Sporta studija

Izcilnieks 3x3 basketbolā Lasmanis: Sezonas beigām pietrūka emociju

Sporta studija

Ķīviņi Latvijas biatlonā | BIATLONS

Aizvadīts gads ar olimpisko medaļu kamaniņu sportā un pārmaiņām hokeja ainavā

Gada TOP3 Latvijas sportā: Olimpiskā Pekina, kara Ukrainā ietekme un basketbola izlases kāpums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas sportā vairāku 2022. gadā vērienīgu notikumu ietekme sniegsies tālāk par gadumiju, atstājot ne tikai jaunus vēstures ierakstus, bet arī nosakot turpmākos attīstības ceļus. Pekinas ziemas olimpiskās spēles, Krievijas izraisītais karš Ukrainā un vīriešu basketbola valstsvienības nebijis panākums izmainīja arī skatu uz nākotni. 

Pekinā ar lielu komandu un vienu medaļu

Gads sākās ar milzu cerībām un reizē neziņu, ko nesīs Pekinas ziemas olimpiskās spēles, kādus jaunus ierakstus pēc šīm spēlēm varēsim veikt. Šādas domas vairumā virmoja atlētu galvās.

Latvija uz Pekinas spēlēm aizbrauca 57 sportistu sastāvā, uz olimpiskā starta izejot 11 sporta veidos. Apzinoties iespējas, varam būt lepni par daudzveidību, ko spējam aizvest uz pasaulē lielāko sporta forumu. Atsevišķos sporta veidos izdevās parādīt augstvērtīgus rezultātus, piedzīvot vēsturiskas dalības, piemēram, ziemeļu divcīņā un sieviešu slēpošanas stafetē.

No Ķīnas izdevās pārvest vienu medaļu komplektu – bronzu kamaniņu stafetē. Latvija bija viena no 29 valstīm, kura spēja izcīnīt kaut vienu olimpisko cēlmetālu.

Sporta žurnālists un grāmatu autors Armands Puče sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" gan aicināja distancēties no medaļu skaitīšanas.

"Tie lielie lai skaita. Mēs – mazie – skaitām cilvēkus. Mums tas ir svarīgi. Krietni cilvēki, labi cilvēki," teica Puče. "Attiecīgi – labs sportists vēl nenozīmē labs cilvēks, bet mums ir jāizdara viss, lai, šajā vidē uzturoties, labais sportists kļūtu par labu cilvēku. Bieži vien šīs vides neko nemāca. It kā jau saka – raksturs norūdās… Nekas tur nenorūdās. Tādā izpratnē, lai tas noderētu, piemēram, savstarpējo attiecību kultūrā, saskarsmes mākslā, kur satiekas cilvēki."

Tomēr uz vienu medaļu – vienīgo, kas uzturēja motivāciju sporta virsotnes sasniegušo Martinu Dukuru, cerēja daudzi. Vairāk jau Martins pats, bet olimpiskais zelts arī šoreiz palika nesasniegts, Pekinā iegūstot 7. vietu.

"Kā ir, tā ir. Tas ir sports," savu sniegumu Pekinā rezumēja pasaulē titulētākais skeletonists Martins Dukurs. "Trīs vietas vien ir [uz goda pjedestāla]. Katrai paaudzei ir savs laiks. Bija laiks, kad es stāvēju tur [uz pjedestāla] un man bija iespēja pacīnīties par zeltu, biju ļoti tuvu [lai to sasniegtu]. Šobrīd es attālinos."

Par neizmantoto iespēju stāstiem jārunā arī Latvijas hokeja valstsvienības kontekstā.

Otrajā olimpiādē pēc kārtas hokeja turnīrā nepiedalījās Nacionālās hokeja līgas (NHL) meistari. Pirms četriem gadiem to izmantoja Vācija, kas izcīnīja sudrabu. Latvijas stāsts Pekinā beidzās vēl pirms izlidošanas uz Ķīnu – valstsvienība nebija gatava, lai rādītu komandas spēli. Tam bija dažādi – arī personiski – iemesli. Blāvs sniegums, ko papildināja vairāku līderu visnotaļ negaidīts paziņojums par karjeras beigām izlasē.

"Tagad ir pienācis finišs. Es zinu, ka es šodien sev rokas nograuzīšu, ka neaizgājām tālāk," Pekinā teica valstsvienības kapteinis Lauris Dārziņš. "Kopumā, protams, šo visu atcerēšos beigās ar smaidu."

"Tas nav uz emocijām lēmums pieņemts," savu lēmumu noslēgt gaitas izlasē pamatoja valstsvienības uzbrucējs Kaspars Daugaviņš. "Lēmumu jau pieņēmu [olimpiskās] kvalifikācijas laikā. Gribējās skaisti aiziet, bet nesanāca."

Karš Ukrainā liek izsvērt naudu un vērtības

24. februāris ar Krievijas sākto karu Ukrainā kardināli mainīja mūsu ierasto dzīves ritmu. Mainījās arī sporta dzīve, Latvijā jo īpaši. No sporta skatuves nogāja pēdējo 14 gadu vērienīgais sporta projekts ar politisko pieskaņu Rīgas "Dinamo". Notika arī vērtību sistēmu pārbaude.

Sports un politika, īpaši totalitārās valstīs, ir ciešā sazobē.

Krievija pēc agresijas sākuma lūkoja pēc ārzemju sportistiem, kuri par nesamērīgi lielu atalgojumu pievērtu acis uz Ukrainā notiekošo un dotos uz Krieviju.

Morālas dilemmas jautājums, turklāt Latvijas sportistiem no praktiskās puses tas nozīmēja arī durvju aizvēršanu uz valstsvienību. Hokeja vārtsargs Jānis Kalniņš kļuva par redzamāko sportistu, kura lēmums izsauca lielu neizpratni.

Sporta žurnālists un grāmatu autors Puče gan uzskata, ka gribētāju būtu vēl vairāk, ja vien saņemtu attiecīgu piedāvājumu. 

"Cik vēl mums būtu tādi, kuriem dotu šādas iespējas – nedod jau, bet kuriem dotu šādas iespējas, un cik no tiem neuzmestu savu valsti," teica Puče. "Savulaik bēdīgi slavenais [Igora] Miglinieka un [Gundara] Vētras gadījums [Barselonas olimpiskajās spēlēs]… Jā, viņiem piedāvāja krievi, viņi bija labi sportisti, bet, ja no VEF komandas, kuru tolaik viņi pārstāvēja, vēl kādiem pieciem piedāvātu – mums būtu vēl pieci tādi vētras un miglinieki, kas mierīgi varētu pagriezt muguru Latvijai. Tajā brīdī tā notika. Tāpēc arī šajos apstākļos varbūt mums kaut kādā mērā paveicies ir, ka… nosacīti paveicies, ka mēs vienu otru varoni nemaz neiepazinām. Priekšplānā iznāca Miks [Indrašis] un Jānis [Kalniņš], bet tur jau vēl varēja būt, ja vien viņiem piedāvātu."

Bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks Juris Savickis, kurš kūrēja Rīgas "Dinamo" projektu, pats nerāvās pieņemt lēmumu par kluba nākotni Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). To darīja drīzāk piespiedu kārtā. Lai vai kā, "Dinamo" šo gadu laikā prata piesaistīt prāvu līdzjutēju skaitu, kuri tagad meklēja citas alternatīvas.

Vīriešu basketbola izlase atkal raisa interesi

Basketbola saime šo mirkli izmantoja visā savā pilnībā, un vairs nebija jāsatraucas par līdzjutēju iemānīšanu arēnā. Līdzjutēji varēja pilnā balsī dziedāt Latvijas himnu un arī kādā no spēlēm sasniegt apmeklētības rekordu.

Latvijas basketbola valstsvienība ar astoņām uzvarām oficiālajās spēlēs atgrieza interesi par sevi vietējo līdzjutēju acīs.

Itālijas speciālista Lukas Banki vadībā Latvijas izlase sasniedza izcilu rezultātu, kvalificējoties valstsvienības vēsturē pirmajam Pasaules kausam.

Līdzjutēji to novērtēja ar spēļu apmeklētības rekordiem.

"Ja mums ir lielāki ieņēmumi [no spēlēm], tad mums attiecīgi ir nepieciešami lielāki izdevumi," pastāstīja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. "Uzreiz uz apsardzi tiek tērēts vairāk. Domājam par mārketingu, kā izklaidēt nevis divus tūkstošus, bet jau vienpadsmit tūkstošus [līdzjutēju]. Ja mēs kaut ko nopelnām, tad pēc tam visu finansējumu ieguldām arī jaunatnē. Būsim reāli, izņemot vīriešu izlasi, pārējām sistēmām sevi atražot Latvijas ekonomiskajā situācijā ir ļoti grūti."

Banki vadītajā izlasē uzspēlēja visi šobrīd labākie latviešu basketbolisti. Spēlētāji kā vienu no itāļu trenera trumpjiem uzsvēra spēju komunicēt.

Latvijas basketbola leģenda un pasaules čempions 1982. gadā Valdis Valters saskata, ka pašmāju treneri pārāk daudz pievērš uzmanību blakuslietām.

"Intrigas ir tur, kur ir latviešu treneri," teica Valters. "Tāpēc, ka latviešu treneriem ir vecā stila domāšana – šis dzēra tajā bārā… es viņu atceros tur… Atnāca Banki – viņam ir balta lapa. Viņam visi ir vienādi, viņam galvenais ir rezultāts. Viņš izmanto spēlētājus, lai uzvarētu. Tur ir tā galvenā intriga."

Debiju pasaules kausā Latvijas valstsvienība piedzīvos 2023. gada augustā. Izloze, kurā basketbolisti uzzinās savus pretiniekus, notiks 29. aprīlī.

Valters sagaida, ka būs nopietna konkurence par vietu izlases sastāvā. 

"Es domāju, tur cīņa par divpadsmitnieku [iekļūšanu sastāvā] būs baigā. Tur nebūs tik vienkārši. Tur nav tā, kā bija – es jau braucu… Nebūs tā," sacīja Valters. "Katrā pozīcijā būs [cīņa par iekļūšanu sastāvā]. Tam pašam Timmam būs jācīnās. Bertāns – tas pats… Redzam, Dāvis nespēlē visu sezonu – kāds viņš atbrauks, neviens nezina. Tā būs lielākā intriga, kurš tiks divpadsmitniekā. Es domāju, ka nevienam nedos wild card [garantēto vietu]. Varbūt Porziņģim."

Līdzīgi kā sieviešu valstsvienībai, kura nākamvasar spēlēs Eiropas čempionātā, arī vīriem savā turnīrā būs iespēja spert soli pretī dalībai Parīzes olimpiskajām spēlēs.

"Maksimālais uzdevums, ko es redzu, neatkarīgi kādu vietu viņi izcīnīs, bet atlasīties pa taisno uz Parīzes olimpiādi, kas ir pilnīgi reāli. No Eiropas tikt divniekā, ja labi sakrīt [izspēles] zari – ir pilnīgi iespējams," pauda Valters. "Tā būtu galvenā dāvana Latvijas basketbolam. Atlasīties uz Parīzes olimpiskajām spēlēm."

LBS ģenerālsekretārs Cipruss uzsvēra, ka pirmais pasaules čempionāts būs īpašs. "Mēs visi ieliksim maksimālais iespējas, lai tas būtu neaizmirstams," viņš piebilda.

Nākamais gads nepaliks bez izaicinājumiem. Uzvaras neizbēgami mīsies ar zaudējumiem, bet svarīgākais, lai nākamā gada beigās ar krietnu skatu varētu atskatīties uz katra paveikto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti