Sēriju aizsāks izdevums "Vidzemes pastalas", kas atvēršanas svētkus piedzīvos 10. septembrī Cēsu Izstāžu namā vienlaicīgi ar Tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstādes "Āda (r)āda" atklāšanu.
Agritas Krieviņas-Siliņas darbnīca iekārtota viena no dzīvokļa istabām. Dažādās vietās var redzēt gan gatavus, gan procesā esošus ādas izstrādājumus, ādas apstrādes piederumus un zīmētas skices un shēmas. Meistare rāda zīmējumus, kas iekļuvuši arī jaunajā grāmatā, un tajos redzami shematiski pastalu purngali un papēži, kas ļoti uzskatāmi parāda, cik arī vienā pašā Vidzemes novadā pastalas bija dažādas, un tieši atklāt šo dažādību arī ir Agritas Krieviņas-Siliņas galvenais mērķis – veidojot grāmatu sēriju.
" Ir gan dažādi iegriezumi bijuši, gan šūtas, gan savērtas pastalas, gan pašas caur sevi izvērtas. Tāpat ir bijušas ļoti skaistas pastalas ar siksniņu pāri un sprādzīti kā sandalītes.Un tas, ko es gribēju parādīt –
es esmu atklājusi, ka pastalu uzbūve ir dažāda, un nav visā Latvijā pastalas bijušas vienādas.
Ar šo grāmatu sēriju es vēlos dot priekšstatu par to. Lai cilvēki saprastu, ka tāpat kā tautastērpi ir dažādi, tāpat arī pastalas dažādos novados darināja atšķirīgi," skaidro grāmatas autore.
Tieši atskārsme par šo daudzveidību bija arī galvenais iemesls, kas pašā meistarē savulaik radīja lielo interesi par pastalām. Ar ādas apstrādi viņa nodarbojas vairāk nekā 30 gadu, pirms 20 gadiem viņu sāka īpaši aizraut seno apavu pētniecība. Vispirms viņa pievērsās senajiem zābaciņiem, līdz viesojoties kā pasniedzēja "3x3" nometnē Neretā, Jaunsudrabiņa muzejā "Riekstiņi" ieraudzīja pastalas ar atšķirīgiem purngaliem nekā ierasts. Tas bija kā pagrieziena punkts, lai sāktu interesēties vairāk, un viņa uzzināja, ka, piemēram, Kurzemes pusē ir pastalas ar rozīti, kas ir īpašs savilkuma veids pastalas purngalā, viens no paraugiem redzams arī Agritas Krieviņas-Siliņas darbnīcā. "Es pamazām sāku apbraukāt lielāko daļu Latvijas novadpētniecības muzeju. Vispirms sazinājos un noskaidroju, vai ir pastalas, un tad devos ceļā. Kopš 2014. gada līdz 2018. gadam es diezgan lielu Latvijas daļu apbraukāju," stāsta Krieviņa-Siliņa.
Sērijas pirmajā grāmatā apkopota informācija par Cēsu, Alūksnes un Valmieras muzeju krājumos redzēto, atklāj Agrita Krieviņa-Siliņa: "Katrā muzejā ir kaut kas kopīgs un tajā pašā laikā arī kaut kas tāds, kas ir pilnīgi ārpus visa. Cēsīs ir purngala savilkums tāds diezgan raksturīgs un papēža savilkums, kur papēža daļā šie iegriezumi ir garāki un saite iet divreiz cauri, un papēdis izskatās tā kā saausts, ļoti skaists. Tad vēl tāds interesants purngals ir vēl šādam vienam atdarinājumam, izskatās gandrīz kā tāds dzīvnieka purniņš. Tā kā nav šo terminu, es pati to nosaucu par T veida purngalu, bet es ceru, ka atradīsies kāds piemērotāks vārds."
Agrita Krieviņa-Siliņa ir pārliecināta, ka katram savilkuma veidam un visām citām ar pastalām saistītām darbībām savulaik jau bija konkrēts apzīmējums, taču šie termini pazuda no aprites, jo, diemžēl, pastalu darināšanas prasmes netika pārmantotas tieši, kad meistars to visās niansēs nodod savam skolniekam. Arī pašai autorei nav bijis neviena tieša skolotāja, bet viņa zinības smēlusi daudzos citos vēl pieejamos avotos:
"Apavus visvairāk mani ir mācījuši taisīt paši senie apavi. Pētot, kādā veidā tie ir veidoti, no tā tad es arī skatos, mācos, mēģinu atdarināt, tuvoties."
Savās prasmēs Agrita Krieviņa-Siliņa dalās arī ar citiem, īpaši vērienīgs bija Latvijas simtgadei veltītais projekts "Simts pastalas", kura laikā meistare kopā ar meitu cilvēkiem Latvijā un ārzemēs mācīja darināt pastalas, bet interesentu netrūkst arī šobrīd: "Ir pastalas darinājuši kāzās. Ir bijušas mums meistarklases, kur līgaviņa pati nāk taisīt sev pirmās dienas un otrās dienas pastalas. Tad mums ir daudz bijušas vecmeitu ballītes, kad meitenes sapulcējas un vai nu nāk pie manis vai es ar koferīti dodos uz turieni, kur notiek ballīte. Ir arī cilvēki, kuriem ir tautastērps un kuriem vajag pie tā precīzas pastalas."
Agritas Krieviņas-Siliņas aizsāktā grāmatu sērija ‘’Pastalas Latvijā’’ ir ļoti nozīmīgs veikums, jo
līdz šim tik apjomīga apkopojuma par senajiem apaviem mums Latvijā nav bijis,
atzīst LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena: "Tas ir unikāls materiāls, ko Agrita Krieviņa-Siliņa jau ir vākusi padsmit gadus, pētot pastalu materiālu. Par pastalām mēs varam iegūt informāciju tautastērpu pētījumos vai aprakstos, kur apavu sadaļa ir ļoti neliela. Savukārt šeit ir ļoti niansēta pieeja dažādiem pastalu veidiem. Tas Latvijā ir tāds pirmais apkopojums."
Agritas Krieviņas-Siliņas pirmajai grāmatai no sērijas "Pastalas Latvijā", kas veltīta Vidzemei, atvēršanas svētki ir piektdien, 10. septembrī, Cēsu Izstāžu namā reizē ar Tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstādes- "Āda (r)āda" atklāšanu.
