Dienas ziņas

Mediķi, prasot algas pieaugumu, streiko un piketē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kam pieder T. Zaļkalna veidotais Aspazijas krūšutēls?

Kam pieder Zaļkalna veidotais Aspazijas krūšutēls? Tukuma muzejs un Nacionālais teātris strīdas par bistes īpašumtiesībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Par Tukuma muzeja un Latvijas Nacionālā teātra strīda objektu kļuvis tēlnieka Teodora Zaļkalna 1931. gadā veidotais Aspazijas krūšutēls, kas no Nacionālā teātra pazudis pirms divdesmit gadiem, bet pirms trim gadiem kā dāvinājums saņemts Tukuma muzejā.

No šodienas, 27. septembra, Durbes pilī, kas savulaik vairākus gadus piederējusi Rainim jeb īstajā vārdā Jānim Pliekšānam, uz ikvienu apmeklētāju noraugās viņa dzīvesbiedres Aspazijas tēls. Kā "ReTV" skaidro krūšutēla dāvinātājs Armands Sproģis, viņš to 2019. gadā esot atradis īpašuma izpārdošanā starp metāllūžņiem, turklāt nepavisam ne tādā izskatā kā šodien: "Krūšutēls bija apzīmēts. Bija uzzīmētas sarkanas lūpas. Riņķī bija viņam kaut kāda ķēde uzmālēta. Manās acīs tas man likās kaut kāds mākslas darbs, bet mēs nezinājām, kas tas ir par mākslas darbu, un, pieaicinot muzeja darbiniekus, mēs noskaidrojām."

Tēlnieka Teodora Zaļkalna 1931. gadā veidotais bronzas krūšutēls veidots pēc Latvijas Nacionālā teātra pasūtījuma, bet pēdējos trīs gadus tas atradies Tukuma muzeja krājumā.

Muzeja direktore Agrita Ozola skaidro: "Tajā laikā es centos sazināties gan ar teātra sabiedrisko attiecību cilvēkiem, gan direkciju. Man izdevās sazināties ar Ojāru Rubeni, un, tā kā es saņēmu informāciju, ka tajā brīdī teātrim nav aktuāla šī skulptūra, mēs pieņēmām dāvinājumu."

Zvērināts advokāts Kalvis Krūmiņš apgalvo citādi: "Tas gan īsti neatbilst patiesībai, jo tiklīdz publiski parādījās ziņas par šis skulptūras atrašanu, tā nekavējoties [Nacionālais teātris] vērsās Kultūras ministrijā, gan pie Tukuma muzeja un centās šādā veidā to lietu kārtot. Kā zināms, pa vidu iestājās kovids un visādas citādas problēmas bija jārisina, tādēļ tas varbūt tika atlikts."

Tagad Aspazijas krūšutēlu, kas no Latvijas Nacionālā teātra gan esot pazudis 2000. gadā, teātris vēlas saņemt atpakaļ, bet dāvinājuma līgumā ir punkts, kas paredz, ka krūšutēlam jāpaliek Tukuma muzeja īpašumā, un tā uzskata arī tukumnieki.

Aspazijas krūšutēla atradējs uzsver: "Es domāju, ja viņa ir šeit, Tukumā, atradusies divdesmit gadus, tad viņai arī jāpaliek Tukuma muzejā."

Latvijas Nacionālo teātri pārstāvošais zvērinātais advokāts "ReTV" norāda, ka, neraugoties uz to, ka divdesmit gadu laikā teātris par skulptūras pazušanu neesot ziņojis Valsts policijai, Tukuma muzejs neesot bijis tiesīgs dāvinājumu pieņemt, un arī krūšutēla atradējam esot bijis jāvēršas policijā. Tomēr tagad svarīgi esot atgūt krūšutēlu, un teātris esot gatavs kompromisam, skaidro advokāts: "Noslēgt līgumu par deponēšanu kaut vai uz pieciem gadiem. Tukuma muzeja apmeklētāji joprojām par to varētu priecāties un pats muzejs lepoties, bet nu tomēr tas ir Nacionālā teātra īpašums un īpašnieku nav mainījis."

Lēmums par Aspazijas krūšutēla atgriešanu teātrim tukumniekiem jāpieņem līdz 30. septembrim, pretējā gadījumā jautājums tikšot risināts tiesas ceļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti