Sejas apkārt kļūst aizvien svešākas – tā stāsta biedrības “Randalist” pārstāve un mākslas plenēra “Līvzeme” organizatore Veronika Millere.
Tieši tāpēc mākslinieki glezno cilvēkus ar lībiešu saknēm, jo viņu skaits ik gadu samazinās un lībiskos vaibstus nomaina iebraucēji.
Arī daba mainās, tiek celtas modernas ēkas blakus senajām lībiešu mājām.
“Tā ir viena no vērtībām – cilvēks. Un tieši tie cilvēki, kas šeit uz vietas dzīvo, nevis kaut kur aizbraukuši dzīvot un strādāt, un šīs sētas uztur un kopj,” uzsver Veronika Millere.
Savukārt mākslas plenēra dalībnieks Georgs Avetisjans spriež: “Diezgan daudzi ir sakrustojušies, un tīri lībieši jau ir diezgan maz. Un cik no dzirdētā un varbūt redzētā, tad viņiem ir mazliet platāki vaigu kauli, vīrieši ir arī tādi vairāk garāka auguma, spēcīgāki. Un viņi paši varbūt ir arī tādi sīkstāki.”
Plenēra dalībnieki apbraukā piejūras ciemus, iepazīstas ar vietējiem cilvēkiem un viņu dzīvesstāstiem. Māksliniece Ieva Liepiņa plenērā pirms diviem gadiem aizsāka darbu sēriju "Lībiešu aubes", un šogad viņa uzzināja, ka ir arī lībiešu kāzu kronis, kuru nolēmusi uzgleznot.
“Cik es sapratu no stāstiem, kāzu kronis ir taisīts uz daudzām meitenēm, viņš pēc tam ir dots nākamām meitenēm ciemā. Nu no visa, ko atveda jūrnieki vīri, no pērlītēm, no puķītēm, tā viņš ir virpināts kopā, taisīts grezns un skaists,” skaidro Ieva Liepiņa.
Ja iepriekšējos gados plenērā ir piedalījušies mākslinieki no Ungārijas, Lietuvas, Dienvidkorejas un citām valstīm, tad šogad ir tikai viens ārvalstu dalībnieks. Bija aicināti mākslinieki no Krievijas, Baltkrievijas, bet pašreizējās situācijas dēļ viņi plenērā nepiedalījās. Arvidas Braždžunas ir no Lietuvas un lībiešus savos darbos attēlo ne pirmo gadu.
“Es vēlos, lai šo cilvēku portreti saglabātos.
Daba jau te visur ir skaista, bet gleznā tā būtu bez adreses, bez vārda. Bet portrets ir konkrēts cilvēks, un ir jāuzglezno viņa individualitāte, viņa stāsts, lai tas arī citiem būtu saprotams,” uzsver Arvidas Braždžunas.
Plenēra darbu izstāde tiks atklāta piektdien, 14. augustā, Mazirbē, bet pēc tam daļa gleznu dosies līdzi māksliniekiem, daļa paliks lībiešu biedrības “Randalist” krātuvē un apceļos vairākas vietas Latvijā.
