Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Naivais jautājums: vai spēlēšana Maskavas CSKA un «Dinamo» ir nodevība?

Vērienīgi stadioni Lietuvā un Igaunijā atstāj Latviju vienatnē tukšiniekos

Lietuvā un Igaunijā uzcelti vērienīgi futbola stadioni; Latvija vēl joprojām tukšā

Kauņas pilsēta pēdējo gadu laikā aktīvi attīstījusi sporta infrastruktūru, kļūstot par vienu no līderiem visā Baltijas reģionā. Domes pārstāvis uzsver – pilsēta uzbūvējusi lielāko iekštelpu arēnu Baltijā, olimpiskā izmēra peldbaseinu, ledus halli – tagad kārta olimpiskajiem standartiem atbilstošai vieglatlētikas manēžai, kas būs savienota ar jauno pilsētas lepnumu – 15 000 sēdvietu ietilpīgo futbola stadionu, kurš kalpos arī vieglatlētikas vajadzībām.

Jaunajā futbola stadionā spēles aizvadīs Lietuvas futbola valstsvienība. "Protams, jo šobrīd Lietuvā nav nacionālā stadiona. Stadiona atklāšanas dienā, kad būs pilns stadions un notiks spēle, pie mums viesosies UEFA delegācija. Stadions saņems ceturto kategoriju. Tāpēc arī Latvijas valstsvienība varēs spēlēt," "Sporta studijai" norāda Kauņas pilsētas vicemērs Mants Jurgutis.

Valstiskā mērogā Kauņas veiksmes stāstu aizēno Viļņa, kur nacionālo stadionu nesekmīgi cenšas uzbūvēt jau ceturtdaļgadsimtu.

Tagad process atkal pavirzījies uz priekšu. Apstiprināts jauns projekts 40 miljonu eiro vērtībā, bet vispirms jādemontē iepriekšējo projektu paliekas. Par Viļņas nedienām pasmējusies arī Kauņa, kas blakus topošajam stadionam nopirkusi reklāmas laukumu, atgādinot, kur atrodas īsts stadions.

"Katrai pilsētai ir savi simboli. Stadionos rodas vienotības sajūta. Manuprāt, jebkurai lielai pilsētai nepieciešama vieta, kur bērniem spēlēties un pavadīt brīvo laiku. Kā arī vieta, kur visai sabiedrībai pulcēties. Parasti šādi lieli objekti kļūst par īpašiem visai kopienai. Tas kļūst par viņu simbolu un identitāti. Nav būtiski, cik uzvaru šeit izcīnīs, bet cilvēkiem būs vieta, kur sanākt kopā. Tas ir daudz svarīgāk par ekonomiskiem apsvērumiem un rezultāta uz tablo," pauž Jurgutis.

Ķeroties klāt darbiem, stadiona projekts pieredzēja izmaiņas. Atklājās konstrukciju sliktais stāvoklis, un rekonstrukcijas vietā nācās visu būvēt no jauna.

Plānoto 28 miljonu vietā stadions izmaksāja 45 miljonus eiro.

Apjomīgo projektu pilsēta realizēja praktiski ar saviem spēkiem. Vienīgais papildu finansējums nāca no Lietuvas vadības – 10 miljonu eiro apmērā.

"Jo ilgāk domā, jo cenas visam tikai pieaug. Šādi var pat nemaz neuzsākt neko būvēt. Svarīgākais, lai būtu vīzija, ka mēs rīkosimies tā un ne citādi. Uzsākot šo projektu, zinājām, ka to pabeigsim. Vienīgais jautājums – cik ātri spēsim realizēt? Nevis tas, vai vispār to darīsim. Ātrāk sāksi – lētāk tas izmaksās, un ātrāk varēsi ienākt uzbūvētajā stadionā," pieredzē dalās Kauņas vicemērs.

"Šis ir apsildāmais laukums. Šveices meistaru veikums. Šeit varēs spēlēt jebkurā no gadalaikiem. Mums ir ļoti moderna televīzijas studija, kā arī viss modernam stadionam nepieciešamais. Stadionu esam aprīkojuši ar VAR sistēmu un vārtu līniju sistēmu. Ja nepieciešams – šeit ir viss vajadzīgais. VIP zona īpašiem viesiem," turpina stāstīt Jurgutis.

Līdzīgi kā arēnai "Žalgiris", kuru pilsēta uzbūvēja par saviem līdzekļiem, pārvaldību uzticēja privātajam partnerim, kuram jārūpējas par tā noslodzi – piesaistot ne vien sporta, bet arī kultūras pasākumus.

Tāpēc pilsētai nav jāiesaistās ar papildu finansējumu.

"Mūsu galvenais mērķis ir radīt situāciju kā "Žalgiris" arēnā, kur mums nav jāiegulda līdzekļi tās uzturēšanā, jo esam būvniecības laikā jau gana daudz ieguldījuši. Cerams, ka šāda moderna būve – pilnībā aprīkota – varēs pati sevi uzturēt," pauž pilsētas vicemērs.

Savukārt mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi var lepoties ar nacionālo stadionu, kurš jau 20 gadus bija modernākais un lielākais Baltijā. Iesākumā ieceri par nepieciešamību būvēt futbola stadionu attīstīja toreizējas futbola kluba "Flora" prezidents Aivars Pohlaks – tagadējais Igaunijas Futbola federācijas prezidents. Procesa laikā Igaunijas federācija pārņēma stadionu attīstību, kurai vienīgajai tagad no Baltijas sporta federācijām pieder tik apjomīga būve.

"Mēs kā federācija esam pilnībā neatkarīgi. Varam paši izlemt visu, kas attiecas uz stadiona izmantošanu. Esmu sekojis ziņām medijos par grūtībām, kuras esat piedzīvojuši "Skonto" stadionā. Toreiz pat krēslus demontēja, jo bija domstarpības starp stadiona īpašnieku un federāciju. Šādas lietas šeit nevarētu notikt, jo mums pieder šis stadions un mēs esam tie, kuri lemj par visu notiekošo.

Ilgtermiņā ir krietni vien izdevīgāk, ja pašiem pieder stadions.

Īstermiņā piekrītu, ka nomāt varētu būt pat izdevīgāk. Nav jāmaksā uzturēšanas izmaksas. Par to parūpēsies kāds cits. Turklāt stadions noveco. Tāpēc regulāri jāveic ieguldījumi uzlabošanas darbos. Mūsu gadījumā papildu ieguvums ir tas, ka šeit atrodas arī visas nepieciešamās telpas federācijas vajadzībām," Sporta studijai" klāsta Igaunijas Futbola federācijas attīstības direktors Mihkels Ulibole.

No stadiona būvniecības sākumam līdz tā pabeigšanai bija nepieciešami 17 gadi un nepilni 30 miljoni eiro.

Tā uzturēšanas izmaksas svārstās viena miljona apmērā. Tomēr igauņu domāšana vērsta uz attīstību. Tas nesis augļus. Plānveidīgi attīstot īres iespējas stadiona teritorijā, izdevies būt pašpietiekamiem.

Ulibole atklāj: "Klubiem stadiona izmantošana ir bez maksas. Neprasām īres maksu. Ideja balstās uz to, ka tas ir ieguldījums Igaunijas futbolā. Stadionu uzbūvējām par federācijas līdzekļiem. Futbola klubi veido federāciju. Tas nozīmē, ja klubs šeit vēlas aizvadīt Eiropas kausu spēles vai, piemēram, "Flora" un "Levadia", kas bāzējās Tallinā un ir lielākās komandas – viņi šeit aizvada visas sezonas mājas spēles. Vienīgais, kas viņiem jāsedz, – visi ar spēles rīkošanu saistītie izdevumi. Nav nekādas īres maksas. No savas puses to uztveram kā ieguldījumu.

Futbola saimi redzam kā vienotu organismu. Klubi un federācija – tas ir viens veselums.

Neesam nekādi naidnieki. Ja, piemēram, stadionu pārvaldītu privāts uzņēmums, tad viņi it visā ierēķinātu arī savu peļņu. Tas nozīmē, ka klubi un federācija kādam nodrošinātu ienākumus. Tagad nav šādas situācijas. Futbola federācija ir bezpeļņas organizācija. Visus ienākumus mēs ieguldām atpakaļ futbolā."

Igauņi var lepoties, ka viņu stadionā regulāri notiek jauniešu Eiropas čempionāti futbolā un kā pagaidām augstākais novērtējums – 2018. gadā izdevās uz Igauniju atvest pasaules grandus futbolā – Madrides "Real" un Madrides "Atletico", kas savā starpā izcīnīja UEFA Superkausu.

"Ja stadionu uztver tikai kā peļņas vai biznesa projektu, tad visa darbība arī balstīsies vispirms nopelnīt – viss pārējais paliks aiz komata. Tomēr, ja galvenā domā ir radīt stadionu kā nacionālo simbolu – darīt to valsts un sabiedrības labā – un tikai pēc tam to visu apaudzē ar izstrādātu biznesa plānu, tad tā ir pavisam cita domāšana. Sākot darīt no otra gala – biznesa intereses liekot priekšplānā… Tad kāda ir galvenā atšķirība starp nacionālo stadionu un visiem pārējiem biznesa projektiem? Manā uzskatā ir ļoti svarīgi, ar kādiem mērķiem iesāk ideju par nacionālo stadionu," uzsver Ulibole.

Nacionālie stadioni Lietuvā un Igaunijā tapuši ar skaidru un precīzu vīziju. Turklāt ar ilgtermiņa domāšanu. Jautājums – vai Latvijā būs līdzīgi? Šobrīd Latvijā situācija ir citāda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti