Sākotnēji bija iecerēts, ka Eiropā pazīstamākais igauņu režisors Tīts Ojaso Dailes teātrī veidos iestudējumu "Sarkanais princis" pēc pasaulslavenā vēsturnieka Timotija Snaidera darba motīviem. Taču aizvadītā gada nogalē teātris plānus mainīja, pavēstot, ka tā vietā taps Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita".
Mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs skaidro, ka viens no iemesliem bija sajūta, ka Snaidera darbam šobrīd nav īstais brīdis, tas jāatstāj laikam, kad karš beigsies ar Ukrainas uzvaru. Tā vietā Tīts Ojaso piedāvāja veidot Bulgakova darbu.
"Protams, mēs zinām, kādā laikā mēs dzīvojam, ka mēs dzīvojam ne tikai kara laikā, bet arī "šakāļu kultūras" laikā, un mēs sapratām, kādu rezonansi tas varētu izsaukt, bet mēs pieņēmām tomēr šo lēmumu. Jo šis romāns vēsta ne tikai par sātanu Maskavā un Jeruzalemē, kas pēkšņi tā sakrita, bet arī par autora kancelēšanu, par autora iznīcināšanu, kas mūsu laikā ir nacionālais sporta veids. Mēs, Dailes teātris, uzskatām, ka šāds naratīvs par sabiedrību, kura pati sevi ienīst, kurā viens otru iznīcina, ir naratīvs, ko ļoti grib mums uzspiest Putins, un savā ziņā mēs ar šo izrādi pret to cīnāmies," teic Viesturs Kairišs.
Tas, cik viltīgi ļaunums manipulē ar cilvēku prātiem un sirdīm, būs viens no izrādes pavedieniem, bet slāņu un zemtekstu būs daudz, un tieši šī daudzslāņainība ir fascinējošākais Bulgakova darbā, uzskata igauņu režisors Tīts Ojaso: "Jūs to varat izlasīt 15 gadu vecumā, un jūs to varat izlasīt 45 gados, un katrā vecumā, atkarībā no pieredzes, jums atklāsies citi līmeņi un slāņi. Kad es pats to pirmo reizi pirms daudziem gadiem izlasīju, es visvairāk uzmanības pievērsu Volanda un citu dēmonisko personāžu izdarībām Maskavā. Taču, jo es kļūstu vecāks, jo man arvien nozīmīgāka kļūst dilemma, kas saistās ar Poncija Pilāta tēlu. Proti, kā cilvēkam būtu jārīkojas situācijā, kad ir sajūta, ka vairs nav izvēles? Vai ir jārīkojas tā, kā tev pašam šķiet pareizi, vai jāņem vērā politiskā realitāte?" jautā igauņu režisors Tīts Ojaso.
"Nākamais man nozīmīgais slānis ir mākslinieka un sabiedrības attiecības. Dažādos pārmaiņu laikos mākslinieka stāvoklis aizvien kļūst trausls, viņu ļoti viegli var noliegt un iznīcināt. Igauņu valodā sanāk pat tāda zīmīga vārdu spēle, jo vārds "looja" nozīmē gan mākslinieku, gan Radītāju. Tātad runa ir arī par Radītāja vai Dieva noliegšanu. Bet jūs jau varat mēģināt noliegt Dievu, taču pagaidām tas nav izdevies," viņš piebilst.
Igauņu mākslinieki Tīts Ojaso un Ene-Līsa Sempere iestudējumu veido kopā ar savu starptautisko komandu. Meistara lomu atveidos Mārtiņš Meiers, Margarita būs Ieva Segliņa, Volands – Artūrs Krūzkops, bet Poncijs Pilāts – Artūrs Skrastiņš.
Viesturs Kairišs sola vērienīgu izrādi: "Izrāde ir ļoti liela, ļoti "bieza", daudzslāņaina, vizuāli iespaidīga un domām bagāta."
Dailes teātra otrā stāva foajē tikko atklāta arī jaunajam iestudējumam veltīta izstāde "Viņai rokās bija dzelteni ziedi". Līdzās mūsu glezniecības klasiķu darbiem tajā apskatāmas arī grafiķa Artūra Ņiktina litogrāfijas, kam viņš iedvesmu guvis tieši Bulgakova romānā, stāsta izstādes kuratore Nataļja Jevsejeva:
"Manuprāt, tas ir par ļaunuma pievilcīgumu. Par to, ka ļaunums reizēm var likties pat labāks par labo. Būt apburošs, hipnotizējošs, un tas hipnotiskais spēks litogrāfijās ir saskatāms. Šodien tam visam ir īpašs konteksts."
Iestudējuma "Meistars un Margarita" pirmizrāde Dailes teātrī skatāma piektdien, 22. martā. Plašāku interviju ar Tītu Ojaso un Eni-Līsu Semperi varēs noklausīties sestdien, 23. martā, raidījumā "Kultūras rondo".
