"Lai arī Durbes pils Tukumā ir cieši saistīta ar dzejniekiem Raini un Aspaziju, tomēr jāņem vērā, ka Aspazijas krūšutēls ir speciāli radīts Nacionālajam teātrim. Tukuma muzejs un Latvijas Nacionālais teātris ir vienojušies par krūšutēla atgriešanos teātrī, kur tas atgūs savu spozmi tam atbilstošajā vidē un kur to vienmēr varēs apskatīt ikviens apmeklētājs. Tādējādi arī pati Aspazija, iespējams, gūs lielāku atpazīstamību vismaz teātra apmeklētāju vidū. Tieši tādā veidā tiks īstenota patiesā krūšutēla autora Teodora Zaļkalna iecere," skaidroja muzeja pārstāvji.
Aspazijas krūšutēls ir viens no pazīstamākajiem ievērojamā tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876–1972) darbiem, kas bronzā atliets darbnīcā "FONDERIA ARTIS.G. VIGNALI& C. FIRENCE", Itālijā, 1931. gadā. Pēc savas mākslinieciskās un kultūrvēsturiskās vērtības tas ir īpaši nozīmīgs tēlniecības darbs, ko tēlnieks radījis tieši Latvijas Nacionālajam teātrim pēc tā pasūtījuma. Tukuma muzejs Aspazijas krūšutēlu ir glabājis trīs gadus un periodiski eksponējis Durbes pilī Tukumā, kur dzejniece Aspazija uzturējusies 1929. gada vasarā, pastāstīja muzeja pārstāvji.
"Aspazijas krūšutēlam piemīt augsta mākslinieciskā un kultūrvēsturiskā vērtība, tāpēc jo lielāka ir nepieciešamība to padarīt sabiedrībai pastāvīgi pieejamu teātrī, kam skulptūra īpaši izgatavota. Pēc krūšutēla nodošanas Tukuma muzejs, pamatojoties uz LR Muzeju likuma 13. panta 7. daļas 5. punktu, rosina Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi izvērtēt iespēju iekļaut Aspazijas krūšutēlu valsts aizsargājamo mākslas kustamo pieminekļu sarakstā, jo sabiedrības interesēs būtu šo tēlniecības darbu tā izcelsmes, nozīmības un arī muzejiskās vērtības dēļ atbildīgi saglabāt, aprūpēt un efektīgi izmantot," uzsvēra muzeja pārstāvji. Tukuma muzejs uzskata, ka krūšutēla iekļaušana mākslas pieminekļu sarakstā mazinātu arī jebkādas bažas par to, ka tas kādreiz atkal varētu piedzīvot nedienas.
Tukuma muzeja pārstāvji izteica atzinību Aspazijas krūšutēla atradējiem par atbildīgo rīcību un ieguldījumu krūšutēla izglābšanā: "Ne katrs būtu bijis tik vērīgs, lai starp metāllūžņiem pamanītu teātrim un visai Latvijas sabiedrībai tik nozīmīgo mākslas darbu, izglābtu to no pārkausēšanas un atgrieztu publiskajā vidē, nogādājot muzejā, kur iespējams nodrošināt aprūpi, saglabāšanu un popularizēšanu. Tukuma muzejs no sirds pateicas krūšutēla glābējiem – Raimondai Ertnerei un Armandam Sproģim – par drosmi un uzticēšanos."
Septembra beigās krūšutēla dāvinātājs Armands Sproģis, kurš 2019. gadā esot bisti atradis īpašuma izpārdošanā starp metāllūžņiem, turklāt nepavisam ne tādā izskatā kā šodien, "ReTV" stāstīja: "Krūšutēls bija apzīmēts. Bija uzzīmētas sarkanas lūpas. Riņķī bija viņam kaut kāda ķēde uzmālēta. Manās acīs tas man likās kaut kāds mākslas darbs, bet mēs nezinājām, kas tas ir par mākslas darbu, un, pieaicinot muzeja darbiniekus, mēs noskaidrojām."
