ĪSUMĀ:
- Sportistiem ir paaugstināts risks nonākt dažādu atkarību ietekmē
- Daudzi sportisti 20–30 gadu vecumā saskaras ar pensionēšanās vecumam raksturīgām problēmām
- Latvijā divi olimpiskie medaļnieki pēdējā laikā alkohola dēļ palikuši bez autovadītāja apliecības
- Azartspēļu atkarību veicina iespēja to vieglāk noslēpt no komandas biedriem un citiem apkārtējiem
- Latvijas Olimpiskā komiteja rosina sākt diskutēt par atbalsta sistēmas radīšanu sportistiem
Alkohols, narkotikas un azartspēles ir izplatītākās atkarības profesionālu atlētu vidū, un tieši sportistiem ir lielāks risks nokļūt to ietekmē, apliecina vairāki Ziemeļamerikas un Eiropas lielāko universitāšu pētījumi.
Par Latvijas sportistiem šādu pētījumu pagaidām nav, un publiski par savām problēmām runājis vien retais atlēts, taču skaudru piemēru netrūkst, sarunā ar Latvijas Televīziju pastāstīja olimpiskais vicečempions soļošanā Aigars Fadejevs.
"Tad korķē to pudeli vaļā, lej ciet, bet interesantākais ir tas, ka tad parādās ļoti daudz draugu. Tev ir nauda, un tev ir laiks, beidzot," sacīja Fadejevs. "Draudzība ir ļoti dārga, pēc būtības ļoti dārga, īpaši profesionālam atlētam, ja viņam ir prāts. Mums ir baigi daudz skaudru piemēru komandu sporta veidos. Neminēšu, kuri ir beigušies ļoti bēdīgi. Azartspēles, kokaīns, prostitūcija un alkohols."
Fadejevs pašlaik ir fizioterapeits, kura klientu lokā netrūkst pasaules elites līmeņa atlētu.
Pārmērīgu alkohola lietošanu Fadejevam veicināja sportista karjeras beigas un statusa maiņa sabiedrībā.
"Pēc būtības profesionāls atlēts ir fizisks un mentāls kroplis. Viņam ir grūti socializēties, jo vienu dienu, kad pabeidz karjeru, kā jau es minēju – konkrēti es, stāvu rindā "Rimi", un rinda nevirzās, bet es stāvu rindā. Kādā sakarā? Kāpēc man jāstāv rindā?" stāstīja Fadejevs. "Pēkšņi es skatos apkārt – neviens neko nepienes, tev nav menedžmenta, un tev jāstāv rindā. Tad nāk tā skaudrā realitāte – aizbrauc mājās, principā negribi braukt uz pilsētu, sēdi savā milzīgajā mājā, un tu atkorķē pudeli. Un tad jau forši, mierīgi."
Arizonas Universitātes asociētais profesors Maikls Grandners atzina, ka
daudzi atlēti saskaras ar pensionēšanās problēmām 20–30 gadu vecumā, kad vēl ir jauni pieaugušie un visa dzīve priekšā, bet viņiem šķiet, ka tā jau ir pagājusi.
"Viņi nezina, kas viņi ir, jo daudzus gadus bijuši tikai atlēti. Tādēļ šis pārejas periods dažiem kādreizējiem atlētiem ir ļoti grūts," uzsvēra Grandners.
Latvijā nav specializēta atbalsta mehānisma atkarību gūstā nonākušiem bijušajiem un esošajiem profesionālajiem sportistiem. Tādu pakalpojumu nepiedāvā arī Latvijas Olimpiskā vienība, lai arī pēdējā laikā divi olimpiskie medaļnieki alkohola dēļ palikuši bez autovadītāja apliecības, bet vēl kādam olimpiskajam laureātam alkohola lietošana iet roku rokā ar smagu azartspēļu atkarību.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks atzīst, ka atrast risinājumus nebūt nav vienkārši.
"No Olimpiskās komitejas mēs dažādi mēģinājām konkrētam cilvēkam palīdzēt, un ir ļoti sarežģīti. Ir jābūt preventīviem pasākumiem, jo tad, kad tas jau ir noticis, tad ir ļoti sarežģīti ko mainīt," teica Lejnieks. "Dažādi piedāvājumi uz rehabilitācijas centriem bija."
Savukārt Zviedrijas azartspēļu pārvaldes pētniece Marija Vinberga uzsvēra dažādu atkarību saistību. Viņa padziļināti ir pētījusi profesionālu sportistu noslieci uz azartspēlēm.
Esošajiem un bijušajiem profesionālajiem sportistiem azartspēļu atkarību skrīningā bijuši krietni augstāki rādītāji nekā nesportotājiem.
"Ir būtiska sakarība starp alkoholu un azartspēļu risku. Taču jāņem vērā vēl viens jautājums, jo elites līmeņa atlēti ir diezgan kontrolēti vielu lietošanas ziņā," pastāstīja Vinberga. "Azartspēļu spēlēšana var kļūt nekontrolējama daudz ātrāk nekā citas atkarības, un to var labāk noslēpt no pārējās komandas, jo azartspēļu atkarība nav redzama vai pārbaudāma."
LOK ģenerālsekretārs Lejnieks pieļauj, ka nākotnē Antidopinga birojs varētu kļūt par pamatu organizācijai, kas aptvertu plašāku problēmu loku, tai skaitā sportistu atkarības. Pagaidām gan LOK rīcībā nav nekādu mehānismu, lai vērstos pret sportistiem, kas, piemēram, aizturēti par braukšanu dzērumā.
"Bet tas ir pietiekami labs precedents, lai par to sāktu diskutēt un runāt: kā mēs redzam to, kādos sportistos tiek novirzīts valsts finansējums," teica Lejnieks.
Fadejevs sportistus aicina lasīt grāmatas, jo grāmatās esot spēks.
Intelekta asināšana, viņaprāt, palīdzēs vieglāk iekļauties dzīvē pēc sportista karjeras beigām. Līdzīgi uzskata arī LOK, kur apsver ideju nākotnē valsts finansējumu piešķirt tikai sportistiem, kuri mācās vai jau ir ieguvuši augstāko izglītību. Lejnieks gan uzsvēra, ka pagaidām tā ir tikai ideja, nevis reāls rīcības plāns.
