Labrīt

Klimata pārmaiņu ierobežošana: Latvijas spēja sasniegt ambiciozos mērķus

Labrīt

Atkritumu sāga Rīgā: Monopola ieviešanas apturēšanā liela nozīme sabiedrībai

Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Svaigās asinis"

Alvja Hermaņa izrāde «Svaigās asinis» – par robežu starp mesiānismu un šarlatānismu

Kā panākt, lai teju visa pasaule notic tavai idejai, un pēc tam ar to pelnīt miljardus? Šim mehānismam izseko režisora Alvja Hermaņa jaunais iestudējums “Svaigās asinis”. Tā pamatā ir reāls stāsts un reāla persona – kompānijas “Theranos” vadītāja Elizabete Holmsa. Dēvēta par Stīva Džobsa sievišķo versiju.

Ar šo izrādi Hermanis turpina jau iepriekšējās izrādēs aizsākto sarunu par kardinālajām pārmaiņām pasaulē, ko pavisam drīz radīs straujā moderno tehnoloģiju attīstība. Būtībā viņa pēdējās izrādes – “Baltais helikopters”, “Bītlu jaunais albums” un tagad arī “Svaigās asinis” – veido triloģiju, kuras galvenā tēma ir pasaules virzība uz jaunu, 21. gadsimta reliģiju.

“Kad man bija deviņi gadi, ģimenes vakariņu laikā kāds mans radinieks man uzdeva jautājumu, kuru katrs zēns vai meitene agrāk vai vēlāk saņem – ko es vēlētos darīt, kad izaugšu liela? Es nekavējoties atbildēju – es gribu būt miljardiere,” tā dzirdams izrādē.

Latvijā stāsts par Elizabeti Holmsu vēl nav ļoti plaši zināms, bet Amerikā viņa ir ļoti populāra kopš 2000. gadu vidus, savulaik saukta par jauno Stīvu Džobsu.

19 gadu vecumā viņa ieradās Silīcija ielejā ar revolucionāru medicīnisku izgudrojumu asins analīžu noņemšanai. Ierīce bija pavisam neliela, un tai vajadzēja tikai vienu asins pili, lai veiktu 200 pārbaužu dažās minūtēs – tā vismaz apgalvoja Elizabete. Tāpat kā to, ka drīzumā šādu ierīci katrs varēs ieviest savās mājās.

Savu uzņēmumu Elizabete Holmsa nosauca “Theranos”, viņai izdevās piesaistīt ietekmīgus investorus, zinātniekus un politiķus, un tas bija satriecošs veiksmes stāsts vairāk nekā 10 gadu garumā.

2015. gadā sāka atklāties, ka deviņus miljardus vērtais uzņēmums ir būvēts uz meliem un krāpniecības, jo Holmsas izgudrotā sistēma nemaz nav strādājusi. Šobrīd tas ir pilnībā bankrotējis, bet Holmsai draud cietums.

“Vismaz Amerikā tas ir ļoti skaļš gadījums. Ne velti nākamgad Holivuda ir ieplānojusi gan seriālu, gan atsevišķu spēlfilmu par Elizabeti Holmsu. Tā kā Holivuda, kā vienmēr, zog mūsu idejas,” stāsta režisors Alvis Hermanis savā humorīgajā manierē. Bet izrāde, protams, nav vienkārši Holmsas biogrāfijas atstāsts. Skaļais gadījums ir pateicīgs, lai režisors turpinātu sarunu par viņa pēdējā laikā tik daudz aktualizēto tēmu par to, cik kardinālu pārmaiņu priekšvakarā mēs šobrīd dzīvojam.

“Gadījums ar kompāniju “Theranos” un tās dibinātāju Elizabeti Holmsu ir vislabākais piemērs, kas parāda izplūdušo robežu starp nākotnes jauno tehnoloģiju mesiānismu un šarlatānismu. Un tas ir bīstami. Šī robeža ir ļoti izplūdusi, un vairs nevar saprast, kas ir kas.

Mēs esam uz robežas, kur mākslīgais intelekts un robotizācija kļūst nekontrolējami. Jā, un, protams, izrāde ir arī par to, kādā veidā notiek cilvēku smadzeņu skalošana,” skaidro Hermanis.

Holmsas gadījums pierāda, cik nekritiski milzīgas cilvēku masas, viņu vidū arī visgudrākie prāti, spēj pielūgt, dievināt un atbalstīt kādu ideju vai cilvēku, sekojot masu psihozei un mediju popularizētajiem ideāliem.

Alvis Hermanis uzsver: “Ja visi pasaules mediji metas kopā un atkārto mantru par to, ka jaunā reliģija ir progress un viss, kas ir jauns, ir labs, un ka viss, kas ir vecs, ir automātiski slikts, tad tas arī ir tas īstais “fake news”.”

Lai arī dažas un pat ļoti ietekmīgas balsis ik pa laikam publiski pauž satraukumu par nākotnes scenārijiem, kopumā situācija ir atstāta bīstamā pašplūsmā.

“Ne jau velti tajā pašā Silīcija ielejā vairāki no viņiem ceļ trauksmi. Tas pats Īlons Masks, ko visi tā apbrīno, viņš ir viens no pirmajiem, kas saka, ka ir pēdējais brīdis, lai mēs vēl ieviestu kaut kādu likumdošanu un tamlīdzīgi,” stāsta Hermanis.

“Vēl aizvakar es runāju ar vienu diezgan augstu stāvošu finansistu, kurš teica, ka tādā situācijā, kad sāk kaut kāds mākslīgais intelekts pats ņemties un būvēt savas shēmas, kas Džordžam Sorosam nav pat sapņos rādījušās, viņš var nobrucināt visu pasaules banku sistēmu un tamlīdzīgi, tas var notikt jebkurā brīdī. To nevarēs nokontrolēt. Nav izdomāts tāds mehānisms, kā to var nokontrolēt.”

Domāt katram ar savu galvu – tas ir režisora ieteikums, kad viņam vaicā, kā pret šo nekontrolējamo nākotni attiekties vienkāršam ierindas cilvēkam:

“Tikai domāt līdzi. Tas ir viss, ko mēs varam darīt. Mēs jau arī neko nevaram ietekmēt. Bet nu vismaz cenšamies domāt līdzi. Neticam automātiski visam, ko stāsta radio, avīzes, portāli vai visādi viedokļu līderi. Visu apšaubām. Es saviem studentiem arī saku – nekam automātiski neticiet, ko es jums stāstu. Visu laiku apšaubiet to, domājiet paši ar savām galvām.”

“Svaigās asinis” ir jau trešā izrāde, kurā skatītāji var iepazīt aktieru kursu, kas tiek gatavots speciāli Jaunajam Rīgas teātrim.

Ja iepriekšējās izrādēs Alvis Hermanis bija devis viņiem saudzēšanas režīmu, tad šajā izrādē, kā izsakās režisors, viņi iemesti visai nežēlīgā izdzīvošanas situācijā ar zāli.

Iestudējuma “Svaigās asinis” pirmizrāde skatāma 18. decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti