Starptautiskā rakstnieku organizācija PEN jau pāris gadus ir aktīvi atsākusi darbību arī Latvijā. Viens no organizācijas mērķiem ir vērst sabiedrības uzmanību uz sarežģījumiem, ar kuriem jāsaskaras dažādu valstu literātiem un citu radošo profesiju pārstāvjiem – visbiežāk, nedemokrātisku politisko iekārtu represētajiem. PEN Latvijas nodaļas vadītāja kopš tās atjaunošanas brīža ir dzejniece un rakstniece Inga Gaile. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" pirms sava stāsta lasījuma viņa dalījās ar savām pārdomām par vārda brīvību.
“Es domāju, ka PEN uzdevums arī tajās valstīs, kur ir demokrātiska sabiedrība un patiesa vārda brīvība, ir stāstīt par citām valstīm un parādīt to, cik citiem ir grūti, atgādināt, ka tā ir ļoti liela vērtība. Piemēram, Turcijā ir simtiem, pat tūkstošiem cilvēku ieslodzīti. Un kas notiek Baltkrievijā? Kas notiek ar uiguriem Ķīnā? Ir daudzas pasaules valstis, kurās šī vārda brīvība nav pašsaprotama lieta,” skaidroja Inga Gaile.
“Tai pašā laikā mēs esam iestrēguši tādā starpstadijā.
Mums pietrūkst kvalitatīvas diskusijas par šo vārda brīvību, bet mēs darām, ko varam.
Gan PEN organizācija, gan arī es kā privātpersona esmu pret jebkādu cenzūru literatūrā, mākslā, kino,” uzsvēra Inga Gaile. “Mūsu bagātība šobrīd ir tas, ka mums ir demokrātiska sabiedrība, mums ir šī vārda brīvība, un tad, kad viņa ir, mēs varam diskutēt par situācijām, kas rada pašcenzūru māksliniekiem, dažādu grupu pārstāvjiem un jebkuram cilvēkam. Arī tā, protams, ir cenzūra. Mums kā sabiedrībai labāk būtu, ja cilvēkiem un māksliniekiem šīs pašcenzūras nebūtu.”
Rakstniece arī izcēla sarunu un diskusiju nepieciešamību: “Mums ir jāmācās diskutēt, mums ir jāmācās strīdēties. Ir daļa cilvēku, kuri nav pieraduši, ka viņiem iebilst, kuri varbūt ir bijuši pie varas, un viss tik labi gāja, un pēkšņi viņš salīdzina teātra izrādes ar gumijas sievietēm un kāds viņam sāk iebilst. Tas ir tas, kas mums ir jāmācās, tās ir jaunas situācijas, ka, mazinot pašcenzūru, cilvēki var pateikt: “Tas man nepatīk”, “Tas nav pieņemami.””
“Protams, šeit uzreiz ir tas politkorektuma briesmīgais drauds, bet es neuzskatu, ka tas ir drauds. Sabiedrībā, publicistikā, savstarpējā komunikācijā politkorektums ir ļoti vajadzīgs un nepieciešams, bet mākslā katrs pats mākslinieks ir atbildīgs par to, ko viņš saka, kā viņš vēlas teikt, kādus vārdus viņš vēlas lietot, un tur cenzūra nav pieļaujama,” atzīmēja Inga Gaile.
Autores lasījumu klausieties audio pielikumā – Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo".
