ĪSUMĀ:
- Par iespēju pretendēt uz olimpisko ceļazīmi konkurēs divas Latvijas smailīšu ekipāžas
- Roberts Akmens kā pieredzējušāks smaiļotājs laivā sēž priekšējā pozīcijā
- Novembrī Akmens un Dumpis sāks treniņnometni Turcijā, siltākos ūdeņos vēlāk trenēsies nākamā gada sākumā
- Akmens kritizē nacionālo federāciju par ilglaicīgas attīstības stratēģijas trūkumu
- Pēc sportista gaitu beigām Akmens vēlas palikt sportā funkcionāra lomā
- Latvijas ekipāžas sportisti ir pret Krievijas un Baltkrievijas smaiļotāju atgriešanu starptautiskajā apritē
Akmens aizpērn Tokijas olimpiskajās spēlēs solo distancē sasniedza finālu 200 metru distancē, kas vairs nav olimpiskajā programmā. Izvērtējot nākotnes iespējas, Akmens par piemērotāko atzina 500 metru divnieka distanci, pāriniekos uzaicinot nepilnus 20 gadus veco Dumpi. Abi smaiļotāji sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka ļoti nopietni gatavosies nacionālajai atlasei, lai iegūtu tiesības pavasarī startēt Eiropas kvalifikācijas sacensībās un pretendētu uz divniekiem pēdējo atlikušo olimpisko vakanci.
Nomināli spēcīgākā Latvijas smailīšu divnieka ekipāža ir Aleksejs Rumjancevs un Aldis Vilde, kuri augustā pasaules čempionātā līdz Parīzes olimpisko spēļu kvotai neaizsniedzās. Vēl viena iespēja būs 2024. gada maijā Ungārijā, kur risināsies Eiropas olimpiskā kvalifikācija, bet Latviju tur varēs pārstāvēt tikai viens smailīšu divnieks.
Apjaušot gaidāmās izmaiņas olimpiskajā programmā,
Akmens jau pirms pāris gadiem sāka vērot Kārli kā potenciālu nākamo ekipāžas biedru.
Viens otru labāk iepazina šogad četrinieka ekipāžā, pirmoreiz kopā sēžoties vienā laivā un jūnijā startējot Eiropas spēlēs. Treniņu procesā abi izmēģināja arī braukt divniekā, kur vēl pamainījās pozīcijām, līdz priekšējo vietu laivā pastāvīgi ieņēma Akmens.
"Es jūtos ļoti labi un komfortabli, sēžot priekšā. Kārlis jūtas kā mājās, sēžot aizmugurē aiz manis. Viss, kas atliek, tikai strādāt, trenēties un gatavoties. Es ar savu mazo pieredzi, Kārlis ar savu jaunības uguni," ekipāžas plānus atklāja Akmens. "Četriniekā diemžēl mums neizdevās kvalificēties [olimpiskajām spēlēm], pēdējā iespēja – divniekā."
Laivā priekšā sēdošais vairāk nosaka airēšanas ritmu, bet smaiļotājam otrajā pozīcijā ir jāpiemērojas.
Dumpis airē jau astoņus gadus, bet neslēpj, ka pirmajā pozīcijā ir nepieciešama lielāka pieredze pareizo lēmumu pieņemšanai, savukārt Akmens jūt, ka priekšā var vairāk kontrolēt laivu.
Starpsezona ekipāžai jau ir beigusies, un smaiļotāji gatavojas nākamajam gadam. Pagaidām Akmens un Dumpis gatavojas individuāli, jo katram sākuma posmā ir savas vajadzības, bet 12. novembrī abi dosies uz trīs nedēļu treniņnometni Antālijā, Turcijā, kur piemērotākos laikapstākļos uz ūdens sāks slīpēt sadarbību. Pēc atgriešanās mājās Akmens ir apņēmies pāris nedēļas pamatīgi strādāt fiziskajai kondīcijai distanču slēpošanā. Savukārt janvāra vidū Turcijā vai Spānijā atsāksies treniņi uz ūdens, un
10. aprīlī Spānijā notiks Latvijas ekipāžu atlases sacensības olimpiskajai kvalifikācijai.
Akmens rēķinās, ka Rumjancevs un Vilde ir pasaules līmeņa divnieks, pret kuru abi kopā ar Dumpi ir nomināli otrais numurs un vienlaicīgi arī melnais zirdziņš, kas var pārsteigt. Ja neizdosies tikt uz Eiropas olimpiskās kvalifikācijas sacensībām, Akmens savu sezonu uzskatīs par noslēgtu.
Konkurence divnieku ekipāžām Latvijā ir pasaules klases līmenī un iekšējā konkurence dzen uz priekšu, uzsvēra Akmens. Viņš neslēpj, ka federācijas cilvēki un treneri retāk nekā sportisti emocijās šauj pār strīpu, bet jārēķinās, ka katram ir savas ambīcijas un emocijas, kas uzverd spraigās situācijās.
Olimpiskā kvalifikācija ir kļuvusi daudz grūtāka, smaiļotājiem sasēžoties divnieku vai četrinieku ekipāžās, uzskata Akmens.
Jo vairāk sportistu ekipāžā, jo sarežģītāki kļūst visi procesi, turklāt Latvijas smaiļošanā ir vērojama tendence risinājumus meklēt gandrīz vai pēdējā brīdī, nevis laikus vairākus gadus iepriekš.
Veiksmīgāk sistēma pašlaik darbojas Lietuvā, kas vēl pirms pāris olimpiskajiem cikliem smaiļošanā no Latvijas atpalika.
Dumpis cer uz smaiļošanas attīstību, bet viņš ir novērojis, ka īpaši pēc kovida pandēmijas sportistu skaits samazinās. Savukārt Akmens pēc sportista gaitu beigām saskata iespējas darboties smaiļošanā funkcionāra lomā. Tas gan varētu būt mērķis tālākai nākotnei, jo Roberts ir tikai 27 gadus vecs, līdz ar to viņam pat 2032. gada olimpiskās spēles Austrālijā nav tikai teorētiski iespējams mērķis.
Lai stiprinātu izredzes veiksmīgai karjerai sporta vadībā, Akmens jau darbojas Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijā. Viņš vēlas savu dzīvi uz visu mūžu saistīt ar sportu un saskata iespējas pašrocīgi uzlabot labi iepazīto vidi. Akmens rosina arī sporta veidu federācijās ieviest Atlētu komisijas, lai to pārstāvim būtu iespēja ar balss tiesībām ietekmēt lēmumus federācijas valdē.
Akmenim ir daudz draugu Krievijas un Baltkrievijas smaiļošanas vidē, bet tas nemaina viņa nostāju, ka abu agresorvalstu pārstāvjiem nav vietas olimpiskajās spēlēs.
Arī Dumpis ar viņu ir vienisprātis, sakot, ka stāvēt divās pusēs vienlaicīgi nav iespējams.
"Ja ir kāds krievu sportists, kas grib piedalīties olimpiādēs, es viņu pilnīgi saprotu no sportiskā viedokļa, bet jāsaprot arī tas, ko tu nes sev līdzi," paskaidroja Akmens. "Ja tiešām ir svarīgi tikai piedalīties olimpiskajās spēlēs, tu vari pārstāvēt citu valsti, ir arī bēgļu komanda. Mūsu sporta veidā nebūs krievu un baltkrievu [Parīzes spēlēs]."
Starptautiskā Kanoe federācija ieviesa noteikumus, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība starptautiskās sacensībās ir iespējama ar nosacījumu, ja to ļauj rīkotājvalsts, pastāstīja Akmens. Pasaules čempionāts notika Vācijā, kas agresorvalstu pārstāvju dalību nepieļāva, Krievijas un Baltkrievijas sportistiem līdz ar to netiekot pie olimpiskajām kvotām.
Eiropas olimpiskā kvalifikācija pavasarī notiks Krievijai draudzīgākajā Ungārijā, tomēr Akmens un Dumpis sagaida, ka arī tur agresorvalstis nebūs pārstāvētas, jo vismaz pašlaik nekas par to neliecina.
Akmens labprāt aprunātos ar baltkrievu sportistiem, jo viņi ir pret savā valstī pastāvošo represīvo sistēmu un ļoti pārdzīvo pašreizējo situāciju. Akmens gan atzīst, ka nezina, kam būtu jānotiek, lai baltkrievi veiksmīgi atgrieztos sporta apritē, jo vispirms ir jābeidzas karam Ukrainā.
