Mūsu leģendas

Lennarts Meri - no rakstnieka un dokumentālā kino režisora līdz Igaunijas prezidentam

Mūsu leģendas

"Uzturiet debesis spēkā"

Mūžības ceļā devies leģendārais komponists Mārtiņš Brauns (1951-2021)

Komponists Mārtiņš Brauns: Teikšu godīgi – man Rīga nepatīk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Mārtiņa Brauna koncertkalendārs decembrim ir pārpildīts – pirmo reizi mūžā viņš izveidojis Ziemassvētku programmu, un tagad kopā ar vokālo grupu “Insomnia” apceļo visu Latviju. Aktuāls arī sirsnīgais duets ar Zani Gudro un vēl šis un tas. LR3 “Klasika” Mārtiņu apciemo Baltezerā, Līču ielā 2, viņa vecāku būvētajā mājā. "Viņi bija ļoti labi, godīgi ārsti, kuri izārstējuši arī daudz tādu, kuriem bija teikšana – tā mēs dabūjām to zemes gabaliņu. Mājai noteikti jau ir gadi sešdesmit,” spriež komponists.

Vai māja ir Mārtiņa Brauna miera osta? "Māja man patiesi ir ļoti laba miera osta, parasti savus cīņubiedrus aicinu pie sevis, nevis kaut kur braucu. Jā, mainījusies arī mana attieksme pret Rīgu. Teikšu godīgi – man Rīga nepatīk... Ja man jāizvēlas – koncertēt Rīgā vai kaut kur tālu projām, labāk braucu uz tālieni, nevis Rīgu. (..) Savā Jaungada programmā esmu iekļāvis melodiju, kas komponēta "Rīgai 800" pirms 18 gadiem, bet trešo pantu, kur bija "Rīga, Rīga, Rīga", esmu izmetis ārā un publikai saku – iedomājieties savu sapņu pilsētu: varbūt tā ir Kuldīga, Jēkabpils vai jebkura cita vieta... Nekādas Rīgas tur nav, jo mana attieksme pret Rīgu mainījusies vismaz par deviņdesmit grādiem..."

"Man ļoti nepatīk meli..."

Mārtiņa Brauna mūzikā nekad neatrast ko liekulīgu – patiesības gars tajā ir dzīvāks par dzīvu. "Man ļoti nepatīk meli, izlikšanās – arī muzikāla izlikšanās," neslēpj komponists. "Tas pats arī valdības līmenī. Meli ir viena no vissmagākajām diagnozēm, un es cenšos nekad nemelot. Protams, jaunībā bijis tā – kur tu iesi? Tagad nekur neiesi! Nē, nē, apsolos nedzert, izeju ārā ar domu, kur varētu iedzert. Tie bijuši tie sīkie meli, bet šajā periodā uzskatu – labāk turi muti, nemelo vai strauji maini tematiku uz kaut ko citu, ja tev uzdod jautājumus, kas nav publiskošanas vērti. Labāk parunāšu par ziloņu riestu. Ja man uzdos jautājumu, kas man pavisam nepatīk, varu atbildēt rupji. Bet melot man ļoti, ļoti nepatīk. Nevēlos ielaisties darīšanās ar cilvēkiem, kas melo."

Novembra nogale ir drūma. "Tas ir darbs, treniņš ar sevi – nonākt no drūma, bezcerīga, kritiska garastāvokļa uz priecāšanos par to, kas tev ir dots un cik jauki, cik brīnumaini dabā viss iekārtots, un cik jaukas ir visas lietas, ko cilvēks nav sacūkojis," nesaudzīgi saka komponists.

"Mežs ir mana baznīca," apgalvo Brauns. "Negribu kritizēt nevienu cilvēka meklējumu pēc augstākā saprāta, jo esmu stipri pārliecināts, ka cilvēks nav augstākais saprāts. Un tas, ko dara augstākie zinātnes sasniegumi... Mēs pētām sekas! Mēs nevaram tikt klāt radošajam procesam, kas ir neizmērojami ģeniāls. (..) Domāju, ka baznīca ir visur. Mans bauslis, ko esmu atkārtojis – tev nebūs zināt, bet tev būs ticēt. Un katra cilvēka celiņš – nevis noklausīts, nevis samācīts – bet katra personīgais celiņš ir cieņas vērts."

Dzelžu rotas lielais spēks

Viens no Brauna jaunākajiem veikumiem ir cikls ar Jāņa Petera dzeju "Dzelžu rota". “Jā, jā, "Heavy metal" – Peters atsūtīja man dzejoli ar tekstu, ka "Mārtiņ, man liekas, tas ir tev jāraksta". Skatos – dzejnieks iedomājies, ka ņemšu tagad rokā "overdraiva" ģitāru. Protams, metāliskums tur ir iekšā, skaudrums – tas nekur nav pazudis, bet tā ir brīnumaina sakritība, jo šī ideja par dzelžu rotu – atcerēties skolniekus, kas gāja par Latvijas brīvību pirms simt gadiem... Šī ideja radusies agrāk nekā skaistā filma "Dvēseļu putenis". Interesanti, ka tās aktualitātes sakrita kopā – jo "Dzelžu rotas" pirmatskaņojums bija Kriša Deķa jubilejā – zēnu korim un flīgelhornam. Šī aktualitāte – kā par brīvību cīnījās daudzi no skolas sola, daudzi atdeva dzīvības – un kā dēļ atdeva dzīvības? Par to tagad mēs diezgan skaudri varam domāt... Es ļoti gribētu, lai skolēnu kori to nodziedātu. Esmu uzrakstījis trīs variantus.

Mani burtiski aizdedzināja Jāņa Petera ideja par šiem puikām.

Un aizdedzināja arī mans menedžeris, mans draugs Ēriks Naļivaiko, kurš uzstāja, ka tas ir jāuzraksta. Turklāt uzstāja uz noteiktiem termiņiem, kas man ir ļoti svarīgi – bez tiem vienkāršu dziesmelīti "Ziedu kompozīcija" rakstīju veselu gadu... Četras taktis patika, pārējais nepatika. Lai gan tā skan kā pusstundā sacerēta, un tam tā jābūt," smej komponists.

"Dvēseļu putenis" un neizniekotā nauda

"Brīnišķīgi, ka parādījies "Dvēseļu putenis" – tā ļoti stingri ņemot, šī ir pirmā filmā, kur nav izniekota nauda," ir kritisks komponists. "Jo jaunlaiku kino ne tikai nauda, bet arī tēma bieži tiek izniekota. Tiek paņemta ļoti interesanta, saistoša tēma, bet rezultāts ir garlaicīgas filmas ar neprofesionālu mūziku – "Dvēseļu puteņa" gadījumā viss ir "štokos" un viss ir brīnišķīgi. Protams, piekasīties jau varētu," smejas Brauns.

"Bet muzikālajā ziņā viss ir ļoti labi – pareizi, ka orķestri diriģē autore, nevis kordiriģents. Mūzika ir tik atbilstoša, tā pastiprina emocijas, bet nav jūtama. Manās pirmajās filmās režisori mācīja, ka vajag rakstīt tādu mūziku, pēc kuras, nākot ārā no filmas, vari svilpot meldiņu. Tagad svarīgākā ir noskaņa."

Man patika vārds "šodien"

No Mārtiņa jaunākajiem darbiem jāizceļ viņa cīņubiedra Uģa Brikmaņa īsziņa, ko Mārtiņš pārvērtis kordziesmā. "Nezinu, kāpēc viņš man to atsūtīja... Sākumā nesapratu, vai tā ir doma vai dzejolis – "Tavā laikā" ir izskanējusi Likteņdārzā. Pagaidām tai ir divi varianti. (..) Man pagaidām kompozīcijā nav mērķis parādīt kāda kolektīva muskuļu spēku vai, teiksim, kā kurš koris var izdziedāt neizdziedamo. Mana prioritāte ir tāda, lai to var nodziedāt daudzi, visi, kas saprot notis... (..) Teksts man joprojām ir telefonā. Īsziņa nav gara, bet jautājums – ļoti būtisks. Vai pēc divdesmit gadiem kāds vēl dziedās latviski? Dziesma nav tik pesimistiska, dziesma ir par šodienu.

Bet teksts ir tāds: "Kādā nakts stundā pret rītu nāks puikas no Kurzemes mežiem, skandinās kaulus un jautās, vai meitene mana, Latvija skaistā, dzied tavā laikā vai klusē?" Viss. Tik īsa tā dziesma nav, bet jautājums ir nopietns. Manas dziesmas nobeigumā nav vārdiņa "klusē" – dziesmas noslēgums ir "tavā laikā, tavā laikā, tavā laikā". Pirms daudziem, daudziem gadiem man ļoti patika viens vārds – "šodien"."

Pirmo reizi Ziemassvētki

"Līdz šim nekad nebiju domājis par Ziemassvētku koncertiem, jo nelielu alerģiju man izraisīja tie "pirkt-pārdot" svētki.

Un tas pats attiecas uz koncertiem – cik tad mēs tagad sapelnīsim, jo sācies "riktīgais" pļaujas laiks. Tādās domās es biju, kā jau kritisks vecis. Bet pēdējā laikā domāju – ja gribi dvēselei vai ausij dot pilnvērtīgu skanējumu, tas prasa ieguldījumu, un tā nu veidošu savā mūžā pirmo Ziemassvētku autorprogrammu no saviem hitiem," stāsta komponists. Koncerta nosaukums – "Veltījums". "Jo doma ir par to, ka mums katram ir vārdos nepasakāms mīļums. Te būs divas stipri dzirdētas dziesmas, pat hiti, kuras klausītāji dzirdēs pilnīgi savādākā veidā. Un ir viena dziesma, kuru uzreiz atpazīt nevarēs. Pārsvarā būs nedzirdētas dziesmas. (..) Un tad vēl būs koncerti, kuros piedalīšos es un Zane Gudrā. Uzstāsimies Latviešu biedrībā 31. decembrī – tas būs pirmais Jaungads, kad nebūšu mājās," pasmaida Brauns un ņem rokā savu koncertu kalendāru, lai uzskaitītu koncertus, kas tiks sniegti kopā ar vokālo grupu "Inspomnia" un stīgu kvartetu. "Man te kalendārā stāv rakstīts: 6. decembris - Cēsis, 7. decembris - Viesīte, 8. decembris - Madona, 10. decembris - VEF Kultūras pils - man gan aizdomas, ka tur viss jau izpārdots. 12. decembris - Talsi, 14. decembris - Dikļu pils, elitāra vieta, ļoti maz cilvēku, līdz ar to, lai koncerts atmaksātos, biļešu cenas ir zvērīgas, bet tik un tā tās ir izpārdotas. 15. decembris - Alūksne, mana bērnības pilsēta. 18. decembrī būs koncerts Liepupē, divatā ar Zani. Un tad atkal "Veltījums": 20. decembris - Kuldīga. 21. decembris - Jelgava, 22. decembris - Aizkraukle, 25. decembris - Mazmežotne, 26. decembris - Līvāni, 27. decembris - Salaspils. 29. decembrī būs "Mikrofona" jubilejas koncerts Saldū, kur man jāpiedalās ar vienu dziesmu. Un tad 31. decembris - Rīgas Latviešu biedrībā, divatā ar Zani, lai gan būs tur vēl visādi citādi kolektīvi. Vakars ne pa jokam, kā jau gadumija," stāsta komponists, kurš koncertam kopā ar Zani Gudro nosaukumu paņēmis no Broņislavas Martuževas dzejoļa "Gaismas lāse".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti