Atspere

Pianiste Arta Arnicāne pirms tiešraides koncerta LR studijā: Oktobrī es vienmēr esmu Rīgā!

Atspere

Vestardam Šimkus rudens nācis ar nomināciju "Lielajam Kristapam" un koncerttūri Latvijā

Sigvards Kļava par "Latvijas gredzenu": Tas ir labākais, ko varu izdarīt

Sigvards Kļava par «Latvijas gredzenu»: Sastaptie cilvēki fundamentāli mainījuši manu dzīvi

"Tā ir lielākā piepildījuma atslēga – neatkarīgi no rezultāta, ceļš uz šo notikumu bijis pietiekoši ilgs, lai tagad nebūtu tādas plānā galdiņa urbēja sajūtas. Bijis daudz laika pašam ar sevi strīdēties, pašam sevi noliegt, nonākot līdz pārliecībai, ka tas ir labākais, ko varu izdarīt," par lielprojektu "Latvijas gredzens" saka diriģents Sigvards Kļava. Piecu gadu darbs šoruden noslēgsies ar "Zemgales gredzenu" jeb kinokoncertu "Vēstures palos".

17. oktobrī tas divos koncertos skanēs Jelgavā, 19. oktobrī Cēsīs, 26. oktobrī Latgales vēstniecībā "Gors" un 2. novembrī – Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".

Kā šķēle no paša dzīves

"Gada laikā vienmēr strādāju ar daudziem projektiem, un varu apliecināt vēl un vēl – lieta, ko tu auklē gadiem ilgi, atšķiras no koncertprogrammas, kurai bijuši divi vai trīs mēģinājumi. Tas nāk pamatīgāk. Tas ir ļoti svarīgs dzīves nogrieznis, kas iezīmējas arī radošajā rokrakstā un gājumā uz rezultātu," pārliecinājies diriģents.

"Ja savam darbam vari piešķirt arī "šķēli" savas dzīves, tas ir ļoti svarīgs atskaites nogrieznis pirmkārt jau pašam sev. Taču nevienu brīdi nesaku, ka šis nogrieznis ir savādāks nekā tas, ko nogājām, veidojot citus gredzenus. Tas vienkārši liek ļoti nopietni atskatīties uz to, kas sanācis un nav sanācis," viņš saka.

Katra "Latvijas gredzena" programma ir ar atšķirīgu stāstu.

"Gan lielas, gan mazas lietas sastāv no detaļām, un sīkums lielo lietu var ļoti radikāli pavērst gan uz vienu, gan otru pusi.

Tāpēc mani allaž fascinējuši lielie mākslinieki, kuri nevis muld un rāda, kā nu es te būvēju savu dramaturģijas ēku, bet kuri ar vienu vārdu, tikai vienā punktā, vienā mirklī var parādīt Gaismas pili. Tā ir lieluma izpausme.

Viens vārds, viena zīme konkrētā brīdī," prāto Sigvards Kļava.

Galds ar četrām kājām

Lolojot visu "Latvijas gredzenu", Sigvards Kļava kopā ar domubiedriem katru Latvijas novadu rādījis ar citādāku seju. "Tāpēc ne tikai stāsti ir atšķirīgi, bet arī žanri - izpildītāju sastāvs veidots tā, lai pasākumi nevis konkurētu, bet parādītu, cik mūsu kultūrtelpa ir fenomenāli bagāta," atgādina projekta galvenais virzītājspēks Kļava.

"Zemgales gredzens jeb kinokoncerts ir jauna pieredze. Grūti, bet interesanti būvējas šis stāsts, jo gribējām, lai impulsi nāk no visiem saspēles dalībniekiem – tie nāk no horeogrāfa, dejotāja, komponista, aranžētāja. Fresku pēc freskas mēģinām stāstīt Ineses Zanderes redzējumu par to, kā vajadzētu Zemgali stāstīt."

Laikmetīgās dejas mākslinieki Guntis Spridzāns un Lilija Lipora, un kino koncerta "Vēstures palos" libreta autore Inese Zandere piedalās preses konferencē mūzikas namā "Daile" par Latvijas valsts simtgades vērienīgākā mūzikas projekta "Latvijas gredzens" ceturto - noslēdzošo posmu "Zemgales gredzens".

Inese Zandere formulējusi to kā galdu ar četrām kājām – dzeja, deja, mūzika un kino.

"Zandere, atšķirībā no manis, spēj ļoti skaisti visu pateikt," smejas Sigvards Kļava.

"Kas ir Zemgale? Tā ir pilnīgi cita kultūrvide, citāds novads no visiem pārējiem. Tas ir kolosāli! Redzu šo telpu Knuta Skujenieka acīm – ar skaistā līdzenuma klātbūtni, skaistajiem vasaras gubu mākoņiem. Tā ir idille, kur sastopas spēcīgas lietas. Tajā līdzenajā tīrumā ir tik daudz kaulu, asiņu, auglības, zaļumballes, mīlestības, ka tas stāsts jau faktiski izstāsta kaut ko daudz būtiskāku, nekā viena novada vēstures stāstu," atklāj Sigvards Kļava, kura sabiedrotie šajā projektā ir Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbenda grupa, mūziķi Oskars Petrauskis un Raimonds Petrauskis, dejotāji Lilija Lipora un Guntis Spridzāns. Libreta autore ir Inese Zandere, režisors un video mākslinieks - Roberts Rubīns.

Vīrišķais un sievišķais. Mīlestība

Taču muzikālo audumu, pretēji citiem "gredzeniem", veidos tikai divu komponistu veikums. "Tā ir – būs vīrišķais un sievišķais.

Viss lielais stāsts noslēgsies ar mīlestības stāstu.

Vīrišķo pārstāv Pēteris Vasks – viņa mūzika tik ļoti spēcīgi "piemagnetizējas" Zemgales stāstam! Redzu, kā iegūst skatuviskais plūdums: Vaska mūzika mūs velk cauri vēstures vistraģiskākajiem notikumiem – ar tikai Pētera mūzikai raksturīgo spēku un pārdzīvojumu. Un blakus viņam – Līgas Celmas-Kursietes skaņuraksts, kas tik ļoti piestāv gan viņai pašai, gan Zemgales telpai," sajūsminās Sigvards Kļava un atklāj, ka gan Līga Celma-Kursiete, gan Pēteris Vasks īpaši šim projektam rakstījuši jaundarbus.

Diriģents stāsta – kad veidojuši Zemgales kultūras darbinieku karti, atklājies, ka tā pirmkārt asociējas ar pūtējiem. "Zemgalē dzimuši pūtēju orķestru diriģenti – Gunārs Ordelovskis, Raitis Ašmanis, REO vadītājs Ringolds Ore. Te bijuši karavīru orķestri un vieglāka žanra ceļa gājēji – Arvīds Žilinskis un Jānis Ozoliņš. Bija skaidrs, ka stāsts jāveido ar pūšaminstrumentu paleti.

Esmu aizkustināts, cik Latvijas Radio bigbenda puiši ir elastīgi! 

Viņi var iejusties gan karavīru orķestru, gan zaļumballes kompānijā, salonmūzikā un balles mūzikā, gan, protams, savā bigbendā."

Interesanti, ka no Zemgales nākuši arī visi brīvvalsts prezidenti, tāpat kā stiprās sievietes, sākot jau ar Aspaziju.

Kur slēpjas latvieša talants

Paša Sigvarda tēvs ir no Kurzemes, māte – no Zemgales, bet viņš pats ir rīdzinieks.

Vaicāts, kā notikuši sagatavošanās darbi tik apjomīgam projektam, diriģents atklāj: "Lasu, skatos, meklēju to, kur sajūta pasaka priekšā – te ir jāmeklē! Jo šie uzvedumi nākuši ar izpētes darbu – ekspedīcijām. Katru mīļu mirkli cenšos kāpt mašīnā un doties uz laukiem, klauvēt pie durvīm.

Katrā sfērā man ir liels ceļa rādītāju pulks, kas parāda taku uz vajadzīgo meža ieloku...

Ir daudz ļaužu, kuri nekad nekāps uz publiskās skatuves, nerādīs savu vertikāli, tāpēc mūsu lielais uzdevums ir nokļūt un pabūt stundu vai divas kopā. Sastaptie cilvēki ļoti fundamentāli mainījuši manu – ārkārtīgi bagātā, mums neredzamā, dažbrīd paralēlā pasaule ir viena no atslēgām, kāpēc latviešu kultūrtelpa ir tik konkurētspējīga pasaules kontekstā un kāpēc latvieši ir tik ļoti talantīga nācija."

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti