Būt vai nebūt – tāds jautājums vēl divas dienas pirms čempionāta starta bija aktuāls pusmaratona trasē nenoasfaltēta Slokas ielas posma dēļ. Sacensību dienā kārtība bija ieviesta un pasaules labākie pusmaratonisti skrēja iepriekš plānotajā maršrutā, bet par juceklīgo darbu organizēšanu akmens gan jāmet Rīgas domes dārziņā.
No organizatoru puses viss bija paveikts augstākajā līmenī – Rīgas ielās skrēja 14 tūkstoši skrējēju. Čempionāta organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords ar paveikto lepojas un sagaida, ka
Rīgas popularitāte pasaules skrējēju vidū būs krasi kāpusi.
"Tas arī bija mērķis – uzlikt Rīgu kartē un mēs arī to izdarījām! Droši vien mēs ierakstījām jaunu lappusi pasaules skriešanas vēsturē," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Nords. "Fakts, ka Rīgā tika uzstādīti abi pirmie jūdzes rekordi, es domāju, ka tas nonāks visu lielāko ziņu aģentūru ziņās. Tā būs tāda neticama reklāma, es domāju, gan Rīgai, gan Latvijai, ka nākamajos gados nevarēsim atkauties no ārvalstu skrējējiem."
Pirmajā pasaules čempionātā skriešanā pasaules rekordi jūdzes distancē tika laboti gan vīriešiem, gan sievietēm. Kungiem to paveica 20 gadu vecais ASV skrējējs Hobss Keslers (3:56,13), bet dāmām to pašu spēja etiopiete Diribe Veltedži (4:20,98).
Jūdzes skrējēji finišēja pie Brīvības pieminekļa, un organizatori lepojas ar lielisko fonu pasaulē labāko skrējēju sacīkstēm.
"Turpināsim ekspluatēt Rīgas centru, jo finišs pie Brīvības pieminekļa, – tas ir kaut kas episks, tas ir kaut kas tāds, ar ko mēs varam lepoties," uzsvēra Nords. "Tās [finiša] bildes, domāju, klejos pa visu pasauli."
Pasaules vieglatlētikas jumtorganizācijas "World Athletics" prezidents Sebastians Ko uzsvēra sacensību vēsturisko nozīmi, jo tas ir pēdējā desmitgadē pirmais vieglatlētikā jaunieviestais pasaules čempionāts.
"Šis ir pirmais pasaules čempionāts, ko esam ieviesuši kopš 2014. gada, kad ieviesām stafetes, tātad Rīgā tiek veidota liela vēsture," teica Ko. "Pats galvenais, ka tas dod cilvēkiem iespēju skriet pasaules čempionātā. Manuprāt, neviens cits sporta veids nekur pasaulē nedod tādu iespēju."
Čempionāts ne vienam vien skrējējam arī kļuva par papildu motivāciju.
"Mazliet grūti aptvert, ka visi tiešām ir atbraukuši šeit un ir iespēja skriet kopā. Tas ir tiešām neticami, patiešām! Ļoti forši," atzina jūdzes skrējiena jaunākā dalībniece elites grupā Sibilla Vanadziņa. "Noteikti papildu motivācija, atpazīstamība, viss iet kopā."
Jaunajiem vieglatlētiem tā bija lieliska pieredze redzēt augsta līmeņa atlētus – olimpiskos čempionus, pasaules rekordistus, pastāstīja sporta skolas "Arkādija" treneris un pusmaratona skrējējs Krists Siņicins.
"Vistitulētākie atlēti ierodas, tas viņiem [jaunajiem sportistiem] dod tādu grūdienu! Tāpat kā basketbolā, hokejā, jebkur tādi liela mēroga sasniegumi tikai vairo mūsu nācijas spēku," uzsvēra Siņicins.
Augstu vērtējumu čempionāts izpelnījās arī dalībnieku skatījumā.
"Pasākums ir lielisks, viesnīca ir lieliska, sportistu uzņemšana ir lieliska – pasaules klase," teica ASV izlases pusmaratonists Džeikobs Tomsons. "Trase un marķējumi, viss bija augstākajā līmenī. Es izbaudīju laiku Latvijā."
Organizatoru komandas vadītājs Nords sagaida, ka Rīgā aizvadītais čempionāts kļūs par stimulu Latvijas nācijai kļūt spēcīgākai un stiprinās uzvarētāju garu.
"Mērķis bija pievērst Rīgai, Latvijai pasaules uzmanību, sasniegt šeit superaugsta līmeņa rezultātus un ar šo visu iedvesmot masu skrējējus," pastāstīja Nords. "Ļoti kuplā skaitā skrēja gan pusmaratonu, gan jūdzi [sākot ar] pašiem mazākajiem. Galu galā panākt to, ka mēs visi kustamies. Mēs taču nevaram būt tizleņu nācija, mēs varam būt uzvarētāju nācija! Tieši tas ir tas, ar ko maratons un skriešana, pasaules čempionāts un šādi notikumi var mūs pagrūst un pastimulēt iet tajā virzienā."
