Rīkotāju pārstāvis Edgars Buncis otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē informēja, ka ir pārdoti 105 000 no 240 000 biļetēm, kas pieejamas uz visām Latvijā notiekošajām spēlēm. Tātad realizēta ir mazāk nekā puse biļešu.
Lētākās biļetes par deviņiem eiro ir, piemēram, uz Kazahstānas un Slovēnijas maču, kas, iespējams, interesē mazāk cilvēku nekā Latvijas un jebkuras citas komandas duelis. Latvijas izlases spēles apmeklējums interesentiem izmaksās vismaz 50 eiro.
Biļešu realizācijas statistika rīkotājiem noteikti neglaimo, jo viņiem ir nepieciešams lielāks tirdzniecības apjoms, lai čempionātu atpelnītu, jo vislielākā ienākumu bāze ir paredzēta tieši no biļešu ieņēmumiem.
Sporta līdzjutēji pasaulē parasti iegādājas biļetes diezgan savlaicīgi, bet Latvijā ir ierasts to darīt relatīvi pēdējā brīdī.
Būtiski, ka Rīgā spēlēs arī Čehijas un Slovākijas izlases, uz kuru līdzjutējiem kā hokeja nāciju pārstāvjiem rīkotāji pamatoti liek lielas cerības. Pirms Čehijas iemainīšanas Rīgas grupā vieta bija paredzēta ASV, no kurienes līdzjutēji uz pasaules čempionātu nebrauc vai ierodas ļoti minimālā skaitā. Tā ka čehi vietējiem rīkotājiem ir ieguvums, un Rīgas centrā čehu un slovāku valodu jau dzird ļoti daudz. Rīkotāji pirms vairākām nedēļām sacīja, ka čehi un slovāki ir visaktīvākie un no ārzemniekiem visaktīvāk pērk biļetes. Arī šveicieši ir aktīvi, bet viņi vairāk tomēr iet uz izslēgšanas spēlēm, nevis grupas turnīra cīņām.
No čempionāta rīkotājiem ir grūti izvilināt informāciju par čempionāta finansiālo struktūru, bet Saeimas Sporta apakškomisijā tika prezentēts, ka čempionāts nodrošinās 48 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nodokļos 9,8 miljonus eiro, bet kopējais čempionāta budžets būs 7,7 miljoni eiro.
Ja biļešu pārdošana turpināsies pašreizējā tempā, tad beigu beigās pietrūks apmēram 1,5 miljoni eiro.
Buncis iepriekš Latvijas Radio teica, ka čempionāta finansiālā norise lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma pieejamības. Ja biļešu tirdzniecība neveiksies tik labi un nebūs finansējuma no valsts, visdrīzāk, paliks parāds, kas Latvijas hokejam būs jāsedz no nākotnes ienākumiem. Uz 1. maiju bez valsts atbalsta iztrūkums, lai čempionāts būtu pa nullēm, sasniedza apmēram 1,5 miljonus eiro.
Parādniece paliktu Latvijas Hokeja federācija (LHF), kam no nākamajiem valsts naudas piešķīrumiem būtu jāsedz iztrūkums.
Tas nozīmē, ka LHF būtu mazāk naudas, sporta veida attīstība valstī bremzētos un no pasaules čempionāta gaidītais hokeja attīstības efekts noteikti izpaliktu.
Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē deputāti uzdeva jautājumu, kādēļ rīkotāji neizmanto aptuveni 800 000 eiro atlikumu no 2021. gada čempionāta, kur valsts deva pat vairāk nekā piecus miljonus eiro un pārējo sedza Starptautiskā Hokeja federācija aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Buncis pēc sēdes Latvijas Radio sacīja, ka rīkotāji godprātīgi atmaksās visu, ja valsts no piešķirtā ko prasīs atpakaļ. Protams, to varēs izdarīt tikai tad, ja būs, ko atmaksāt, nevis iestāsies pusotra miljona eiro iztrūkums.
