Vienu atdzejojis Einārs Pelšs, ar kuru “Literatūre” pastaigājās pa Preiļiem, Inese Zandere atdzejojusi dzejoli, kuru Haņins deklamē pastaigas laikā pa Daugavpili, trešo – Svens Kuzmins, ar kuru “Literatūre” varētu pastaigāties nākamajā sezonā un parunāt par dzejnieku Kikōni, ceturto Toms Treibergs – Svenam un Tomam ir ļoti laba saruna par Dobičinu viņu radioraidījumā.
Pie Latvijas Televīzijas skatītājiem atgriezies raidījums “Literatūre” – Marta Selecka un Gustavs Terzens ceļo literatūras pasaulē, tiekas ar mūsdienu literātiem un caur tekstiem – arī ar aizgājušo laiku rakstniekiem. Ceļojums turpinās sabiedrisko mediju portālā LSM.lv – te “Literatūrē” satiktie autori ved lasītāju pa savu domu un atmiņu takām.
*
mēs jums ņēmsim ārā, ņemsim, jūs mums arī?
neņemam mēs tikai tad, ja nav ko paņemt
elpu aizturam un ņemam vērā,
mūs var samanīt ar visām maņām
ņemiet kaut vai apmaiņā pa daļām
mēs jau nevaimanājam un ņemam
jums pa vēnām var, jeb apaviem pa vagām?
uzstājamies jums, bet mēs jūs iztaujājam
mēs jums sagrabinām, mēs tik grābjam
mēs jums gremojam, bet mēs jums izmazgājam,
nu tad mēs jums arī mazgājam, un vēl ar ziepēm
mēs jums rokas-kājas apmazgājam
nu tad mājam mēs ar tām uz maiņām
mēs jums skabargas, bet jūs mums garas runas
mēs tad noraudātas acis jums
bet mēs jums biļetes ar labām beigām
mēs mums vairāk gan, ja būtu jūsu vietā
nu, ja jūsu vietā būtu mēs, jūs diez vai viltos
mēs jums, jaunavām, ja jūs mums, nevaldāmiem
valdonīgiem mums, un jums vēl zaļiem
mēs jums ceļus izpļaujam, cik varam, vaļā
jums pa pakai katram, mēs jūs tepat pakavēsim
jūs ar mums uz jūs bet mēs uz jēs jums
taisnīgi un abpusēji pret un par mēs
nupat paši pārtapsim par jums un projām būsim
Atdz. Svens Kuzmins
*
diezgan ilgi mērīja, beidzot izmērīja
ne tajā vietā ieurba un urbis – nepareizs
cauruma diametrs kļūdains, krāsa sacietēja
eļļa iztecēja
pasūtītājām aptecējās sirds, mēģināja pierunāt
bet ko padarīsi kad viss jau padarīts
finansējumu nogrieza
rezultātā tomēr viss sakrita: atrada citu virsmu
esi sveicināts, urbi
Atdz. Toms Treibergs
*
lūk, nu es zinu, ka vell mell
pateiktu tev, bet nevar vēl atrast tel
piezvanīt iedod, ja nav, čal, žēl
štell iet kā pa ell, daudz ir štell
pa ceļ ar vel tik prom mal
tad mal tik prom un lai rau tev vell
mellāk un vellāk
pateiktu tev cik daudz vēl mel
bet izlād nolādētais tel
Atdz. Inese Zandere
*
kur pagaisa izsmēķis
aiz gultas pie kolonnas dūmu strūkliņa, no pagaldes – taisni tāda pati
mehāniskā dzeņa trāpīgi izkaltie ložu caurumi
aizkar vai kā tevi tur, kas tev atkal lēcies?
tur pa loga rūtīm piekļautajām ieguldītāju sejām
lēnītēm
veļas skumju vilnis
paldies, ka ne dziļūdens makšķerētāju, bet gandrīz, tikpat kā
būs sajaukuši adreses, un ja šausiet – lūdzu, garām kasei
nostāk stāv bakhantes biste
kālab jūs mani apvārdojat – rakstīts viņas sejā
viņas skatiens piekalts stūrī nesaklātajai gultai
kāpēc starp mani un realitāti allaž ir barjera?
viņa bieži jautāja, veikli sakārtojot matus (bet pati domāja,
ka šādi jautājot spriedumu parakstīt neizdosies)
līdzcietīgais iniciators ar kodīgo briljantzaļā šķīdumu
viņas ierastais zobgalību objekts
pienāk, pienāk, pasmērē un dodas tālāk
kādreiz šeit paliks tikai
nepanesami seifi
pa grīdu klājas dūmi, grauž tagad zilās acis
Atdz. Einārs Pelšs
