju.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā plāno aizvadīt vienas grupas spēles. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. Demonstrācijās pret Lukašenko režīmu kopš augusta miruši vismaz četri cilvēki, un Eiropas Savienība nosodījusi Bandarenkas nāvi un brīdināja Minsku par jaunu sankciju noteikšanu.
Eiropas Savienības dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Pret Baltkrievijas režīmu noteiktās sankcijas papildināja arī Aleksandra Lukašenko iekļaušana sarakstā.
