Kultūras ziņas

Monogrāfija "Lielā kalibra sirds – tēlnieks Igors Vasiļjevs"

Kultūras ziņas

"Stūra māju" apsilda eļļas radiatori

Latviešu avangarda māksla Briselē

«Bozar» direktors: Izstādē «Vizionārās struktūras» ir ļoti pozitīvs skats uz nākotni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Turpinās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē veltītā kultūras programma. Jau vēstīts, ka mākslas centrā “Bozar” Briselē 13. februārī atklāta izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”. Kā norāda „Bozar” centra direktors, izstāde ar pozitīvu skatu nākotnē apliecina vēlmi veidot jaunu sabiedrību.  

Beļģijas lielākajā mākslas centrā apskatāma septiņu latviešu mākslinieku darbu izstāde – "Vizionārās struktūras – no Johansona līdz Johansonam". Te ir trīs mākslinieku paaudzes – modernisti un 70. gadu vizionāri – Valdis Celms, Jānis Krievs un Artūrs Riņķis, divi jaunie mākslinieki – Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons. Bet vecāko paaudzi iezīmē divi grandi – divi no trīs ārpus Latvijas vispazīstamākajiem latviešu māksliniekiem – Gustavs Klucis un Kārlis Johansons. Abi bijuši strēlniekos un pēc tam strādājuši Maskavā. No Johansona darbiem te reproducēti pieci. Kā teic Johansona darbu pētnieks – šie ir unikāli darbi visas pasaules kontekstā – darbi, kas spēj pretoties zemes gravitācijai un savu formu saglabātu arī kosmosā.

Ilze Nagla: Mēs runājam par to kā par mākslu jeb inženiertehnisku risinājumu?

Mākslinieka Kārļa Johansona pētnieks Juris Sils: Gan, gan. Tie cilvēki , kas vēlāk ar šo ir nodarbojušies ir arī bijuši pusmākslinieki, pusinženieri. Tas slavenākais, kas ideju attīstījis tālāk ir Bakminsters Fullers – viņš ir tas, kas uztaisīja ģeodēzisko burbuli ar daudziem trijstūriem apaļā puslodes formā un daļu no domas par burbuļiem ieguvis no Kārļa Johansona.

Izstādes apakšvirsraksts "no Johansona līdz Johansonam" liek meklēt šeit vēl vienu šī uzvārda nēsātāju – un tas ir jaunais mākslinieks Voldemārs Johansons, kurš atzīst, ka konstruktīvisma mantojums viņam ir būtisks – tas dzīvo Voldemāra Johansona domu telpā. Savukārt paša Voldemāra Johansona darbi – labi iedzīvojušies Briseles „Bozar” telpā.

„Man liekas, šeit Briselē ir ļoti profesionāla mākslas vide – šeit to varam just šajā muzejā, kas ir īsta ēka, kas būvēta kā mākslas pils, kā muzejs, ar telpām, kas speciāli paredzētas mākslas izrādīšanai, un to var uzreiz just,” skaidro Voldemārs Johansons.

Šīs speciālās telpas mākslai direktors Pols Dužardāns par latviešu māksliniekiem un viņu darbiem runā ar patiesu sajūsmu.

„Lai gan mēs Beļģijā, arī Latvijā un visur Eiropā sajūtam, ka ir krīze, ir interesanti, ka šajā mākslas izstādē mēs redzam vēlmi veidot jaunu sabiedrību un raudzīties nākotnē,” uzskata mākslas centra „Bozar” direktors Pols Dužardāns. „Pēc manām sajūtām par šo Latvijas izstādi , kā beļģim un kā mākslas institūcijas direktoram, te ir ļoti pozitīvs skats uz nākotni.”

Simboliski, ka ieeju šai izstādē it kā sargā Nīderlandē dzīvojošās latviešu mākslinieces Olas Vasiļjevas instalācija. Te satiekas ne tikai video, skulptūra, tekstils, keramika, zīmējumi un vienkārši atrasti priekšmeti, bet arī Latvija un Beniluksa valstis. 

Jau vēstīts, ka izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” skatāma Briselē līdz 31. maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti