ĪSUMĀ:
- Latvijas iedzīvotāju mazkustīgumu saista ar Eiropas Savienībā zemāko veselīgi nodzīvoto gadu skaita rādītāju
- Valsts kontrole fizisko aktivitāšu finansēšanas modelī kritizē pašvaldību atturību pieaugušo iesaistīšanā
- Pašvaldībās iegūtos datus apšauba - Valsts kontroles pētījums veikts pandēmijas ierobežojumu laikā
- Pasākumu izvērtēšanā aicina pašvaldības noteikt ieguldījumu atdevi iedzīvotāju fiziskās aktivitātes pieaugumā
- Nīderlandē apdraudējumu tautas sportam saskata jauniešu pasivitātē un ienākumu nevienlīdzībā
- Eiropā fiziski aktīvākajā valstī Somijā eksistenci sarežģītāk pamatot augstu sasniegumu sportam
- Latvijā tautas sportā jātiecas sasniegt mērķa grupu ārpus sportiski aktīvās jaunatnes
Iedzīvotāju kūtrā iesaistīšana fiziskajās aktivitātēs, finansējums par labu zēniem sportā, kā arī tālejošu plānu trūkums rada robus ne tikai veselības jomā, bet arī ekonomikā, secināja Valsts kontrole, veicot revīziju piecās Latvijas pašvaldībās.
Latvijā vismaz reizi nedēļā sporto 39% iedzīvotāju, bet citas fiziskas aktivitātes veic vairāk nekā puse iedzīvotāju, liecina "Eirobarometra" dati. Mazkustīgums rezultējas vismazāk veselīgi nodzīvotos dzīves gados Eiropas Savienībā, kur vidēji tie 64 gadi, bet Latvijā – 54 gadi, kas nesasniedz pensionēšanās vecumu.
Revīzijas galvenais secinājums – lauvas tiesa vietvaru sporta budžeta nonāk jaunatnes sportā.
"Galvenais mūsu secinājums ir šī finansējuma sadales nesamērība, jo konstatējām, ka faktiski pašvaldības 87% savu resursu velta bērnu un jauniešu sportam, kas nav slikti, mēs to nekādā ziņā nekritizējam, bet līdz ar to, ka pārējie pašvaldības resursi, kas ir tikai 13%, tiek novirzīti tautas sportam," paskaidroja Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta sektora vadītājs Oskars Erdmanis.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) gan vērtē, ka secinājums neataino patieso situāciju, jo
revidēšana veikta no 2020. līdz 2022. gadam vienlaicīgi ar pandēmiju.
Lai mainītu situāciju, pašvaldībām būtu jāsamazina jaunatnes sporta finansējums vai jāatņem nauda citām vajadzībām. LPS padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis turklāt aicina fiziskās aktivitātes uztvert plašāk.
"Peldēšana, pārgājieni, kaut vai ražas novākšana dārzā – tās visas arī ir fiziskas aktivitātes, un nav obligāti jābūt sacensībām stadionā," sacīja Apīnis.
Stereotipi par puišu un meiteņu sporta veidiem redzami pētītajās sporta skolās, kur divas trešdaļas audzēkņu ir zēni. Piemēram, hokejā, futbolā un florbolā zēnu īpatsvars ir 90% no dalībnieku kopskaita.
Pašvaldību savienība vienlaikus vēlas aktīvāku vietvaru komunikāciju ar iedzīvotājiem. Sabiedrības aptaujas arī ļautu veidot pievilcīgākus sporta pasākumus.
"Ja pašvaldības budžetā gadā tiek piešķirts konkrēts finansējums, tad, protams, gribētos zināt, kāds pretī ir rezultāts," uzsvēra Valsts kontroles sektora vadītājs Erdmanis. "Ne tikai rezultāts, kas ir izdarīts, cik pasākumi ir noorganizēti, bet kāda no tā ir jēga. Proti, vai ar šiem pasākumiem mēs palielinām pašvaldības iedzīvotāju fizisko aktivitāti. Diemžēl šobrīd uz to atbildēt nav iespējams."
Vēl ir jautājums par bērnu agrīnu specializāciju sportā, kas var radīt mazākas treniņgrupas.
Ja būs lielākas bērnu treniņgrupas, samazināsies sporta infrastruktūras noslodze un paliks vieta arī pieaugušajiem un senioriem.
Ja Latvijā regulāri ar sportu nodarbojas trešdaļa iedzīvotāju, tad Eiropas sportiskāko valstu galvgalī ierindojas Nīderlande ar 60% un Somija ar 71% aktīvu iedzīvotāju. Hāgas Lietišķo zinātņu universitātes profesors Koens Brīdvelds uzsver sporta objektu tuvumu blīvi apdzīvotajā Nīderlandē.
"Mēs esam turīga, augsti izglītota valsts, kur daudzi cilvēki ilgstoši sēž, – tā vietā, lai kustētos," pastāstīja Brīdvelds. "Mūsu valdība un privātais sektors tautas sportā ir ļoti iesaistīts, un Nīderlandes sportā ir ļoti daudz brīvprātīgo."
Kā nākotnes riskus tautas sportam Nīderlandē profesors saskata jauniešu pasīvumu un ienākumu nevienlīdzību. Nīderlandē darbojas īpaši fondi mazturīgo iedzīvotāju iesaistei sportā un kultūrā, tomēr palīdzība vēl nesasniedz visus interesentus.
Tikmēr Somija pēc "Eirobarometra" datiem ir sportiskākā valsts Eiropā. Kati Lehtonena ir kādreizējā distanču slēpotāja, pasaules čempionāta bronzas godalgas ieguvēja, bet šobrīd pētniece. Lehtonena uzskata, ka
somiem rūpes par iedzīvotāju kustīgumu šobrīd ņem virsroku pār profesionālo sportu.
"Šobrīd šķiet, ka elites sportam ir vairāk jāpamato sava pastāvēšana nekā tautas sportam, lai gan mums aiz muguras ir diezgan laba elites sporta vēsture," sacīja Jiveskiles Lietišķo zinātņu universitātes vadošā pētniece Lehtonena.
Pētniece novērojusi, ka Somijā attīstītā ceļu infrastruktūra mudina iet vai braukt ar velosipēdu uz skolu vai darbu, tikmēr sievietes vairāk iecienījušas fitnesa centrus, bet seniori – peldbaseinus.
Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija arī turpmāk neprasīs sporta federācijām konkrētu finansējuma daļu noteikt tautas sportam. Tomēr bērnu un jaunatnes sportam federācijas šobrīd novirza 40%, bet pēc gada – pusi saņemtā valsts finansējuma.
Pašvaldībām Latvijā tautas sporta uzlabošanā jāizpilda trīs uzdevumi – sasniegt mērķa grupu ārpus sportiski aktīvās jaunatnes, finansējumu tērēt izmērāmam rezultātam, kā arī sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām.
