Panorāma

Jēkabpilī plūdos cieš arī uzņēmēji

Panorāma

Panorāma

Šobrīd Jēkabpilī – ziemas pali

Toms Bricis: Jēkabpils plūdi ir Latvijā vēl nebijis fenomens

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Plūdi, ko piedzīvo Jēkabpils, ir Latvijā vēl nebijuši. Var šķist dīvains tāds apgalvojums, zinot, ka 1981. gadā ūdens līmenis bija vēl par pieciem centimetriem augstāks. Atšķirību rada procesi, kuru dēļ plūdi radušies un kas to atšķir no tradicionāliem pavasara paliem.

Būtisks jau nav tikai ūdens līmenis vai ledus sastrēguma lielums un blīvums.

Svarīgi, kas plūdus izraisa, un šoreiz, atšķirībā no tradicionāliem pavasara paliem tos neizraisa kušana vien, bet arī sals – ļoti mainīgais temperatūras režīms, kāds iepriekš ziemās Latvijā nav bijis,

turklāt apvienojumā ar lielu nokrišņu daudzumu. Daugavas baseinā no novembra vidus līdz decembra vidum valdīja stabils sals, upes aizsala, izveidojās bieza sniega sega, kas gandrīz pilnībā nokusa īsi pirms Ziemassvētkiem, kam atkal sekoja sals, palielinot ledus apjomu Daugavā, bet šo plūdu ratu sāka griezt nepieredzēti pamatīgais atkusnis gadu mijā, kad vairākas dienās lija, un gaisa temperatūra sasniedza pat +10 grādus.

Sākās ledus iešana un sastrēgumu veidošanās. Tā ir bijis arī citos gados, kad ziemā ledus sakustas, bet lielākoties to apstādina stabila sala atgriešanās, samazinās ūdens pietece upē, ledus sastrēgumi sastingst, nenotiek to blīvēšanās un ūdens pa apakšu vai spraugām atrod ceļu, kur aiztecēt. Šoreiz sals ir pārāk vājš, tas nevis aizsaldē upi ciet un nomierina ūdeņus, bet tikai rada jaunus vižņus un ledus gabalus, kas turpināja blīvēties. Sākumā pie Pļaviņām un Zeļķiem, tad ledus dambis kļuva arvien garāks un garāks, sasniedzot Jēkabpili.

Līdz ar to šī ir cita plūdu kategorija. Tie nav tradicionāli pavasara pali.

Tie ir ziemas pali ar būtiski atšķirīgu rašanās procesu un pat atšķirīgu ūdens daudzumu. Ja salīdzina ar pēdējiem lielajiem plūdiem 2013. gadā, ūdens pietece un caurplūdums Daugavā ir pat vairāk nekā divreiz mazāks. Ūdeņu ir mazāk, bet tie nespēj aiztecēt. Tā ir liela atšķirība no pavasara, kad siltums ir straujš un noturīgs, tas kausē ledu un irdina sastrēgumu. Tagad ar temperatūras mētāšanos ap nulli nepietiek, lai viss izkustu, un tā tas var turpināties, līdz atnāk īstais pavasaris.

Sociālajos tīklos izskan rosinājumi atvērt Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) slūžas. Bet šoreiz tas nelīdzētu. Ja paraugās uz Daugavu šķērsgriezumā, ir acīmredzami, ka jau tagad Pļaviņu ūdenskrātuves līmenis ir vairāk nekā par 10 metriem zemāks nekā ūdens līmenis Jēkabpilī. Ūdenskrātuve ir tik zemu, ka jau tagad netraucē aizplūst ūdenim. Ja mēs parasti iedomājamies, ka ledus sastrēgums ir horizontāls, patiesībā tas ir slīps, līdzīgi kā pati upe, kas plūst lejup.

Ja ūdens līmeni pazeminātu, tas pat mazinātu iespējas ledus sastrēgumam izirt, jo mazinātos ūdens līmenis šī ledus sastrēguma priekšgalā jeb kā hidrologi to sauc – galvā.

Ja tur būs mazāk ūdens un vairāk vižņu, tas kļūs vēl blīvāks, biezāks, vēl mazkustīgāks. 

Līdzīgi ledus sastrēgumi Daugavas līkumos posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām ir veidojušies vienmēr, arī pirms tika uzbūvētas HES. Vēsturē zināmi plūdi arī 20. un 30. gados, lielākie no tiem 1931. gadā. Šajos līkumos Daugava daudzviet ir sekla un sēkļaina. Šoreiz ledus sastrēgums kā parasti sāka veidoties pie Zeļķiem un Pļaviņām, tādēļ janvāra sākumā pie Zeļķiem sākās plūdi, bet, vižņiem un ledus gabaliem turpinot blīvēties, sastrēgums šonedēļ izauga līdz Jēkabpilij. Zeļķos, kas nu jau atrodas ledus sastrēguma vidū, ūdens līmenis ir par 2 metriem zemāks nekā iepriekšējā  nedēļā. Pagājušā nedēļā pienāca kārta līmenim kāpt Jēkabpilī, kur, kā zināms, tas sasniedza otro augstāko atzīmi zināmajā vēsturē. Svētdien ūdens līmenis sāka kristies.

Pavasarī tas visbiežāk nozīmētu plūdu beigas un ļautu uzelpot, šoreiz beigas vēl neredz.

Iemesls ūdenslīmeņa kritumam ir cits. Ledus sastrēgums šobrīd stiepjas no Pļaviņām līdz pat Jēkabpilij un jau pat mazliet aiz Jēkabpils, kas nozīmē, ka pati pilsēta, līdzīgi kā iepriekš Zeļķi, nokļūst ledus sastrēguma iekšienē, bet līmenis turpina kāpt augšpus Jēkabpils. 

Un te ir gan nākamā problēma, gan iemesls tam, kāpēc pie pilsētas dambja ūdens līmenis krīt. Jēkabpils ir zema. Vienu daļu pilsētas sargā dambis, bet tālāk pa upi uz augšu aizsargdambja nav. Ūdens sāka tecēt pilsētā pa to krasta daļu, kas ir bez dambja aizsardzības. Tādējādi pilsētā ieplūst ūdens, ļaujot pašā upē līmenim kristies, bet ūdens līmeņa kritums nenozīmē, ka plūdi mazinās, ūdens vienkārši atradis ceļu, kā tikt pilsētā un laukos ap to. Vienlaikus, protams, tas ļauj cerēt, ka pilsētas aizsargvalnis izturēs, neļaujot iegāzties pilsētā ūdens un ledus masai ar lielu spēku.

Pēdējās dienās turpināja samazināties arī ūdens pietece no upes augšas, jo tālāk Latgalē un Baltkrievijā šonedēļ atkušņu bija maz, taču tagad nedēļas nogalē arī tur kūst. Daugavas pietekās ūdens līmenis atsācis pieaugt. Atkusnis gan ir krietni par vāju, lai izirdinātu ledus sastrēgumu, un skaidrs, ka tas pilnībā neizjuks, jo jau šajā nedēļas nogalē atgriezīsies krietnāks sals, kas atkal ražos vižņus un ledu, bet būs par vāju, lai aizsaldētu upi un nomierinātu ūdeņus.

Domājams, ka ūdeņi pavisam no palienēm un zemākajām vietām atkāpsies ne agrāk kā martā,

bet to, kā turpmāk uzvedīsies ledus sastrēgums, no kā atkarīgs, vai būs bīstams ūdens līmeņa kāpums, prognozēt nav iespējams. Hidrologi norāda, ka liels risks saglabājas Pļaviņām, jo, iestājoties siltākam laikam un ledus sastrēgumam sakustoties, ūdens masas no Jēkabpils itin ātri nokļūtu tur. Tā ka, lai arī pagaidām situāciju var raksturot kā kritisku, bet stabilu, skaidrības par stabilitāti nākotnē nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti