Ceturtdien tur tika atklāta izstāde ar nosaukumu “Vizionārās struktūras: no Johansona līdz Johansonam”, kā arī Oļas Vasiļjevas instalācija. Izstāde jau iepriekš bija redzama Rīgā, Nacionālās bibliotēkas ēkā. Un tagad, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros, šie darbi ir izstādīti Briselē.
Mijot teikumus franču, nīderlandiešu un angļu valodā, mākslas un izstāžu centra “Bozar” direktors Pols Dužardāns pie izstāžu zāles durvīm sanākušajiem stāsta, ka izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” ir atvesta uz Briseli nebūt ne tikai tāpēc, Latvijai šobrīd ir pirmā prezidentūra Eiropas Savienībā. Ne mazāk interesents ir arī tās saturs un aptvertais laika posms vesela gadsimta garumā. Daudzi no izstādītiem darbiem ir atklājums gan Latvijā, gan Beļģijā.
Kad dodas pa durvīm tālāk, gaitenī vēl pirms ekspozīcijas sākuma ir izstādīta Vasiļjevas instalācija, ko veido dažādi krēsli, galdi, auduma materiāli un video projekcijas. Viss ir rūpīgi izkārtots, lai no dažādiem skatu punktiem radītu atšķirīgu sajūtu.
Ideja izstādīt Vasiljevas instalāciju kopā ar pārējo Latvijas mākslinieku izstādi ir ienākusi prātā “Bozar” izstāžu direktora vietniecei Sofijai Lauversai. „Līdztekus darbam pie šīs izstādes es Amsterdamā ieraudzīju šo Oļas Vasiļjevas izstādi, kas mani savaldzināja. Un, ņemot vērā, ka viņa arī nāk no Latvijas, man likās interesanti izstādīt arī šo darbu kopā ar lielo izstādi. Un tagad ir diezgan amizanti, jo vienā pusē mums ir vīriešu mākslinieku grupa, bet otrā ir viena sieviete,” stāsta Lauversa.
Ejot tālāk pa gaiteni var nokļūt nelielā apaļā zālē, kur ir izstādītas 20. gadsimta sākumā radīto Kārļa Johansona darbu rekonstrukcijas. Tie ir vairāki neparastas formas objekti. Tajos Johansons ir mēģinājis radīt dažādas, līdz tam neredzētas formas. Nedaudz tālāk ir izstādīti Johansona laika biedra, Gustava Kluča veidotie plakāti. Savukārt blakus telpā ir mūsdienu mākslinieka Voldemāra Johansona veidotais darbs.
Mākslas objektu veido pie griestiem dažādā augstumā piekārtās melnā granīta plāksnes. Pa tām ar īpaša mehānisma palīdzību tiek izdarīti nelieli sitieni, veidojot skaņu, kas piepilda telpu. Voldemārs Johansons saka, ka ir veidojis šo darbu speciāli Gaismas pils lielajam vestibilam, kur izstāde bija redzama pagājušajā vasarā. „Šeit atkal ir grūtāk. Šis darbs būtībā ir bibliotēkas formāts, bet šīs telpas, protams, ir mazākas. Tādēļ formāts tika samazināts vajadzības pēc. Un es īstenībā domāju, ka šis jau ir cits darbs, jo viņš ir citā formātā,” stāsta Voldemārs Johansons.
Starp Kārli Johansonu un Voldemāru Johansonu, kuri, starp citu, nav radinieki, ir vesels gadsimts. Un tajā ir bijis ne mazums labu mākslinieku. Tādēļ kā vienojošais vidusposms ir izraudzīti vairāku 70. gadu mākslinieku darbi.
Viens no viņiem ir Valdis Celms, kurš kopā ar četriem citiem autoriem 1978. gadā izveidoja neparastu fotogrāfiju sēriju par Rīgu. Melnbaltos attēlos ar fotomontāžu ir savienoti dažādi Rīgas ielu un namu skati. „Tāds klejojums. Mēs staigājām pa Rīgu, pēc tam visi kopā sanācām un savā veidā gan nopietni, gan rotaļādamies izvirzījām tādu uzdevumu: savādot katru attēlu tā, lai cilvēkam būtu interesanti paskatīties. “Es taču šo vietu pazīstu! Bet kāpēc tur viss ir pilnīgi savādāk?” Lai atsvaidzinātu cilvēku uztveri, lai mēs varētu paskatīties uz Rīgu ne tikai ar tūrista acīm, kā tas tajos gados vispār bija pieņemts, oficiāli, glancēti. Ļoti pareizi, ideoloģiski pārbaudīti viedokļi tikai drīkstēja būt arī estētiskajā vidē. Nē! Kā vērtība ir arī ikdienas vide,” saka Celms.
Izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, kā arī Oļas Vasiļjevas instalācija Briselē būs skatāma līdz maija beigām. Ieeja brīva.
