ĪSUMĀ:
- Aleksandram Kerčam kopā ar vairākiem citiem hokejistiem 1997. gadā Latvijas pilsonību piešķīra par īpašiem nopelniem.
- Pašreizējās Saeimas frakciju pārstāvji Kerča rīcību 9. maija slavināšanā nosoda.
- Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis rosina pilsonību par īpašiem nopelniem turpmāk sportistiem nepiešķirt.
- Valsts drošības dienestā Kerča rīcību uzskata par provocējošu, bet norāda uz neiespējamību pilsonību atņemt.
Lai arī Latvijas izlasi Kerčs pārstāvēja kopš 1992. gada, par Latvijas pilsoni viņš kļuva 1997. gada jūnijā. Saeima viņam un vairākiem citiem hokejistiem piešķīra pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Latvijas Televīzija uzrunāja visas 14. Saeimā ievēlētās frakcijas paust savu pozīciju Kerča jautājumā, taču ne visas šo iespēju izmantoja.
Saeimas deputāts Kaspars Briškens ("Progresīvie") norādīja, ka Kerča rīcība ir nepieņemama, bet jautājumu par turpmāko rīcību aicināja uzdot valdošās koalīcijas partijām.
"Jautājums, vai tiek plānots rosināt kādas darbības Kerča pilsonības sakarā, vispirms, būtu jāuzdod valdošās koalīcijas partijām. Jo tieši koalīcijas partijas klusēja un vēl joprojām klusē par, piemēram, Kremļa oligarha Pjotra Avena Latvijas pilsonību, kas viņam vēl aizvien ir, kaut arī šis cilvēks ir iekļauts Eiropas sankciju sarakstos," pauda Briškens. "Kerčs acīmredzami slavina padomju režīmu, kas ne no likuma, ne no vispārcilvēciskās morāles puses nav pieļaujami.
Aleksandrs Kerčs bija izcils hokejists, bet šajā jautājumā viņš diemžēl nav izmantojis iespēju ieturēt vienu no savām slavenajām pauzēm."
Neizpratni par Kerča rīcību izteica Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
"Esmu rosinājis jautājumu par Aleksandra Kerča 9. maijā pausto viedokli izskatīt Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kas atbild par pilsonības piešķiršanas jautājumiem. Nav izprotams, kādēļ cilvēks, kas spēlējis Latvijas hokeja izlasē, baudījis sporta līdzjutēju atbalstu un saņēmis Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā, 9. maijā izvēlējies slavināt okupācijas režīmu un militāru agresiju," norādīja Butāns.
Savukārt Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts) sacīja, ka Pilsonības un migrācijas lietu komisijā izvērtēs iespējamo rīcību Kerča lietā.
"Hokejists acīmredzami neciena mūsu valsts pretimnākšanu, kas tika viņam izrādīta, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā. Pilsonības un migrācijas lietu komisijā kopā ar PMLP izvērtēsim iespējamo rīcību," pauda Līdaka. "Paralēli tam frakcijas vadītājs Edgars Tavars ir lūdzis drošības dienestus izskatīt, vai Kerča rīcībā nav saskatāmās kriminālpārkāpuma pazīmes."
Zīmīgi, ka iesniegumā Saeimai 1997. gadā Kerčs rakstīja, ka abi viņa bioloģiskie vecāki ir no Ukrainas.
Uz Latvijas Televīzijas rakstiskiem jautājumiem par 9. maija publikāciju un attieksmi pret karu Ukrainā kopumā Kerčs atbildes nesniedza.
Ikdienā Kerčs kā trenera asistents darbojas Zviedrijā, kur strādā kopā ar citu bijušo Latvijas izlases hokejistu Aleksandru Semjonovu. Arī Semjonovs 90. gados savu pilsonību izpelnījās par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Tāpat kā, piemēram, Oļegs Znaroks, kurš no pilsonības atteicās dažus gadus vēlāk un pieņēma Vācijas pasi, vai Viktors Ignatjevs, kurš joprojām strādā Kontinentālajā hokeja līgā (KHL).
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs un premjera partijas "Jaunā Vienotība" deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis nekādas konkrētas darbības Kerča jautājumā neiezīmēja, taču pauda pārliecību, ka turpmāk pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā sportistiem piešķirt nevajadzētu.
"Izlase – tas nav klubs. Tur nevar pirkt spēlētājus, kas citās valstīs šobrīd notiek, piemēram, basketbolā ar saspēles vadītājiem. Man tas liekas nepieņemami," teica Daugavietis. "Labāk būt 6. vietā ar savējiem spēlētājiem, nekā ceturtajā vai trešajā vietā ar kādu naturalizētu spēlētāju šādā pēc īpašiem nopelniem kārtībā."
Tikmēr
Valsts drošības dienests (VDD) pauda, ka Kerča publicētais ieraksts neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību.
"Šāda rīcība ir potenciāli aizskaroša un provocējoša pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem 9. maijs atgādina par Padomju Savienības īstenoto Latvijas okupāciju un represijām pret Latvijas tautu," norādīja VDD.
Pilsonības likums paredz iespēju pilsonību atņemt par propagandisku atbalstu valstīm, kas veikušas kara noziegumus. VDD gan pauda, ka Kerča gadījumā šo pantu piemērot nevarēs.
"Latvijas pilsonību ir iespējams atņemt tikai personām, kuras pilsonības atņemšanas gadījumā nekļūtu par bezvalstniekiem. Proti, šis tiesiskais instruments ir izmantojams tikai pret dubultpilsoņiem," paskaidroja VDD.
Līdz ar to Kerčs turpinās būt Latvijas pilsonis, ja vien neizdomās pieņemt kādas citas valsts pilsonību. Viņa precedents arī raisa plašāku diskusiju par to, kā sportisko ieguldījumu nolikt uz vieniem svara kausiem ar pilsonisko nostāju.
