Precizējums
Rakstā precizēta informācija par Rīgas cirka būvniecības izmaksām. Kultūras ministrijas sniegtā informācija par projekta sākotnējam izmaksām 3 miljonu eiro apmērā iekļāva tikai energoefektivitātes uzlabošanas darbu izmaksas. Rīgas cirks precizējis, ka kopējās būvniecības izmaksas sākotnēji plānotas 4,5 miljonu eiro vērtībā. Dažādu apstākļu dēļ (papildu un neparedzētie darbi, Ukrainas kara radītās sekas) projekta izmaksas pieaugušas par miljonu, sasniedzot 5,5 miljonus eiro.
Jaunā ieeja Rīgas cirkā Merķeļa ielā patiesībā ir atjaunota vēsturiskā zirgu ieeja. Tāda pastāvēja cirka pirmsākumos, bet vēlākos laikos tunelis, kas ved uz iekšpagalmu, vairs nebija pieejams un no ielas manāms. Ejot tuvāk cirka durvīm, dzirdama aktīva būvniecība.
No ejas, caur kuru daudzus gadu desmitus arēnā iznāca ziloņi, tīģeri un lāči, drīzumā nāks cirka apmeklētāji. Viņu acu priekšā pavērsies skats uz šķietami pazīstamu, bet tomēr pilnīgi jaunu vidi. Vēsturiskā arēna kļuvusi gaišāka. Tas panākts, pateicoties unikālajai koka apdarei un lielajam kupolam, caur kuru arēnā tagad iespīd dienas gaisma. Vērienīgā būvniecība bijusi pārsteigumiem pilna. Būvuzņēmuma "AIDACO Construction" vadītājs Valdis Koks stāsta: "Visliekākais izbrīns, protams, bija būvmateriāli, no kādiem šis objekts savulaik ir būvēts. Tas ir būvēts no tā, kas tajā laikā bija pieejams un kaut kur pāri palicis. Kamēr nebija pabeigti pēdējie demontāžas darbi, vienmēr, kā kaut ko nodemontējām, apakšā atklājās kaut kas interesants."
Viens no lielākajiem pārsteigumiem ir iepriekš pieminētie arēnas koka dēļi, kas patiesībā ir vismaz 130 gadus seni. Uz šiem paneļiem vietumis ir saglabājušies kādi ornamenti.
"Šis ir vēsturiskais izskats. Tādi šie dēļi tika atrasti zem [daudzām] apšuvuma kārtām, un tagad ir eksponēti," rāda Valdis Koks.
Arī balkona sienai ir koka apdare. Atšķirībā no pirmā stāva, šie dēļi esot izgriezti no konstrukcijām, uz kurām balstījušās vecās tribīnes. 19. gadsimta 80. gados celtajā Rīgas cirkā atklājas daudz pārsteigumu, jo tas būvēts nelegāli. Tā secina arhitektu biroja "NRJA" vadītājs Uldis Lukševics, norādot, ka ēkā bijušas lielas problēmas ar siltuma zudumu, tāpēc, pirmkārt, cirku nākas siltināt, vienlaikus saglabājot vēsturisko sajūtu.
"Mēs mēģinām dabīgās, patiesās lietas izcelt. Ja tas ir betons, tad betons, ja koks – koks, ja apmetums – apmetums, neslēpt neko. To varbūt varētu nosaukt kā "unfinished interiors" [jeb] kā nepabeigtais interjers, kas kaut kādā veidā atstāj cilvēkiem iespēju pašiem iztēloties, kā tas ir bijis un kā tas viens virs otra ir krāmējies," stāsta Lukševics.
Atjaunoto vēsturisko cirku spēs novērtēt arī parastie apmeklētāji bez zināšanām arhitektūrā vai būvniecībā. Par to ir pārliecināts arhitekts Zigmārs Jauja: "Manuprāt, tas ir diezgan būtiski, ka cilvēks bez zināšanām uzreiz redzēs to mājas vēsturi neaizplīvurotu, neaizklātu, jo varbūt citādos objektos kāds mēģinātu izlabot apdari vai vēl kaut ko. Tur jau tev tiešām vajag zināšanas, lai saprastu, kas tas ir, kas tur ir apakšā. Bet šeit mēs esam vienkārši izģērbuši to māju, un tur pilnībā bez zināšanām tiešām redzi, jūti visu to vēstures elpu, un tas ir tā pa īstam."
Remontu plānots pabeigt novembrī, bet ar to gan visi darbi cirkā nebeigsies. Ēkā nepieciešamas tribīnes un gaismas, skaņu un aizkaru sistēmas. Tāpat ir vajadzīgas arī mēbeles un cits aprīkojums, ko paredzēts ierīkot nākamajā gadā, taču, kā informē Kultūras ministrijā, tam vēl nepieciešams pusotrs miljons eiro. Neatkarīgi no tā, pirmie pasākumi ir plānoti jau šogad, un tie būšot Ziemassvētku tematikā.
Jāatgādina, ka Latvijā dzīvnieki cirkā jau vairākus gadus ir aizliegti. Arēnā būs redzami akrobāti un citi mākslinieki. Stāsta Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers: "Tā nav kā tāda tīrākā izklaide, tas ir tomēr mākslas veids. Tas ir viens no mākslas veidiem, kas, es domāju, 21. gadsimtā visstraujāk attīstās. Lai gan tam pamatā ir tās pašas disciplīnas, kas ir bijušas senāk, bet šīs cirka izrādes ir savādākas – tā ir izrāde, kas ir līdzīga laikmetīgām dejām vai teātra izrādei, tā ir neverbāla mākslas forma, kur nav vajadzīgas valodas."
Attīstot vietējos māksliniekus un piesaistot ārzemniekus, Rīgas cirks apņemas kļūt par Baltijas reģiona centru. Pārmaiņas plānotas ne tikai mākslinieciskajā formā, bet arī sēdvietu izkārtojumā, un to varēs izdarīt, izmantojot teleskopiskas tribīnes. Stāsta cirka valdes locekle Māra Pāvula: "Tas ir, ja mēs iedomājamies, ka mums ir plauktiņš ar atvilktnēm, un katru atvilktni mēs varam izvilkt, [piemēram], apakšējo atvilktni vistālāk, tad nākamo atvilktni mazliet ne tik tālu. Tieši tā mums izveidojas tāda kā trepe, kuru kā atvilktni var iebīdīt – un tā kļūs par skapi – vai arī izvilkt to ārā, un tā kļūs par pilnvērtīgām tribīnēm. Tā mēs iegūstam šīs ēkas multifunkcionalitāti. Cilvēki var sēdēt un skatīties kā teātrī vai arī sēdvietas var izvietot kā pa apli, tām būs tāda kā picas forma, un skatīties ierastajā cirka formātā."
Rīgas cirka remonta sākotnējās izmaksas bija paredzētas 4,5 miljoni eiro, taču neparedzēto darbu un Ukrainas kara radīto seku dēļ summa ir pieaugusi līdz 5,5 miljoniem eiro, no kuriem vairumu sedz Eiropas Savienība. Šajā summā plānotās tribīnes, mēbeles un dažādas aprīkojumu sistēmas gan neietilpst. Tā ziņo Kultūras ministrijā, norādot, ka vēsturiskās ēkas pagalmā iecerēts vēl uzbūvēt, tā saucamo, Melnās kastes teātra zāli un cirka skolu. Taču finansējuma tam vēl nav.
