Kultūra

Jau 16. reizi avangarda mūzikas cienītājus priecē festivāls "Skaņu mežs"

Kultūra

Tēlnieks Aispurs: Es veidoju apustuļus, un viņi veidoja mani

Zemgales gredzens - kino koncerts "Vēstures palos"

«Zemgales gredzens» veidots kā kino koncerts «Vēstures palos»

Zemgales līdzenuma ainava, novada skaudrā vēsture, stiprie un dižie cilvēki būs galvenie tēli, kas cauraudīs „Zemgales gredzenu”, kas ir vērienīgā simtgades projekta „Latvijas gredzens” noslēdzošais posms. „Zemgales gredzens”, kura pirmizrāde paredzēta 17.oktobrī Jelgavas Kultūras namā, veidots kā kino koncerts, kurā līdzās mūzikai un kino ļoti svarīga loma būs arī dejai un dzejai. 

Koncerta muzikālo pamatu veido Pētera Vaska un Līgas Celmas-Kursietes mūzika. Saturiski tas ir stāsts par Zemgales īpašo vietu Latvijas kopainā, tās cilvēkiem, dabu, pagātni un šodienu. Kino koncertam dots nosaukums „Vēstures palos”.

Zanderes Zemgales sajūta

Koncerta scenārija autore ir zemgaliete, dzejniece Inese Zandere, kura stāstā ielikusi arī savu Zemgales sajūtu, kas īpaši saistās ar dabas tēliem.

„Pirmais punkts ir mēroga izjūta. Tas ir tas Zemgales plašums, tā horizonta pieejamība. Un tā ainava, kuru Knuts Skujenieks formulēja tā, ka visskaistākā un visīstākā Latvijas ainava ir mākoņu kalni virs līdzenuma. Jo šī līdzenuma klātbūtne dod to plašuma sajūtu, un savukārt tie mākoņu kalni, kas krājas, veidojas, mainās, tie dara šo ainavu greznu. Un tas man ir Zemgales sajūtas pamats,” stāsta Zandere.

Zemgale kā viens milzīgs tīrums, kuru pārmaiņus uzar te arkli, te zobeni un kurā auglība mijas ar nāvi – arī šāds Zemgalei raksturīgs tēls atainots koncertstāstā.

„Tas ir tāds mūžīgs vēstures karalauks, ko katru reizi tie pali pārskalo, un atkal viss sākas no gala. Un šajā tīrumā ir izaugušas divas ārkārtīgi svarīgas lietas mūsu valstī. Pirmkārt, latviešu literārā valoda, otrkārt, valstsvīri. Jo visi pirmie Latvijas prezidenti ir zemgalieši un arī daudzi citi ievērojami valstsvīri,” skaidro Zandere.

Koncertstāstā ievīts gan pirmo latviešu valodas kopēju – Manceļa, Stendera, Mīlenbaha – devums, gan valsts cēlāju - Jāņa Čakstes, Kārļa Ulmaņa, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša ieguldījums.

Izceltas arī zemgaliešu stiprās rakstnieces – Aspazija, Anna Brigadere, Veronika Strēlerte, Velta Toma, Māra Zālīte un Inese Zandere. Rakstnieku balsu ieraksti izmantoti arī uzveduma skaņu celiņā.

„Dzeja jau vairāk ienāk caur mūziku tajā koncertā, bet īstenībā ir četri tie brāļi un draugi  ir dzeja un deja, ir mūzika un kino. Mums ir četras kājas kā kārtīgam lauku galdam, uz kā mēs turamies. Priekš manis diezgan negaidītā veidā izrādās, ka visas šīs lietas var ļoti labi savienot,” saka Zandere.

Sievišķā un vīrišķā saspēle

Sievišķā un vīrišķā saspēle ir galvenais akcents Lilijas Liporas un Gunta Spridzāna veidotajā dejas partitūrā.

„Šis projekts arī mani kā latvieti stiprina. Zinot šos stipros vīrus un stiprās sievas, kas mums Latvijā ir bijuši, viņi dod mums spēku kustībai,” uzsver Lipora.

„Saslēgties ar latvisko identitāti – man tas bija ļoti svarīgi. Jo mums tagad mūsdienības vēji pūš un gāž pa labi, pa kreisi ārā. Tā mana doma bija tāda, ka mums vajag savienot divus spēkus – vīrieša un sievietes spēku, nevis ka viens vai otrs dominē, bet ka ir spēks vienā un otrā,” pauž Spridzāns.

Vīrišķā un sievišķā dialogs savā ziņā ir arī muzikālās partitūras pamatā, jo to veido Līgas Celmas-Kursietes mūzikas saspēle ar Pētera Vaska kompozīcijām. Visus elementus kopā licis režisors Roberts Rubīns.

„Man jau sen bija tāda vēlme – izveidot filmu ar vides deju un reizēm to deju izvilkt laukā no ekrāna. Respektīvi, radīt trīsslāņainu uzvedumu, kurā ir pavadošais sastāvs, kas ir mūziķi, ir filma un ir deja, kas reizēm iznāk laukā un mijiedarbojas ar ekrānu. Respektīvi – daudzslāņainība,” skaidro režisors.

Par Zemgalei īpaši raksturīgo koncertuzveduma “Zemgales gredzens” mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava saka: “Vieta, kas ir raksturīga ar savām skaistajām zaļumballēm, karavīriem ir savi pūtēju orķestri, šeit ir dzimis gan Arvīds Žilinskis, gan Jānis Ozoliņš, gan Gunārs Ordelovskis – Radio estrādes orķestra pirmais vadītājs Ringolds Ore. Ja redzam šo uzvārdu un meistaru plejādi, visi ir saistīti ar pūtēju mākslu.”

“Zemgales gredzens” būs kinokoncerts – režisora Roberta Rubīna fantāzija, kur ekrāns saplūst ar kustību. “Es vienmēr esmu gribējis izveidot filmu, kur  no filmas izkāpj ārā varoņi un apdzīvo telpu, un iekāpj iekšā filmā. Nevis burtiskā, bet abstraktā nozīmē nojaukt spēles telpu.”

"Zemgales gredzena" kino koncerta „Vēstures palos” pirmizrāde būs trešdien Jelgavas Kultūras namā, pēc tam būs izrādes arī Cēsu, Rēzeknes un Liepājas koncertzālēs.

Kā allaž, interese par šiem koncertiem ir ļoti liela un visas biļetes tikpat kā izpirktas. Vēl viena iespēja redzēt visu „Latvijas gredzena” ciklu būs nākamā gada jūnijā, kad visi koncerti tiks izrādīti Dailes teātrī.

Uzvedumā piedalīsies Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, mūziķi Oskars un Raimonds Petrauski, kā arī dejotāji Lilija Lipora un Guntis Spridzāns.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti