Ūdensstabi rodas, kad virs sasilušajiem Baltijas jūras ūdeņiem uzvirzās vēsāka gaisa masa.
Siltie jūras virsējo slāņu ūdeņi silda vēso gaisu, tas strauji ceļas augšup, veidojas turbulence, kas labas apstākļu sakritības gadījumā izveidojas par virpuli.
Ūdensstabi ir vizuāli iespaidīgi, taču lielākoties nav pārāk bīstami krastā esošajiem. Ja ūdensstabs sasniedz piekrasti, visbiežāk tas izgaist jau pludmalē un kāpu zonā, jo tā vienīgais enerģijas avots ir siltā ūdens virsma.
Ūdensstabi var būt bīstami jūrā esošajiem, īpaši nelielām laivām vai jahtām.
Šī dabas parādība Baltijas jūra ir ierasta un zināma jau kopš sen seniem laikiem. Piemēram, 20. gadsimta sākumā Latvijas piekrastē dzīvojošie ūdensstabus sauca par ūdensbiksām un šāds nosaukums atrodams arī 30. gadu populārzinātniskos izdevumos.
Visbiežāk ūdensstabi veidojas vasaras beigās un rudens sākumā, bet pa kādam mēdz būt arī agrāk vasarā un pavasarī, kā arī vēlā rudenī, bet ziemā, kad ūdens ir auksts vai jūra ir pat ledus klāta, virpuļi neveidojas.
