Sērijas redaktors Aleksandrs Zapoļs par nupat izdotajiem darbiem sacīja: ““Orbītas bibliotēka” sniedz aktuālo literāro panorāmu, izdodot gan jauno autoru – tādu kā Veips un Kasims – grāmatas, gan brīnišķīgu tulkotāju jaunradītus atdzejojumus un tulkojumus – piemēram, Dobičina romāna tulkojumu, ko veikusi Māra Poļakova, un Eināra Pelša atdzejojumus Andreja Seņ-Seņkova dzejai.”
Lauris Veips (1992) ir dzejnieks un žurnālists, viņa dzeju raksturo humora izjūta, oriģināla tēlu sistēma un frāzes tīrība. Veips savā dzejā atvēl vietu arī sarunvalodas ietekmei un protestam pret uzspēlētu intelektuālismu. Poētikas līmenī Veipa dzeja ir filigrāna, savukārt aprakstīto pārdzīvojumu līmenī – viscaur atklāta un pat nedaudz neveikla.
Lasītājs šajā krājumā satiks jaunu un apmulsušu cilvēku, kurš mēģina saprast savu pagātni (pamatā bērnības un izjukušu attiecību notikumus), kā arī tagadnes grūtsirdību.
Grāmatas literārais redaktors – Artis Ostups.
Viļa Kasima (1986) miniatūru krājumā apkopoti vairāk nekā 40 pēdējo divu gadu laikā tapuši īsprozas darbi. Krājuma darbi izceļas ar valodas, struktūras un žanru daudzveidību. To vidū ir gan dzejprozai tuvi teksti, gan reālistiski īsstāsti, gan sirreālas etīdes. Saturiskajā ziņā uzsvars ir likts uz attiecībām starp cilvēkiem – romantiskajām, ģimenes un draudzības saitēm –, kuru atspoguļojums uzsver ikdienišķu saskarsmju neizbēgamo savādumu un šķietami fantastisku ainu ciešo saikni ar vispārcilvēcisku pieredzi.
Visas šīs miniatūras sakņojas autora un citu cilvēku personiskajā pieredzē, kas arī kalpo par krājuma vienojošo elementu un pamatu tā kopējai struktūrai –
nosacīti hronoloģiskam pieaugšanas ceļam pamīšus atpazīstamā un fantastiskā pasaulē.
Grāmatas redaktors – literāts Arvis Kolmanis.
Rakstnieks Andrejs Sen-Seņkovs (1968) dzimis Dušanbē, Tadžikistānā, vēlāk pārcēlies uz Maskavu. Pēc izglītības – mediķis. Daudzu dzejas un prozas grāmatu autors, raksta arī vizuālo dzeju. Andreja Belija prēmijas nominants, darbojas arī fotomākslā un citos vizuālās mākslas veidos. Par saviem darbiem Sen-Seņkovs ir teicis: “Dzejolis man dzīvo iekšā tāds mazs, kails un bezformīgs. Lai to dabūtu ārā, tas ir jāapģērbj. Viss, ko es krāju – visas tās strēmelītes, gabaliņi – tas ir tas dzejoļa apģērbs. Kā bērni: izgriež vienu papīra lelli, kurai darina virkni apģērbu. Bet lelle paliek viena un tā pati.
Arī rakstīts tiek par vienu un to pašu, mainās tikai vārdi.”
Grāmatas “Papīra krūtis” sastādītājs un atdzejotājs – Einārs Pelšs, redaktors – Marians Rižijs.
Leonīda Dobičina (1894–?) romāns “Enpils” («Город Эн») ir neparasts gan tā uzbūves, gan romāna un autora likteņu ziņā, grāmatas pēcvārdā raksta sērijas redaktors Aleksandrs Zapoļs. Par pagrīdes klasiķi dēvētais Leonīds Dobičins dzimis 1894. gadā Lucinā (Ludzā), vēlāk ģimene pārcēlusies uz Dvinsku (Daugavpili), kur Dobičins dzīvojis līdz 1911. gadam. Studējis Pēterburgas universitātē, pēcāk pārcēlies uz Brjansku, kur sākās viņa literārā darbība. “Enpils” darbība notiek 20. gadsimta sākumā Dvinskā. Daudzas detaļas atainotas gandrīz dokumentāli precīzi, lielākajai daļai personāžu ir reāli prototipi.
“Enpili” mēdz salīdzināt ar hroniku, kurā nozīmīgi notikumi pielīdzināti nenozīmīgiem. Mēdz minēt kā romānu, kas veidots pēc kino montāžas likumiem.
1936. gadā, sākoties PSRS ideoloģiskajai kampaņai cīņā pret “formālismu un naturālismu”, pret Leonīdu Dobičinu tika veikta vajāšana un viņš pazuda. Dobičina nozīmīgums, laikam ritot, kļūst uzskatāmāks – viņš salīdzināts ar Džeimsu Džoisu un Marselu Prustu, tulkots gandrīz visās Eiropas valodās.
Sērijā “Orbītas bibliotēka” tiek izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Līdz šim izdotie darbi: Arvja Vigula dzejoļu izlase “Grāmata”, Kirila Kobrina eseju izlase “Vēsture. Work in Progress”, Andra Kupriša stāstu krājums “Berlīne”, Kikōnes dzejas krājums “Jūs kavējaties”, Anda Surgunta dzejas krājums “Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm”, Semjona Haņina dzejas grāmata “Ne tā”, Elvīras Blomas dzejas krājumu “Izdzēstie attēli”. Dizaina autori: Tom Mrazauskas un Aleksejs Muraško.
Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, “Arctic paper”, Mihaila Prohorova fonds.
