Latvijas-Igaunijas līgas sezona noslēdzās aprīļa sākumā, pārliecinošu uzvaru svinot «VEF Rīga» komandai, savukārt Latvijas basketbola līgā (LBL) risinās cīņa par vietu finālā. Taču aktīvi jau notiek gatavošanās darbi nākamajai sezonai un nesen notika Latvijas-Igaunijas līgas valdes sēde.
''Valdes sēdē mēs viens otru vēlreiz apsveicām ar to, ka mēs pagarinām sadarbību vēl uz trīs gadiem, kā arī ar ģenerālsponsora [līguma] pagarināšanu uz vēl diviem gadiem,'' pastāstīja Janičenoks.
Valdes sēdē runāts par to, kura ražotāja basketbola bumbas izmantot nākamajā Latvijas-Igaunijas līgas sezonā – ''Molten'' vai ''Spalding''. Tāpat arī apspriests tiesnešu jautājums.
''No latviešu klubu pārstāvjiem es esmu dzirdējis viedokli, ka latviešu tiesneši ir daudz kvalificētāki nekā igauņu. Saka, ka izpratne par to, kā ir jātiesā spēle, un pieņemtie lēmumi ir pēc kaut kādiem citiem noteikumiem. Bet tā nav, ir Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) noteikumi, pēc kuriem tiesneši vadās,'' stāstīja līgu direktors.
Sūdzības gan esot abpusējas, jo līdzīgi pret latviešu tiesnešiem iebilst igauņu spēlētāji.
FIBA noteikumos izmaiņas parādās katru gadu un tiesnešus ar tām iepazīstina semināros. Parasti gan semināri notiek atsevišķi, tomēr valdes sēdē nolemts, ka pirms sezonas būs kopīgs seminārs gan latviešu, gan igauņu tiesnešiem. Uz semināriem būs aicināti arī klubu pārstāvji, lai viņi varētu iepazīties ar visiem jaunumiem un vēlāk nerastos lieki pārpratumi.
Latvijas-Igaunijas apvienotajā līgā spēlēja sešas Latvijas komandas un astoņas Igaunijas komandas.
Pagaidām vēl neesot zināms, vai komandu skaits mainīsies – esot dažādas baumas, bet nopietni pie galda vēl neviens nav sēdies.
"Ideālais variants būtu astoņas Latvijas un astoņas Igaunijas [komandas], 16 komandas kopā, ļoti elementāri. Bet jāsaprot arī tas, ka mākslīgi radīt komandu – tas, manuprāt, ir nepareizi," atzina Janičenoks.
Vairākas komandas, kuras spēlē Latvijas Nacionālajā līgā, varētu iekļauties Latvijas-Igaunijas līgā, ja tām būtu attiecīgas finanses un infrastruktūra. ''Saldus, Gulbene, Jelgava, Jēkabpils un varbūt vēl kāda, bet jā, tās ir tieši tās komandas, kuras mēs esam uzrunājuši un ar dažām arī turpinām runāt. Dažas ir pateikušas nē, savukārt ir pāris no nosauktajām komandām, kuras ir izrādījušas zināmu interesi, un cerēsim, ka ar interesi tas nebeigsies,'' pastāstīja bijušais Latvijas izlases basketbolists.
Par dalību Latvijas-Igaunijas līgā savulaik interesi ir izrādījuši arī lietuvieši, taču viņiem tā ir nepieciešama tikai kā draudzības spēļu partneris.
Lietuvas Basketbola līgas (LKL) lejasgala komandām pietrūkst spēļu prakses, tāpēc viņi vērsās pie Latvijas-Igaunijas līgas. Latvijas-Igaunijas līgas pārstāvji ātri sapratuši, ka šī sistēma nestrādās, jo nāktos mainīt visu kalendāru un spēlēs piedalītos tikai LKL lejasgala komandas, nevis stiprākās vienības.
Ļoti daudzi Latvijas jaunieši brauc prom uz ārzemēm, lai basketbolu spēlētu tur. Janičenoks uzsver, ka ir svarīgi šos jauniešus noturēt, lai viņi iesaistītos Latvijas basketbola attīstībā. Tajā pašā laikā katram klubam ir savs mērķis un politika – neviens klubus nespiež izmantot jaunos basketbolistus.
"Ir piemēri, kur jaunieši tiek vairāk iesaistīti, ir piemēri, kur mazāk iesaistīti. Katram klubam un kluba vadībai ir savi argumenti par to, kāpēc tā ir. Es, protams, būtu par to, ka tie jaunieši tiek vairāk iesaistīti – tas mazinātu došanos uz Spāniju un Itāliju,'' atzina Janičenoks.
