"13 gadus es biju aktieris, tad es biju 11 gadus operā direktora vietnieks par saimnieciskām lietām, tālāk bija kinostudija, 14 filmas uzņēmām, tad nāca 2002. gads, kad bija kārdinājums sākt kaut ko citu," par ceļu līdz amatam stāsta bijušais Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris.
Stājoties darbā, Beķeris vēlējies palīdzēt aktieriem strādāt. Vaicāts, vai tas ir izdevies, viņš teic: "Es domāju, ka uzlabojies. Tas nebūs mans nopelns, tas ir viņu pašu nopelns. Bet to, ka man ir izdevies izveidot kolektīvu... Vakardien mums bija atvadu ballīte, un es no kolektīva sapratu, ka tas ir izdevies. Augstākais organisms pakļaujas trim noteikumiem: sakļautība, pakļautība un centralizācija. Tas ir viens organisms. Ja tu neesi tajā organismā iekšā, tad tu nezini, kas viņam sāp, kur viņam vajag kaut kādas zāles, kur viņam vajag pamasēt. Tā ir dzīvē, tā ir kā ģimenē, kā organismā. Ja tu neesi tur iekšā, tad tu nevari vadīt."
Savam pēctecim Mārtiņam Eihem bijušais teātra direktors novēl: "Jaunajai paaudzei reizēm ir tāda tendence, ka viss, kas ir bijis, tas ir bijis nepareizi, un dzīve sākas no viņiem. Es viņam novēlētu pētīt un cienīt to, kas ir bijis pirms viņa. Tas, ka bija jānāk vadībai, jaunām domām un jaunām idejām, tas ir skaidrs. Galvenais ir nepazaudēt to, ka tas ir leļļu teātris un ka mūsu pamatskatītājs tomēr ir tas mazais cilvēciņš, kuram ļoti nepieciešama dzīvā leļļu teātra māksla."
