Berlīnes Filharmonijas orķestris dibināšanas gadadienu no 1991. gada atzīmē 1. maijā ar "Eiropas koncertu" jeb "Europakonzert" kādā no pilsētām, kas Eiropas kultūrā ir vēsturiski nozīmīga un šodienīgi aktuāla. "Eiropas koncerts" tika aizsākts pēc Austrumvācijas un Rietumvācijas atkalapvienošanās. Šogad orķestra 140. gadadienu bija paredzēts atzīmēt Odesā, taču karadarbības dēļ nācās meklēt citu vietu, un operatīvi, zīmīgi tika izvēlēta Latvija un Liepāja.
"Iemesls nemaz nav tik priecīgs, jo sākumā šim koncertam bija jānotiek Odesas Nacionālajā operā. Diemžēl kara notikumu dēļ vajadzēja meklēt jaunu vietu. Viņi [Berlīnes filharmoniķi] ir speciāli izvēlējušies vietu, valsti, kas atrodas blakus Krievijas robežai, lai vismaz ar mūziku un mākslu runātu par šīm lietām, kas viņus uztrauc, un tas ir karš Ukrainā," skaidro koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
Divu mēnešu laikā izdevies nodrošināt koncerta norisi Liepājā. Tomsons stāsta, ka koncertu apmeklēs arī aptuveni 150 bēgļu no Ukrainas. Par koncerta norisi viņš atklāj: "Berlīnes Filharmonijas orķestris lido tieši uz Liepāju, par to, protams, ir liels prieks, un paliek šeit pa nakti. 30. aprīlī būs ģenerālmēģinājums un 1. maijā koncerts. Koncerts tiks translēts uz visu pasauli. Interesanti redzēt līgumā atsauces uz Ķīnas vai Japānas nacionālo televīziju, arī uz ļoti daudzām citām ļoti nozīmīgām mediju institūcijām. Pauzē tiks pārraidīta arī filma par Latviju un Liepāju, ko varēs redzēt visā pasaulē."
Vienlaikus tā būs īpaša programma, kas tapusi šim koncertam. Par to stāsta Berlīnes Filharmonijas orķestra čellists Olafs Maningers: "Programma šogad ir speciāla, ko nosaka īpašā situācija pasaulē. Koncertam vajadzēja notikt Odesā, protams, ka vismaz pašlaik koncerts tur nav iespējams, tāpēc mēs priecājamies, ka koncerts tagad varēs notikt Liepājā. Programma ir īpaši veidota, domājot par kara situāciju. Tajā skanēs Vasks, Silvestrovs, Berio, Janāčeks, Sibēliuss. Programmas uzmanības centrā ir Latvijas, Ukrainas, Čehijas komponisti, personības, kurām īpaši svarīgs ir brīvības un dzimtenes jēdziens."
Timurs Tomsons papildina: "Būs skaņdarbs, kas ir veltīts Ukrainas varonim Tarasam Bulbam, kurš ir kazaks no Zaporižjas, kurš vienmēr cīnījies par savas valsts neatkarību. Tas būs čehu komponista Jenāčeka darbs. Interesanti, ka izvēlēts itāļu komponista Lučāno Berio, 20. gs. komponists. Dažādās valodās un melodijās dziedās ar savu brīnišķīgo mecosoprāna balsi Elīna Garanča."
Timurs Tomsons atklāj, ka šī nav pirmā reize, kad Liepājā viesojas Berlīnes Filharmonijas orķestra mūziķi. Izdevies atrast ziņas par senākiem vēsturiskiem notikumiem: "Mēs esam izpētījuši vēsturisko saikni Liepājai ar Berlīnes filharmoniķiem. Izrādījās, ir diezgan nopietna saikne. Tā nebūs pirmā reize, kad viņi atbrauc uz Liepāju. Berlīnes Filharmoniskais orķestris kamersastāvā bijis šeit 1938. gadā un uzstājies Liepājas teātrī. Tajā laikā viņi bija 26 cilvēku sastāvā, šo informāciju mēs zinām pēc recenzijas "Kurzemes Vārdā", mēs pat zinām, kādu programmu viņi ir atskaņojuši šajā koncertā. Vēl viena interesanta lieta, ka arī liepājnieki ir spēlējuši savā laikā Berlīnes Filharmonijas orķestrī. Mēs esam atraduši, ka tāds brīnišķīgs čellists Nikolajs Graudāns, kas ir dzimis Liepājā un arī apprecējās Liepājā, no 1926. līdz 1935. gadam bija pirmais čellists Berlīnes Filharmonijā, un arī redzam, ka cilvēki no viņa ģimenes ir spēlējuši orķestrī 30. gados. Mēs esam atraduši interesantas lietas, kā sasaistīt Liepāju un Berlīni."
Koncertzāles vadītājs uzskata, ka šāda līmeņa kultūras notikums būs labs signāls Liepājai, pretendējot kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā.
