Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Juriju Perevoščikovu

Rīta Panorāma

Radošās domāšanas process - LMA 100 izstādē «Academia»

Intervija ar Nauri Puntuli

Kultūras ministrs noliedz, ka koncertzāles būvniecība tiek atlikta

Iepriekš Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai atvēlētais Eiropas struktūrfondu finansējums tiks pārdalīts citām vajadzībām. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” uzstāj, ka Nacionālās akustiskās koncertzāles celtniecību tas neaizkavēs.

No 23 miljoniem eiro 16 miljoni tiks iepludināti valsts kopējā budžetā, bet 9,5 miljoni paliks Kultūras ministrijas rīcībā – to 18. septembrī apstiprināja Kultūras ministrija. Puntulis šo uzskata par pozitīvu ziņu. Jau amatā stājoties ministrs paudis, ka koncertzālei jāmeklē vislabākais risinājums.

Viņš norāda, ka citi varianti līdz šim nav tikuši izskatīti tikpat nopietni kā AB dambis. Šobrīd tas tiekot darīts.

Puntulis noliedz, ka koncertzāles būvniecība tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.

Par projekta pabeigšanas termiņiem Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones un ministra domas atšķiroties:

“Viņas pesimistiskā prognoze bija – pēc 10 gadiem varētu būt pabeigta. Savukārt es minēju – es biju optimistiskāks – un teicu, ka tie varētu būt 7 gadi.”

Puntulis informē, ka plaši apspriestie 23 miljoni Eiropas fondu finansējuma bija paredzēti tieši AB dambja stiprināšanai, nevis pašas koncertzāles būvniecībai. Tas teorētiski pieļāva iespēju, ka AB dambis tiktu nostiprināts, bet koncertzāle netiktu uzcelta. Šobrīd gan esot skaidrs – vienīgais veids, kā uzbūvēt valstī koncertzāli, ir publiskās-privātās partnerības modelis. Šis modelis, norāda Puntulis, ir juridiski sarežģīts, jo Latvijā ar to ir salīdzinoši maza pieredze.

Jauna konkursa izsludināšana, kuras rezultātā var tikt iegūta jauna teritorija vai attīstītāji, nodrošinās, ka koncertzāles būvniecības process rit ātrāk, nekā tas notiktu, ja būtu jāstiprina AB dambis, uzsver Puntulis.

Turklāt pārdalīto finansējumu tagad iespējams izmantot tur, kur tas ir vitāli nepieciešams, norāda Puntulis. Par lielāko ieguvēju šajā ziņā uzskatāma Lielā ģilde – tās sakārtošanai tiks novirzīti 5.5 miljoni eiro. Puntulis uzver – ja šobrīd tiktu stiprināts AB dambis, Lielās ģildes sakārtošana nebūtu iespējama. Viņš piemin arī, ka AB dambis ir Rīgas domes īpašums, kas nozīmē – šie stiprināšanas darbi “agri vai vēlu būtu jādara domei.”

Viņš piekrīt – daļā sabiedrības situācija ar AB dambi varētu izsaukt zināmu rūgtumu. Taču, pats atrodoties mūzikas pasaulē, Puntulis nejūtot tik lielu atbalstu AB dambim kā vienīgajai koncertzāles atrašanās vietas versijai. Mūziķu aprindās, kā novēro Puntulis, uzsvars tiekot likts uz iespēju koncertzāli iegūt pēc iespējas ātrāk. Tās atrašanās vieta neesot tik svarīga kā jaunā projekta funkcionalitāte un pabeigšanas ātrums.

KONTEKSTS:

Iepriekšējās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) laikā šopavasar kā prioritāte tika virzīta iecere par koncertzāli uz AB dambja, taču līdz valdības lēmumam tā nenonāca un jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis pauda vēlmi vēlreiz izvērtēt šo projektu.

Pašlaik kā viens no ticamākajiem koncertzāles finansēšanas scenārijiem tiek pieļauta publiskā-privātā partnerība, bet lēmums par koncertzāles atrašanās vietu joprojām nav pieņemts.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti