6. oktobrī – kas ir arīdzan A. Bela 79. dzimšanas diena – cikla “Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem” pasākumā interesentiem būs iespēja dzirdēt sarunu par A. Bela tekstu poētiku, nozīmi un aktualitāti mūsdienās. Sarunā piedalīsies literatūrzinātnieces Dr. philol. Sandra Godiņa un zinātniskā grāda pretendente Jūlija Dibovska. Sarunu vadīs Mg. philol. Arturs Skutelis.
Skrīveru izmēģinājuma saimniecības A. Upīša prēmija dibināta 1977. gadā, rakstnieka simtgadē, un desmit gadu laikā to iegūst: Māra Zālīte, Māris Čaklais, Vizma Belševica, Knuts Skujenieks, Lilija Dzene u. c. Šogad, atzīmējot A. Upīša 140 gadu jubileju, memoriālais muzejs rīko pasākumu ciklu, kurā piedāvā daudzveidīgas sarunas par/ar prēmijas ieguvējiem.
Kā zināms, Alberts Bels (1938) ir viens no izcilākajiem latviešu prozaiķiem. Sācis literāta gaitas ar stāstiem, Bels latviešu rakstniecībā vislabāk pazīstams ar tādiem romāniem kā “Bezmiegs” (1967), “Būris” (1972), “Saucēja balss” (1973), “Cilvēki laivās” (1987) u. c. Pēc A. Bela romāniem uzņemtas filmas “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974, režisors Oļģerts Dunkers), “Šāviens mežā” (1983, režisors Rihards Pīks), “Būris” (1993, režisors Ansis Epners). A. Bela darbi tulkoti krievu, angļu, vācu, franču, zviedru u. c. valodās.
“A. Bels ir 20. gs. otrās puses rakstnieks. Nešķirams no tā, kas ir noticis ar Eiropu un latviešu tautu. Un raksturīgs sava laikmeta domu izteicējs,” – tā par A. Belu raksta literatūrzinātnieces Dace Lūse un Dace Ūdre, vienlaikus norādot uz to, ka A. Bela daiļrades pamattonim ir “garīga dumpja raksturs un spēja vairot cilvēka pašapziņu un cieņu.”
A. Bels ieguvis Upīša prēmiju (1977), Valsts prēmiju literatūrā (1989), Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā (2012). A. Bels apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000) un ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999).
