Nevis dabaszinātņu, bet gan sporta stundā Stabiņš atvedis klasi pārmērīt potenciālo dižozolu. Pirms tam bērni apguvuši drošas velobraukšanas prasmes.
Par pamata darbu Māris sauc sporta skolotāja amatu. Uzreiz pēc stundām viņš vada treniņus divām orientēšanās sporta grupām. Tas ietver arī sagatavošanos – kontrolpunktu izveidi. Faktiski katras brīvdienas viņš piedalās sacensību rīkošanā. Divas reizes nedēļā pagasta ļaudīm atvērta skolas sporta zāle, un Māris ir visur klātesošs.
Māris smej, ka varētu iztikt ar skolotāja algu vien, jo ir savs dārziņš, bet tad izpaliktu iespēja vasarā aizbraukt uz kādām sacensībām ārzemēs un ietu secen iknedēļas dalība orientēšanās sacīkstēs.
"Nav jau obligāti jābūt baigi biezajam džipam, ar ko braukt. Mežā tāpat ar to neiebrauksi – saskrāpēsi, un skāde vien iznāks," savas prioritātes iezīmēja Stabiņš.
Vecāku līdzmaksājums sporta skolā līdz šim bija pieci eiro mēnesī, no 1. oktobra – septiņi eiro. Maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm – lētāk. Dalības maksa noteikta tādēļ, lai disciplinētu gan bērnus, gan viņu vecākus. Ja kas ir par velti, uz to var nenākt, paskaidroja skolotājs. Līdzmaksājums turklāt sedz gan dalības maksu sacensībās, gan transportu un naktsmītnes.
Stabiņš bijis iniciators vairākiem sadarbības projektiem ar citzemju skolām. Projektos skola tikusi pie vērtīga inventāra – trenažieriem, velosipēdiem. Ar novada palīdzību projektā iepirktas slēpes un orientēšanās inventārs. Māris uzsver, ka sporta skolotājam un kopienas līderim nepieciešama ne vien enerģija, bet arī laba izglītība, lai izmantotu Eiropas projektu iespējas.
Ja pēkšņi būtu jāizvēlas starp darbu skolā un sporta skolā, Mārim būtu grūti izšķirties. Skola ir arī bāze sporta skolai un bērniem inventāra lietošana nav nodalīta.
Māris ir iesakņojies Grundzālē, kur jūtas piederīgs un noderīgs. Viņš ir vietējās sabiedrības dārgakmens, bet cita lieta, vai atradīsies nākamais, kas, labi izglītots, būs gatavs noenkuroties Grundzalē, lai turpinātu Māra nebeidzamo skrējienu.
