Vaicāts, vai viņa attieksme pret Rīgu ir mainījusies līdz ar gadiem, viņš atbild: „Nē, nekas nav mainījies. Man ir pavisam cita attieksme pret Rīgu kā pieaugušam cilvēkam, drīzāk kā vecam cilvēkam. Man gan nekad nav bijusi nostalģija Rīgas sakarībā, tāpat kā attieksmē pret Krieviju”.
„Tāpēc es drīzāk esmu pasaules cilvēks, ja varu sevi pieskaitīt pasaules cilvēku kontingentam, bet es pārdzīvoju par Latviju.
Latvija ir jauna valsts, es to atbalstu. Es ceru, tā nostiprināsies un pacelsies visaugstākajā līmenī starptautiskajās attiecībās. Ka nostiprinās savas robežas un pašcieņu,” viņš piebilst.
Savā slavas virsotnē Vāclavs Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par vienu no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Ņižinskis bija arī slavenās Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir “Fauna diendusa” un “Svētpavasaris”. Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākās garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919.gada 19.janvāra līdz 4.martam dokumentē un izgaismo jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.
“Vēstule cilvēkam” pirmizrādi piedzīvoja pērn Spoleto, Itālijā, šogad tā turpina pasaules turneju, kurā iekļauta arī Barišņikova dzimtā Latvija. Izrādi Rīgā varēs skatīt piecus vakarus pēc kārtas - no 3. līdz 7.augustam.
