Baltijas Asamblejas balva literatūrā ik gadu tiek pasniegta igauņu, lietuviešu vai latviešu literātiem. Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atgādina, ka sākotnējā iecere, tieši literatūras balvu dibinot, bija laureātu darbus izdot visās trīs Baltijas valstu valodās.
Ieceres īstenošana nenāca viegli, kā tas bieži vien notiek ar vērtīgu un labu, bet ne komerciāli saistošu saturu. Pēc trīs gadu neatlaidīga darba, iegūstot Kultūras ministrijas un valdības atbalstu, grāmatu izdošanai tika piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Arno Jundze cer, ka nu arī pārējās Baltijas valstīs izdosies tulkot un izdot Baltijas Asamblejas laureātu darbus.
Igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones dzeju krājumu “Tornis” atdzejojis Guntars Godiņš. Viņš stāsta, ka kopā ar Viktoru Avotiņu jau sen bija iecerējuši, ka nepieciešams izveidot Baltijas balvu literatūrā. Esot pat uzaicinājuši lietuviešu un igauņu kolēģus, lai Rakstnieku savienībā kopā sagatavotu dokumentu, kas skaidro balvas ieceri. Šī ideja tika paņemta un vēl vairāk paplašināta, dibinot Baltijas Asamblejas balvu. Godiņš izsaka gandarījumu, ka Rakstnieku savienības priekšsēdētājam Arno Jundzem izdevies panākt laureātu grāmatu izdošanu latviešu valodā.
Guntars Godiņš atgādina, ka igauņu rakstniece Ene Mihkelsone Latvijā jau ir pazīstama ar viņa tulkoto romānu “Mēra kaps”, kas izdots 2014. gadā. Viņaprāt, tas ir viens no spēcīgākajiem igauņu vēsturiskajiem romāniem. Lūgts raksturot darbu pie dzeju krājuma “Tornis”, Godiņš atklāj: “Viņas dzejas forma nebūt nav vienkārša – ir lauztās rindas. Man bija ļoti interesanti atdzejot šo Mihkelsones dzejas krājumu.
Varbūt, ja salīdzinām divas literatūras – latviešu un igauņu, tad Ene Mihkelsone varbūt ir tāda mūsu Vizma Belševica, jo viņas filozofiskā domāšana gan dzejā, gan prozā ļauj vilkt kaut kādas paralēles.
[..] Manuprāt, šis dzejoļu krājums ir savdabīgs, bet tam noteikti ir augsts līmenis. Te nekādas liekvārdības nav. Ene ir ļoti tieša, atklāta un ar savdabīgu dzejas valodu.” Atdzejotājs norāda, ka krājums iznācis 2010. gadā un ap to laiku autore to arī sarakstījusi. Viņa dzejā reaģēja arī uz tā laika notikumiem Igaunijā, piemēram, uz ekonomisko krīzi. Godiņš ir pārliecināts, ka dzejas krājums, kaut iznācis 2010. gadā, arī šodien ir tikpat aktuāls.
Lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzeju krājuma “K.B. aizdomās turamais un citi dzejoļi” redaktors ir Jānis Elsbergs. Martinaiša dzeju atdzejojuši Pēters Brūveris un Emija Grigorjeva. Lai sniegtu priekšstatu par paaudzi, kurai Martinaitis piederīgs, redaktors Jānis Elsbergs kā piemērus no Latvijas dzejas lauka piesauc Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni. Vienojošs ir īpaši aktīvās darbības posms pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Formas un idejas ziņā līdzvērtīga latviešu dzejā Martinaitim neesot.
Viņš izceļas arī ar to, ka viņa dzeja 21. gadsimtā iegājusi ļoti laikmetīgi.
Komentējot dzeju krājumu “K.B. aizdomās turamais un citi dzejoļi”, Jānis Elsbergs norāda: “Šajā grāmatā ir it kā divi vienā – viena lieta ir Pētera Brūvera sagatavotā Martinaiša dzejas izlase, kas bija viena no lietuviešu dzejas grāmatām, ko viņš bija iecerējis un sagatavojis, bet nepiedzīvoja, un otrs ir fakts, ka tika godalgots krājums “K.B. aizdomās turamais un citi dzejoļi”, kuru Pēteram nebija ieceres atsevišķi tulkot. Attiecīgi – viņš vienu lielu daļu, faktiski pusi no tās grāmatas nav tulkojis. To, ko Brūveris nepārtulkoja, to pārtulkoja Emija Grigorjeva – ļoti apdāvināta jauna atdzejotāja. Es to visu rediģēju un priekšvārdu uzrakstīju.”
Baltijas Asamblejas balvas laureātu grāmatu sērijas dizainu veidojis mākslinieks Aleksejs Muraško.
KONTEKSTS:
2020. gada vasarā Baltijas valstu kultūras ministri noslēdza saprašanās memorandu par godalgoto Baltijas Asamblejas balvas literatūrā darbu tulkošanu un publicēšanu.
Tas nozīmē, ka balvu ieguvušie darbi turpmāk visās Baltijas valstīs tiks vienoti un sistemātiski tulkoti, tādējādi ļaujot daudz plašāk iepazīt tuvāko kaimiņu literatūru un veidot saliedētāku kopējo Baltijas kultūras telpu.
