Krusteniskās saites savulaik sarāvuši tādi zināmi Latvijas sportisti kā hokejists Sandis Ozoliņš, basketbolisti Dāvis Bertāns, Kristaps Porziņģis un nesen kā arī Kitija Laksa, kā arī vieglatlēte Līna Mūze.
Sandis Ozoliņš nepatīkamā savainojumā iedzīvojās jau savā pirmajā Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezonā. Viens no mūsu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vītiem Dāvis Bertāns veiksmīgi atguvis formu pēc krustenisko saišu plīsuma, bet Porziņģis vēl joprojām veic rehabilitāciju.
Fizioterapeitei Līgai Folkmanei-Eglītei jau padsmit gadu stāžs, strādājot ar Latvijas izlasi, un viņa sarunā ar Latvijas Radio uzsver, ka sports ir kļuvis ātrāks, komandu sportā ir vairāk kontaktu, nekā tas bija pirms 17 gadiem, kad viņa iesāka karjeru, un šobrīd pat sieviešu basketbolā no meitenēm tiek prasīts vairāk, nekā līdz šim. Viņasprāt, situāciju ietekmē arī sportistu dzīves ritms – ir jābūt sabalansētai gulēšanai, ēšanai – sportists nevar tikai trenēties.
Krustenisko saišu plīsumi pirms gadiem 20 nebija aktuāla problēma, bet mūsdienu sportā tas ir sāpīgs jautājums. Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Mārtiņš Zībarts uzsvēra, ka šobrīd sportā ir citi ātrumi, kā arī “lāča pakalpojumu” izdara mūsdienu sporta apavi, kas saīsina bremzēšanas ceļu, arī tā saucamā potīšu teipošana, kas rada papildus slogu ceļiem.
“Noteikti, ka viena lieta ir muskuļu disbalanss, pie kā jāpiedomā un daudz jāstrādā,”
norādīja Zībarts, piebilstot, ka priekšējie muskuļi ir spēcīgāki nekā aizmugurējie, un disbalanss varētu būt viens no iemesliem, kādēļ krustenisko saišu plīsumi ir tik aktuāli.
“Nākošā lieta, par kuru arī runā, it īpaši profesionālajā sportā, ir teipošana. Un teipojot potītes, nekustās potīte, nav tā amortizācija potīšu locītavās, un tas pāriet uz nākošo locītacu, kas ir ceļa locītava. Ceļiem tādā gadījumā ir jāiznes dubulta slodze. Tāpēc ir svarīgi jau no mazotnes stiprināt potīšu saites, skrienot pa smiltīm un darot dažnedažādus vingrinājumus, lai profesionālajā sportā nebūtu jāteipo tieši kājas,” pauda Zībarts.
Aptaujātie eksperti noliedz, ka mūsdienu pārtikai arī būtu kāda loma traumu radīšanā. Profesionālajā sportā katram ir jāiepazīst sava organisma iespējas, jāprot pateikt “stop”, kad gaidāma pārslodze, un kārtīgi jāizguļas.
“Bieži vien šie spēlētāji, kuri saskaras atkārtoti ar šīm traumām, tas pirmsākums ir meklējams gan bērnībā, gan jaunībā,
un pārslodzes tieši jaunatnei. Bērniņš var, bērniņš ātrāk atjaunojas, bet tas rada izmaiņas risku faktoru, ka vēlāk šis spēlētājs būs jau ļoti traumatisks,” atklāja Folkmane-Eglīte.
Fizioterapeite uzskata, ka brīdī, kad kādam no jaunajiem sportistiem parādās kādi aizmetņi, kas liecina par talantu, viņu sāk izmantot par daudz. Tajā brīdī esot jāapstājas, lai nesabeigtu talantu.
Savukārt Zībarts pastāstīja, ka ASV bērnībā bērni spēlējot gandrīz visus sporta veidus – gan basketbolu, gan volejbolu, gan amerikāņu futbolu, gan beisbolu. Arī paša Zībarta jaunībā jauni sportisti nodarbojušies ar dažādiem sporta veidiem, šādi attīstot vispusīgi ķermeni. Tagad tā paliek aizvien mazāk, un specializācija kļūst aizvien šaurāka.
Savulaik basketbolisti Baibu Eglīti uzskatīja par vienu no talantīgākajām saspēles vadītājām, bet tieši krustenisko saišu traumas dēļ nācās dažus gadus palikt ārpus sastāva. Viņa, atceroties savu jaunību, atzina, ka pārslodzes bijušas.
Taču īstas skaidrības par iemesliem, kas rada krustenisko saišu traumas, nav. Kā Latvijas Radio atzina Zībarts, ja kāds cilvēks to spētu atklāt, viņš noteikti būtu miljonārs.
