Pa ceļam ar Klasiku

Kristians Bezeidenhauts: Biju ļoti nūģīgs pusaudzis – klausījos tikai klasiku

Pa ceļam ar Klasiku

Ivars Cinkuss par barikādēm: Tai brīdī no smaidoša jaunekļa pārvērtos par nopietnu veci

Sarunas ar arfu. Dārta Tisenkopfa un Mikus Abaroniņš gatavi koncertam Radio studijā!

Sarunas ar arfu. Duetā apvienojas arfiste Dārta Tisenkopfa un dziedātājs Mikus Abaroniņš

Latvijas Radio I studijā un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē 20. janvārī pirmo reizi uzstāsies pirms gada dzimis duets – dziedātājs Mikus Abaroniņš un arfiste Dārta Tisenkopfa. Programmā "Sarunas ar arfu" – divi briti: Džons Doulends (1563-1626) un viņa mūzikas apburtais Bendžamins Britens (1913-1976).

Dārta Tisenkopfa pazīstama kā Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķe, kura ļoti daudz darbojas arī kamermūzikā. Kāda izskatās jaunās arfistes ikdiena? "Liela daļa manas darbības ārpus orķestra saistīta ar darbību citos projektos – ļoti pie sirds ir mana instrumenta izcelšana kamerinstrumenta un soloinstrumenta lomā, īpaši Latvijas vidē, jo pie mums arfa nav vēsturiski iegājusies kā tradicionāls instruments. Tāpēc tā ir mazliet misija, ko jūtu no visas sirds. Beidzamajā laikā mana darbība saistās arī ar instrumentu restaurēšanu Latvijā sadarbībā ar itāļu arfu meistaru. Lai gan orķestris ir mans pamatdarbs, kam pievēršu daudz uzmanības, tomēr šķiet, ka arfa spēj darīt daudz vairāk nekā būt tikai viens no orķestra instrumentiem."

Dārta Tisenkopfa mūziku sākotnēji apguvusi Rīgas 3. mūzikas skolā, kur sākumā mācījusies klavierspēli. Pēc tam ceļi aizveduši uz Rīgas 1. mūzikas skolu, kur pie skolotājas Jekaterina Suvorovas aptuveni 12 gadu vecumā sākusi apgūt arfas spēli. "Vidusskolas laikā mani ceļi veda uz Dārziņskolu, kur labi jutos tikai vienu gadu, jo gribējās skriet vēl tālāk – tiklīdz man apritēja astoņpadsmit, aizbraucu uz Itāliju, un gan bakalaura, gan maģistra studijas pabeidzu tur."

Uz jautājumu, ar ko viņu savaldzinājusi tieši arfa, mūziķe atklāj: "Ir sajūta, ka šis instruments vienmēr manī bijis – tas vilināja vēl pirms radās cieša saskare ar to; šķiet, es pat nebiju to nekur dzirdējusi – ja nu vienīgi kādā koncertā vai Čaikovska baletā.

Likās – arfa mani aizved kaut kur citur, un nekādā veidā nav salīdzināma ar citiem instrumentiem, un šī sajūta manī saglabājusies vēl joprojām! Nevaru iztēloties neko citu, kas atsvērtu to, ko manā dzīvē dod šis instruments."

Tikām Miku Abaroniņu vislabāk pazīstam kā vokālās grupas "Framest" solistu, lai gan beidzamajā laikā mūziķis dara arī daudz ko citu. "Kamerdziedāšanai aktīvi sāku pievērsties 2018. gadā –

izveidoju arī pats savu "Abaronin Ensemble", kurā dziedam seno mūziku. Ar šo ansambli jau esam ļoti daudz koncertējuši – tas ir viens no rūpaliem, ko esmu uzņēmies – vadīt, organizēt un darīt ko tādu, ko citi nedara," stāsta Abaroniņš,

kurš pēc studiju beigām vairākus gadus vēl privāti mācījies pie vokālās mākslas vecmeistara Jāņa Sproģa. "Aktīvi domāju par to, kā varu izpausties kā solomākslinieks. Tāpat kā Dārtai ar orķestri, arī man lietas ārpus "Framest" aizņem lielāko laiku. Šogad gan "Framest" ir 15 gadu jubileja – tik ilgs laiks pagājis! Aktīvi muzicējam, tomēr katrs uzstājas arī kā individuāls mākslinieks – tad nu kopā sanākam uz atsevišķiem lieliem notikumiem.

Brīžiem pats nevaru saprast – tam, ko daru, ir tik daudz dažādu šķautņu. Kamēr man tas viss patīk un ir interesanti, labprāt mēģinu dažādot savu ikdienu.

Ar Dārtu nu jau sadarbojamies tieši gadu – sākām 2019. gadā."

"Pirmo reizi satikāmies Liepājā – nupat biju sākusi savu darbību Liepājas Simfoniskajā orķestrī, kad kopā ar "Framest" bija Ziemassvētku programma – tas bija 2018. gada decembra sākums. Vienā no skaņdarbiem kopā ar Miku man bija diezgan nozīmīga arfas partija – pēc viena no mēģinājumiem Miks mani uzrunāja, un nolēmām kopīgi paeksperimentēt, ko varētu šādā salikumā izveidot," atceras Tisenkopfa. "Eksperimentējām dažādos virzienos – atskaņojām gan popmūziku, gan akadēmisko, un te nu mēs šodien esam ar vienu no programmām, ko esam pāris reizes izpildījuši, turklāt tieši ar šo programmu esam startējuši arī starptautiskajā konkursā Itālijā, iegūstot trešo vietu."

"Viena gada straujas sadarbības kontekstā tas bijis diezgan auglīgi – izveidojām programmu, saņēmām patīkamu atbalstu no Kultūrkapitāla fonda par šīs programmas izveidi," stāsta Abaroniņš un piebilst:

"Kas man vienmēr ir svarīgi, radot kaut ko jaunu – nevis to radīt vienam koncertam, un tad veidot nākamo un atkal nākamo, bet vienu programmu izpildīt pēc iespējas vairāk, kas ar katru reizi gūst arvien jaunu un jaunu skanējumu.

Ar šo programmu mums tas vairāk vai mazāk izdevies – muzicēt gan "Sansusī" festivālā, gan ārzemēs."

Par koncertprogrammu, kurā iekļauta 20. gadsimta meistara Bendžamina Britena un 18. gadsimta komponista Džona Doulenda mūzika, viņš saka tā: "It kā pilnīgi cits laikmets, it kā pilnīgi kaut kas cits, bet kopā viņus salikām tādēļ, ka Britens teicis – savulaik viņš iedvesmojies tieši no Doulenda mūzikas. Tāpēc pretnostatīsim Britena tautasdziesmu apdares ar Doulenda mūziku. Kaut arī var just, ka tie ir divi dažādi laikmeti, sajūta ir ļoti, ļoti līdzīga. Mums pašiem tas patīk."

No Džona Doulenda dziesmu pūra koncertā izskanēs "Midnight Song", "Come Again Sweet Love", "Flow My tears", "Woeful Heart with grief oppresed" un "Can She Excuse my wrongs", savukārt no Bendžamina Britena daiļrades – britu un īru tautasdziesmu apdares ("Lord I married a wife", "She’s like the swallow", "David of the white rock", "Bonny at mourn"), kā arī četras daļas no vokālā cikla "A Birthday Hansel" Op. 92.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti