Plašo pulcēšanās ierobežojumu dēļ aktīva dzīvesveida piekritējiem šajā laikā nav iespējams aizvadīt ierastos treniņus sporta vai svaru zālē. Tomēr tas nenozīmē, ka sportošana ir pilnībā apstājusies – tieši otrādi, sociālās saziņas vietnēs izplatās dažādi sportiski video izaicinājumi, kurus bez sarežģījumiem var realizēt mājas apstākļos, piemēram, 30 reizes atspiesties.
Viens no šādu izaicinājumu veidotājiem ir aktīva dzīvesveida entuziasts Agris Pikšens, kurš jau vairākus gadus aicina cilvēkus sportot un organizē grupu treniņus Lielvārdes novadā.
Pikšens sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka viņš ar domubiedriem šobrīd adaptējas jaunajiem apstākļiem, bet jau ir padomā jauni izaicinājumi aprīlim. Aprīlis bija iecerēts kā kustības mēnesis, tādēļ tagad aicinās attālināti veikt dažādus skriešanas uzdevumus, kas summēsies. "Būs izaicinājumu mēnesis, ir ļoti daudzi, kas grib kustēties," teica Pikšens.
Šajās dienās populāri ir gan spēka, gan skriešanas izaicinājumi.
Nav aizliegta došanās svaigā gaisā un skriešana vienatnē pa mežu vai kādu citu vietu. Sporta treneri domā, ka šādi izaicinājumi cilvēkiem rada sava veida mērķa un sacensības sajūtu. Skriet, protams, var arī iekštelpās. Kad par to domājam, acu priekšā, visticamāk, redzam sporta zāles vai skriešanas trenažierus, savukārt skriešana savā mājoklī šķiet ne tikai sarežģīta, bet nemaz neienāk prātā.
Latvijas ultragaro distanču skrējēja Diāna Džaviza pierādīja, ka skriet iespējams, arī neizejot no mājām – sportiste savā dzīvoklī izveidoja aptuveni 22 metrus garu apli un, skrienot sešas stundas, viņa dzīvoklī pievarēja 37 kilometrus. Džaviza sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka ideja šādam skrējienam radusies pēc tam, kad tika atceltas kādas sacensības, bet skrējēji ar sociālās saziņas vietnes starpniecību paši organizējuši kopīgu skrējienu virtuāli.
Istabā atstājot atvērtu logu, Džavisa nejuta svaiga gaisa trūkumu, bet atzina, ka bija jāuzmanās, lai sevi nesavainotu, skrienot ierobežotā telpā. Skrējēja atgādina, ka
nevajadzētu pārvērtēt savus spēkus, jo skriešana mājoklī ir krietni sarežģītāka nekā āra apstākļos vai sporta zālē.
Fiziskās sagatavotības treneris un bijušais vieglatlēts Helmuts Rodke saka, ka dažādi sportiskie izaicinājumi paši par sevi nav nekas slikts un tie ir tikai apsveicami. Viņš norāda, ka krīzes laikā cilvēkiem ir svarīgi pašiem atrast motivāciju un nodarboties ar sportu tā vietā, lai attaisnotos ar krīzi un slēgtajām sporta zālēm.
Treniņi mājās nevar atsvērt nodarbības sporta zālē vai stadionā, bet var panākt, lai formas kritums būtu pēc iespējas mazāks, paskaidroja Rodke. "Ir simtiem vingrinājumu, ko var darīt. Galvenais ir saņemties," viņš uzsvēra.
Izmantot laiku lietderīgi cenšas arī profesionāļi un sporta spēļu pārstāvji, kuri dažādos improvizētos veidos atrāda treniņus mājas apstākļos.
Hokejists Tomāšs Tatars iesaistās izaicinājumā
Piemēram, Nacionālās hokeja līgas (NHL) hokejisti demonstrē roku veiklību un nūjas tehniku, žonglējot tualetes papīra rulli. Uzdevums ir noturēt rulli gaisā un izdarīt vismaz 10 pieskārienus ar nūju vai kādu ķermeņa daļu. Savukārt vārtsargs Deivids Ērzs hokeja vārtsargam nepieciešamo reakcijas ātrumu un refleksus uztur ar bumbiņpistoles palīdzību. Arī citu sporta spēļu pārstāvji savus sekotājus iepriecina ar sportiskiem video, demonstrējot, kā viņi pavada laiku, kad sezona ir apturēta.
