Kultūras ziņas

Radošie kvartāli

Kultūras ziņas

Latviešu avangarda māksla Briselē

Fantāzijas žanra uzvaras gājiens Latvijā

Literatūrzinātniece: Fantāzijas žanrs parāda latviešu iztēles bagātību

Latvijā šobrīd uzplaukst ne tikai fantāzijas un fantastikas romānu, bet arī šī žanra stāstu tradīcija. Nupat noticis jau otrais fantāzijas stāstu konkurss. Deviņdesmit procentu stāstu kopkrājuma autoru ir gados jauni cilvēki. Grāmata parāda, cik ļoti bagāta latvietim ir iztēle, uzskata literatūrzinātniece Bārbala Simsone.

„Tagad ir nācis klajā jau otrais fantastikas un fantāzijas autoru stāstu kopkrājums, kas parāda to dažādību, cik ļoti bagāta latvietim ir iztēle, cik ļoti viņš lidinās pa mākoņiem un cik fantastiskus sižetus ir spējīgs izdomāt,” par krājumu "Zilie jūras vērši’’ saka literatūrzinātniece Bārbala Simsone.

“Zilie jūras vērši” – tāds ir nosaukums arī vienam no krājumā ievietotajiem stāstiem. Taču grāmatas lasītājs varēs uzzināt ne tikai to, kas ir zilie jūras vērši un kur tādi sastopami, bet arī to, kā pareizi sarunāties ar bazilisku un vai Saeimā tiešām ieperinājušies citplanētieši.

„Ir kaut kādi politiskie, sociālie mīnusi, negācijas, problēmas. Un fantastika, fantāzija – tas, manuprāt, ir sava veida eskeipisms, nebūt ne slīktajā nozīmē, bet tas ir veids, kā uzbūvēt, uztaisīt alternatīvu pasauli, sabiedrību, vidi, kur risināt sasāpējušus jautājums, vai arī uztaisīt utopiju vai antiutopiju,” skaidro rakstniece un tulkotāja Lilija Berzinska.

Arno Jundze ar grāmatu “Kristofers un ēnu ordenis” ir iekļāvies nišā, kas šobrīd latvieši fantāzijā nav pārpildīta, tā ir fantāzija un fantastika pusaudžiem apmēram no desmit līdz četrpadsmit gadu vecumam, niša, ko kādreiz aizpildīja Harijs Poters.

„Man ļoti aizraujoša likās Stīvena Hokinga teorijas, ar kurām Arno pamato savu paralēlo dimensiju eksistenci un, ka viņš, kā viens no retajiem latviešu fantastiem, novieto darbību Latvijā,” grāmatu raksturo Simsone.

Grāmatā galvenie varoņi – pusaudži pēta Svētā Jura baznīcas noslēpumus. Šobrīd tajā atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.

„ Piedalījos dažādos pasākumos, kur gudri profesori, bibliotekāri un bērnu literatūras speciālisti, kas lasa lekcijas, stāstīja, ko tad vajadzētu bērnu rakstniekiem rakstīt, un tad bija tāds pieprasījums rakstīt tādus drūmos sociālos stāstus par visādām miskastes meitenēm, visādiem mazajiem narkomāniem un tādā garā, nu viss tā hiperreāli, un tā cerību stariņa nekāda,” stāsta rakstnieks un literatūrzinātnieks Arno Jundze. Viņš nav vēlējies iet šo drūmo ceļu, tāpēc tapis piedzīvojumu stāsts reālajā un fantāzijas pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti