Pirms 12 gadiem dzimusī iecere
Vairāk nekā puskilometra garumā trijos iespaidīgos ruļļos satītais musturdeķis glabājas Augšdaugavas novada Naujenes novadpētniecības muzejā.
"1,60 metri platumā. Un, kad tinām šos ruļļus, esam diezgan precīzi izmērījuši. Sākumā mūsu mērķis bija 500 metri, un mēs to esam sasnieguši. Te mēs redzam jau 508 metrus, kuri ir sašūti un saritināti, bet vēl ir nepiešūts gabals," pastāstīja muzeja .
Tad nu savu misiju – tikt pārstieptam pāri Daugavai – gaida pasaulē lielākais musturdeķis.
"Starptautiskā Tautas mākslas festivāla "Augšdaugava" laikā 27.maijā musturdeķis tiks pārstiepts pāri Daugavai, veidojot košu, rakstainu tiltu, ko apmeklētāji varēs vērot visas dienas garumā, kā arī, iespējams, doties pa tiltu uz Daugavas otru krastu. Deķis būs izvietots uz plostiem. Ceram, ka uz to laiku nebūs plūdu," par iecerēto pastāstīja muzeja vadītāja.
Ideja par lielo musturdeķi dzima pirms 12 gadiem, atsaucoties muzeja aicinājumam "Veidosim kopā lielāko musturdeķi Latvijā un pasaulē!". No dažādām Latvijas malām un pat no ārzemēm uz muzeju sāka ceļot koši adīti, tamborēti un austi fragmentiņi, kas kopā šobrīd veido lielo musturdeķi.
"Tas bija 2011.gads, sākums bija diezgan grūts, jo cilvēki uzreiz nebija tik atsaucīgi. Bet ar laiku uzzināja par šo akciju. Tad mums visās Latvijas malās uzradās tādi vietējie koordinatori, kuri mudināja cilvēkus iesaistīties. Lai iesaistītos akcijā, bija nepieciešams jebkurā tehnikā un krāsā noaust, notamborēt vai noadīt 10x10 centimetru vai arī 20x20 cm lielu rokdarba fragmentu vai vairākus kvadrāta formā. Katram bija brīva izvēle, kā rotāt," pastāstīja Kusiņa-Koļesņika.
Sirds, dvēsele un rekordi
Viņa arī atklāja, ka musturdeķi var redzēt iestrādātus ļoti skaistus vēlējumus:
"Katrs te ir ielicis savu sirdi un dvēseli, ietamborējot vai ieadot deķī Latgales pļavu puķu rudens košumu un Daugavas loku gleznaino skaistumu.
Te ir tāds fantāzijas lidojums. Sākumā cilvēki mums sūtīja pa vienam, diviem fragmentiņiem. Bet mums uzradās lieli rekordisti, kuri ir noadījuši pa 30 un pat vairāk nekā 40 metrus. Tas ir liels kopdarbs, kas te paveikts."
Viena no lielā musturdeķa tapšanas rekordistēm ir rīdziniece Biruta Dubra, kura akcijā pirms dažiem gadiem iesaistījās kopā ar sava kora "Daugavas vanadzes" dalībniecēm un viena pati noadīja gandrīz 1000 deķa fragmentus.
"Es tiešam biju ļoti aizrāvusies ar to, mani tas ļoti ieinteresēja, un tā jau kļuva kā tāda atkarība.
To, ko sauc par lielajiem - 20x20 cm, tos es noadīju 580 gabalus, un tad tie mazie – 10x10 cm – bija 400. Man tā adīšana ir patikusi, bet šoreiz man bija interesanti – kā pāri Daugavai! Tas tak ir kaut kas! Un kāpēc, lai tur mans kripatiņš nevarētu būt? Tad nu, cik nu dzija atļāva, tik arī adīju. Mājās viss ir tīrs, neviens lieks kamoliņš vairs nav," atklāja Biruta Dubra.
Arī stāstu kolekcija
Katrs no lielā musturdeķa fragmentiņiem ir ne tikai oriģināls, bet, kā stāsta Evita Kusiņa-Koļesņika, piesātināts ar darinātāja domām un vēstījumiem.
"Mūsu jaunākajam dalībniekam ir 3 gadiņi, bet vecākajiem bija 99 gadi, un vienai kundzei pat 100 gadi.
Mums ir apkopti trīs albumi ar cilvēku vēstījumiem, jo cilvēki klāt ir pievienojuši ļoti sirsnīgus vēlējumus, ļoti daudzi ir izstāstījuši savus dzīvesstāstus, jo musturdeķis daudziem bijusi iespēja, kā pārvarēt grūtos dzīves brīžus. Mums ir vesela stāstu kolekcija, un daži no tiem būs dzirdami arī Augšdaugavas festivāla," pastāstīja muzeja vadītāja.
Bet pats lielais musturdeķis pēc tam, kad maijā tiks pārstiepts pāri Daugavai, gatavojas arī uz pasaules mēroga atzīšanu: "Plānojam nākamgad to pieteikt Ginesa rekordu grāmatai. Patlaban un arī pēc Augšdaugavas festivāla musturdeķis būs aplūkojams muzejā, tāpat 13.maijā, kad būs Muzeju nakts."
Atliek vien veltīt laiku un doties uz Naujeni uz pasaulē lielākā musturdeķa lūkošanu, kura tapšana starp citu vēl nav apstājusies un ik viens vēl var paspēt kļūt par lielā deķa darināšanas dalībnieku.