Rūmniekam un Miglam sestais vēsturiskais romāns

Nenogurdināmais tandēms - Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla - sarakstījis sesto vēsturisko romānu “Debess aiztur elpu”, ko tikko laidis klajā "Apgāds Zvaigzne ABC".

Kā zināms, iepriekš iznācis tandēma romāns “Kuršu vikingi”, “Sveiks, jautrais Rodžer!”, “Viestura zobens”, “Čaks” un “Trīs zvaigznes”.

Savā sestajā vēsturiskajā romānā “Debess aiztur elpu” abi autori pievērsušies ārkārtīgi sarežģītam Latvijas vēstures posmam – no 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūlijam. Tas ir laiks, kad izšķiras Latvijas Republikas liktenis.

Romāna “Debess aiztur elpu”  atvēršanas svētki notiks Ķīpsalas grāmatu svētkos 27. februārī pulksten 11 Grāmatnieku ģildes stendā. Pasākumu vadīs rakstnieks Ēriks Hānbergs, grāmatas fragmentus lasīs aktieris Andris Bulis.

Romānā dzīvi un spilgti parādīti visi tai laikā karojošie pretspēki: Ulmaņa pagaidu valdība, landesvēristi un Dzelzs divīzija, Stučkas padomju valdība, Andrieva Niedras provāciskais ministru kabinets, sabiedroto misijas – angļi un amerikāņi, pulkveža Zemitāna darbība Latvijas ziemeļos un zaļie partizāni, igauņu armijas ofensīva. Izšķirošie vēsturiskie notikumi romānā attēloti dzīvu un pretrunīgu varoņu skatījumā – to vidū ir topošās Latvijas Republikas armijas sevišķu uzdevumu virsnieks Roberts Zaļkalns, viņa lielā mīlestība Mirdza, trīs lidotāji (vēsturiskas personas) – Voldemārs Jakubovs, Jānis Priedītis, Narciss Pušķelis, – kuri 1919. gada 9. maijā kolektīvi pārlidoja no padomju aviācijas nodaļas Latvijas spēku pusē. Romāna varoņu vidū sastapsim arī citas vēsturiskas personības – ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, angļu īpašo pārstāvi seru Džordžu Talentu, pretrunīgo dzejnieku Jāni Sudrabkalnu un viņa topošo mūža mīlestību Birutu Skujenieci, laikraksta “Cīņa” redaktoru Kārli Krastiņu, rakstnieku Pēteri Ērmani un vēl daudzus citus.

Romāns ir saistošs ar to, ka attēlo daudzus vēsturiskus notikumus, kuri lielākajai daļai lasītāju būs mazzināmi vai pat pavisam sveši: Strazdumuižas pamieru 1919. gada jūlijā, angļu un amerikāņu pretišķības, atbalstot vienu vai otru spēku 1919. gada Latvijā; Holandes konsulāta īpašo lomu Stučkas valdības laikā, ziemeļnieku un dienvidnieku (Zemitāna un Baloža) sarežģītās attiecības, Stučkas valdības noziegumus pret civiliedzīvotājiem utt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt