“Londonas grāmatu tirgus ir atspēriena punkts, lai arī bija vairāk nekā 40 pasākumu, bet nozīmīgākais ir tas, kas notiek pēc šī tirgus visa gada garumā,” turpina Bodnarjuka-Mrazauska.
Viņa arī stāstīja, ka šobrīd platformas “Latvian Literature” pārstāvji jau domā, ko darīt nākamajā gadā.
“Manā uztverē tas ir daudz svarīgāk, jo tas nozīmē, ka kontaktus turpinām, veidojam jaunas attiecības,” norādīja Bodnarjuka-Mrazauska.
Jaunums Latvijas literatūras vidē ir kontakti ar festivāliem Lielbritānijā un ASV, interesi izrāda arī Kanāda.
“Svarīgi noturēt attiecības ar šiem festivāliem, ka ar literatūru un pasākumiem parādām, ka mums ir labi autori un spēcīga literatūra, ka nākamā gadā nav jāraksta septiņi e-pasti ar lūgumu uzaicināt, bet viņi paši jau uzraksta,” vērtē Bodnarjuka-Mrazauska.
Arī trīs Latvijas literārie aģenti, viens no viņiem – tulkotājs un rakstnieks Vilis Kasims – atklāj, ka tagad darbu turpinās Latvijā un tas būs salīdzinoši vieglāk, nekā, kad dzīvojis Barselonā.
Literārie aģenti cenšas pārliecināt izdevējus, ka, pirmām kārtām, ir vērts izlasīt to, ko aģenti piedāvā. Kasims novērojis, ka pēdējos gados latviešu literatūru izdevēji arī izlasa, nevis noliek rindā uz vairākiem gadiem. Viņš arī norāda, ka svarīga ir valsts atbalsta programma literatūras tulkošanai ārvalstīs.
“Autori lielākoties nav pazīstami, sevišķi latviešu autori nav pazīstami Lielbritānijā vai Spānijā, tāpēc ir liels risks uzņemties grāmatu, kuru potenciālais pircējs nezinās, kuru, iespējams, būs grūti reklamēt,” skaidro Kasims.
“Gribētos nodrošināt, lai paliek atbalsts izdevējiem un tulkotājiem, vai vismaz tulkotājiem, jo ir vairākas valstis Eiropā, kas sniedz atbalstu tulkojumam,” bilst Bodnarjuka-Mrazauska.
Runājot par valsts atbalstu latviešu literatūras tulkojumiem, Bodnarjuka-Mrazauskas atklāj, ka nākamā gadā valsts finansiālais atbalsts varētu būt gandrīz pašreizējā līmenī, taču par tālāko nav skaidrības.
