"Varētu salīdzināt ar latviešiem tik pazīstamo sēņošanas procesu, jo mēs šeit tiekamies ar saviem partneriem, mēs tajā groziņā saliekam ārkārtīgi daudzas lietas, daudzus jaunus darbus, kurus, atgriežoties mājās, mēs izvērtējam, pārdomājam, ko mēs no tā gribam un ko spējam izdot. Otra lieta, kas ir ārkārtīgi svarīga, ir, ka mēs paliekam tajā kopienas sajūtā, tiekoties ar saviem dažādu valstu partneriem. Mēs jau runājam ne tikai par konkrētām grāmatām, bet arī par to, kādi ir jaunumi nozarē, kas notiek viņu valstīs, kādas ir tendences," stāsta izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore Evija Veide.
"Arī ja mums nav stenda, izstāde ir ļoti veiksmīga. Pamazām varbūt tomēr mums ir izdevies pārliecināt izdevējus runāt. Un man palaimējās privātā atmosfērā satikt lielākus izdevējus, un tas palīdzēja nodibināt ar viņiem kontaktus," uzsver literārā aģente Žanete Vēvere-Paskavlini.
Šogad grāmatu tirgū piedalās vairāk nekā 1000 kompānijas no vairāk nekā 50 valstīm, taču stenda nav ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai, Somijai, Zviedrijai un citām valstīm. Toties piedalās Igaunija, kuras stendā daudzi saskata līdzību ar Latvijas intraverto rakstnieku.
"Tas ir dārgi, bet uzskatām, ka nauda ir iztērēta labi, jo tā uzmanība, kas mums tiek veltīta, ir tā vērta. Protams, varētu jau būt nedaudz lētāk, bet ir, kā ir," atzīst Igaunijas Litaratūras centra pārstāve Ilva Līvi-Rosipū.
Uzmanības centrā ir Ukraina, kam stends piešķirts par brīvu. Izstādītas ir ne tikai grāmatas, bet arī balti nokrāsotas mēbeles no Krievijas uzbrukumos cietušām bibliotēkām.
"Mūsu šīgada sauklis ir "Sensitīva informācija", jo pasaules acīs visi jaunumi no Ukrainas ir sensitīva informācija, taču mums tā ir skarba realitāte, un mēs par to runājam un uzsveram to, kas mums ir vissvarīgākais," norāda Ukrainas Grāmatu institūta starptautiskās sadarbības direktore Olēna Odinoka.
Taču ir vēl kāda cita tēma, kas šobrīd tiek intensīvi apspriesta visā pasaulē.
"Mākslīgais intelekts – kā ar to sadarboties, vai tas būs mūsu palīgs vai drauds, vai tas nogalinās izdevējus. Vai nogalinās grāmatas vai autorus. Un kā ar to apieties. Tā ir tāda topa tēma, ko es jūtu, kas šogad Londonas izstādē notiek," skaidro Evija Veide.