Kādreizējais valstsvienības kapteinis un bijušais Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka dalībai Pasaules kausā visupirms jākļūst par LFF mērķi un sapni visai futbola saimei. 

"Pirmais, kas Latvijas futbolam no šī [finālturnīra] jāņem, ir sapnis," teica Gorkšs. "Sapnis kādreiz būt pasaules čempionātā. Vieniem tas ir sapnis – līdzjutējiem un visiem, kuri seko Latvijas izlasei. Un droši vien Latvijas Futbola federācijai tam ir jābūt mērķim – varbūt pēc 40 gadiem attapties uz šīs vislielākās pasaules skatuves."

Savukārt "Riga" FC treneris un Pasaules kausa spēles Latvijas Televīzijā komentējušais Kristaps Blanks noderīgu niansi saskatīja Brazīlijas izlases spēlēs.

"Centra aizsargi bieži pieslēdzas uzbrukumiem. Kā mēs pieslēdzamies uzbrukumiem, vienmēr to saprot ar to, ka tā ir standartsituācija – stūra sitiens, brīvsitiens vai auti – sānu iemetiens. Bet tā [brazīliešu] pieslēgšanās ir savādāka, kas man iekrita acīs: Tjagu Silva un Markinjoss ne vienmēr uzreiz deva piespēli, bet paši ar bumbu virzījās uz priekšu, ejot tādā driblā cauri," paskaidroja Blanks. "Tad jau pretspēlētāji katrs it kā ņem savu partneri, bet tur paliek brīvas zonas, un centra aizsargi, ja viņiem ir tas meistarstiķis un vēlēšanās iet vēl, tad viņi var tālu tikt – arī līdz pretinieku vārtiem. Ja esi ticis līdz pretinieku vārtiem, tad tas uzreiz veido skaitlisko pārsvaru. Un arī pretspēlētājiem jādomā, kurš izvirzās pretī centra aizsargam, kurš – ne."

Blanks pastāstīja, ka pieredzējis līdzīgu epizodi virslīgā "Riga" FC mačā pret "Spartaku", kur spēlēja Mārcis Ošs.

"Viņam [Ošam] bija līdzīga epizode – bumba pie savas 16 metru līnijas, bija piespēle atpakaļ, mēs tā kā gājām presingā, un viņš vienkārši to ļoti labi izmantoja ar savu laukuma redzējumu. Viņš vienkārši gāja driblā cauri, kaut kur tika nobloķēts viens spēlētājs, kaut kur otrs, un viņš, var teikt, no savas 16 metru līnijas tika līdz mūsu soda laukumam, atdeva tur piespēli, saņēma piespēli atpakaļ sev pa sitienam un mēs viņu nogāzām. Tas ir kā piemērs, ka arī mūsu virslīgā notiek tādas lietas, kas notiek Pasaules kausā. Labi, mēs salīdzinām Ošu ar Tjagu Silvu, bet tās nestandarta domas rodas jebkurā līmenī."

Gorkšs aizvadītajā Pasaules kausā apguva komentētāja arodu, lielākoties blakus meistaram Anatolijam Kreipānam. Gorkšs kā bijušais centra aizsargs lielāko uzmanību pievērsa komandu darbībai aizsardzībā.

Tieši spēle aizsardzībā bija galvenā, kas palīdzēja Marokai kā pirmajai Āfrikas komandai iekļūt Pasaules kausa pusfinālā.

"Šis ir ļoti labs etalons," uzsvēra Gorkšs. "Pašaizliedzīga spēle aizsardzībā, organizēta spēle aizsardzībā. Neļaut pretiniekiem izmantot brīvas zonas, papildināta ar individuālu meistarību no spēlētājiem – tā ir tā recepte. Domāju, ka Latvijas izlase vēsturiski bieži vien līdzīgu spēles stilu ir piekopusi. Tas, kas ir nepieciešams, lai spēlētāji spēlētu pēc iespējas labākās komandās, konkurētspējīgos čempionātos un tiešām šajos dueļos viens pret vienu sacenstos ar pirmā lieluma zvaigznēm, kādas ir lielākajā daļā šo pirmā ešelona izlašu."

Adrians Takers ir vārtsargu treneris, kurš strādājis ar Anglijas izlases pirmo numuru Džordanu Pikfordu. Vienu gadu viņš nostrādāja arī Marokas Futbola federācijā, bet nupat viesojās Latvijā, lai palīdzētu Artūram Biezajam vietējo treneru apmācībā.

Anglijas U-19 izlases vārtsargu treneris Takers īpaši pieminēja Pasaules kausa komandu vārtsargu kāju darbību. 

"Vairāk nekā 75% darbību šobrīd vārtsargi veic, spēlējot ar kājām. Tas ir ļoti interesanti, kā spēle ir mainījusies pēdējo 7–9 gadu laikā, kopš mainījušies noteikumi," pastāstīja Takers. "Es redzu, ka daudzi vārtsargi spēlē ar kājām visos līmeņos. Vai tās ir vājākās komandas Pasaules kausā vai ne, bet teju visās spēle sākas ar vārtsargu darbībām, tāpēc viņi izjūt lielu spiedienu."

Takers uzsvēra ārpus Latvijas gūtās pieredzes nozīmību.

"Ir jārāda piemēri par vārtsargu izglītību, jāseko Pasaules kausā notiekošajam, jāskatās, kas notiek Eiropas futbolā. Šīs zināšanas jānogādā vietējiem treneriem, gan strādājot laukumā, gan teorijas nodarbībās," teica Takers. "Cerams, viņi spēs šīs zināšanas nodot kolēģiem savos klubos un izglītos vārtsargus. Ja mēs gribam, lai šie spēlētāji kļūst par augstākās klases vārtsargiem un spēlē vadošajos klubos, tad tas mums ir jādara."

Jau pavasarī būs iespēja vērot, ko no iepriekš minētā Latvijas izlase pielietos laukumā,

sākoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, un jāvēl veiksme galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam un spēlētājiem.