Doma atklāt reālo, nevis mītisko tēlu, kuru pa daļai bija radījuši citi, pa daļai Aivars Neibarts pats, viņa dzīves ceļa biedrei Sarmītei Neibartei bija radusies jau drīz pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā. Tagad, īsi pirms viņa 80. dzimšanas dienas, tā materializējusies grāmatā “Zum, zum, dzejniek!”, jo tieši šādiem vārdiem Neibarts sveicinājies ar cilvēkiem. Tajā apkopota “tīra manta” – fotogrāfijas, dzejnieka rokraksti, viņa draugu un gara radinieku atmiņas un stāsti, pavisam 57 personiski vēstījumi.
Grāmatas redaktors Guntis Berelis skaidro, ka darbā iekļautas Neibarta dažādas šķautnes:
“Ir šis mitoloģiskais, ir ārkārtīgi labais un sirsnīgais ģimenes cilvēks un vēl pavisam cits, par ko cilvēki, publikas lielākā daļa nenojauš.”
Nevaldāmo Neibarta dzejas dvēseli un tās radītāja – latviešu hipija tēlu Jaunā Rīgas teātra iestudējumā “Dieviņš pillā” pirms vairāk nekā gada pārliecinoši atdzīvināja Gunas Zariņas tēlojums.
Kā atklāj Sarmīte Neibarte – grāmata toreiz jau bijusi iesniegta izdevniecībā un aktrisei Gunai Zariņai iedots papīra manuskripts, ko viņa daļēji izmantojusi tēla veidošanai.
“Bez Neibarta latviešu literatūra nav iedomājama, jo, nu, viņu vajag klāt! Jo literatūrā tā ir, ka cilvēka paša dullums, viņš realizējas tekstos, un tas iespaido pašu literatūru.
Viņam milzum daudz ir savi vārdi, kurus viņš ir palaidis! Es neteiktu, ka viņi ir folklorizējušies, jā.. bet viņi ir kļuvuši saprotami,”
uzsver Berelis. Piemēram, “garļauži” Neibartam ir pieaugušie, bet “īsļauži” – bērni.
