ĪSUMĀ:
- Lielākā interese par Stūra māju no viesnīcu biznesa pārstāvjiem – ēkas vēsture kalpotu kā magnēts.
- Okupācijas muzeja ekspozīcija būs jāsaglabā, sola arī papildu ierobežojumus telpu izmantošanai.
- Jaunajam īpašniekam jārēķinās, ka Stūra mājas identitāte sabiedrības apziņā nemainīsies līdz ar iespējamu zīmola maiņu.
- Ekspozīcijas “Izstaigā Stūra māju” kurators: Jārada vienots muzejs un jāatrod veids, kā Stūra māju veidot par 20. gadsimta vēstures muzeju.
- Kultūras ministrija: Veidot visaptverošu 20. gadsimta vēstures ekspozīciju ēkā, kas saistās ar PSRS represijām, nebūtu pareizi.
- Pētnieks Mārtiņš Kaprāns: Rīgas centru nevajadzētu pārslogot ar memoriālo nozīmi, jo tas var kļūt par aizmiršanas mehānismu.
- Kaprāna piedāvājums – daļu naudas, ko iegūs no ēkas pārdošanas, ieguldīt ilgtermiņa okupācijas režīmu pētniecības programmās.
Ideju Stūra māju pārdēvēt par Tetera namu un telpas iznomāt pirms četriem ar pusi gadiem piedāvāja toreizējas Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols, cerot, ka tēla nomaiņa radītu lielāku interesi no nomnieku puses.
Tomēr šo gadu laikā vēlmi nomāt 8 tūkstošus kvadrātmetru plašās telpas Stūra mājā nav vēlējusies neviena valsts institūcija. Arī Kultūras ministrija (KM) jau 2014. gadā paziņoja, ka visu Stūra māju tā nevar atļauties apsaimniekot.
Lielākā interese par Stūra māju no viesnīcu biznesa pārstāvjiem
Nomāt telpas Stūra mājā nepieteicās arī neviens privātais investors, jo likumā noteiktais maksimālais nomas līguma termiņš – 30 gadu – bija par īsu, lai atpelnītu ēkas iekštelpu remontam nepieciešamos līdzekļus.
Tagad Stūra māju nolemts pārdot izsolē, un piedāvājumu sola sagatavot tuvāko divu mēnešu laikā. Pretendentu pieteikumu iesniegšanai būs paredzēts pusgads, un pirmā izsole varētu notikt gada otrajā pusē. Izsoles sākumcena būs atbilstoša ēkas novērtējumam – 4,25 miljoni eiro. Ja pirmā izsole beigsies neveiksmīgi, pazeminās cenu un rīkos atkārtotu izsoli.
VNĪ pārstāvis Andris Vārna atklāj, ka līdz šim lielāko interesi izrādīja viesnīcu biznesa pārstāvji.
"Viesnīcas, iespējams, kopmītnes, tas ir, ne augsta līmeņa viesnīca. Tāpēc arī tas, ka ir muzejs, un šāda tipa bizness ļoti labi saskan un var kalpot kā magnēts,” skaidro Vārna.
Okupācijas muzeja ekspozīcija būs jāsaglabā
Potenciālajiem Stūra mājas pircējiem jārēķinās ar apgrūtinājumu – pārdošanas nosacījumos būs paredzēts pienākums saglabāt ēkas pirmajā un pagrabstāvā esošo Okupācijas muzeja ekspozīciju, kas aizņem mazāk nekā desmito daļu ēkas platības, proti, 700 kvadrātmetru.
Muzejam tas nozīmē attiecīga nomas līguma noslēgšanu, reģistrāciju zemesgrāmatā, kas uzliks nākamajam īpašniekam par pienākumu šo nomnieku paturēt jebkurā gadījumā, atzīmē Andris Vārna.
"Pirmkārt, šīm telpām ir valsts aizsardzības statuss, līdz ar to telpas sargā likums, un es domāju, ka šīs telpas līdz ar to ir jau citā kvalifikācijā, un es ļoti ceru, ka šis juridiskais rāmis un šīs garantijas būs tiešām muzejam tādi, ka mēs nekad šīs telpas nepazaudēsim, es nedomāju mēs – muzejs, bet mēs – sabiedrība,” uzsver Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.
Andris Vārna sola, ka VNĪ izskatīs, kādus papildu ierobežojumus iekļaut izsoles noteikumos, piemēram, liedzot pārejām Stūra mājas telpām izklaides un kazino funkcijas.
“Mēs redzam, ka, gudri domājot un saimniekojot, šādām telpām ar īpašu vēsturisku saturu un autentiskumu, kā ir šeit, izdodas atrast ļoti labu tādu starpdisciplināru risinājumu lietošanā, funkcionalitātē – kultūras projekti, izstādes, tūrisma joma.
Protams, šeit ir tas jautājums par konceptu, vienalga, vai tas būs īpašnieks – privātpersona vai kāds cits,” norāda Solvita Vība.
Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs atzīmē: “Visā ēkā ir diezgan daudz autentisku vietu, kā, piemēram, tie lifti, kā kāpņu telpa, kur veda augšā uz izmeklēšanām, arī izmeklēšanas telpas, arī telpa, kurā nošāvās ģenerālis Bolšteins. Tās ir arī tādas vietas, kur šeit ir saglabājušās, saglabājušas savu vēsturisko vērtību, un mums ļoti rūp, lai tas nepazūd šeit.”
Tomēr izredzes, ka jaunais ēkas īpašnieks, īpaši ārvalstu investors, pats pēc savas iniciatīvas rūpēsies par Latvijas vēsturei nozīmīgu liecību saglabāšanu vairāk, nekā to no viņa pieprasīs pārdošanas nosacījumi, būtu vērtējamas skeptiski.
Cik viegli mainīt Stūra mājas identitāti?
Okupācijas muzeja apdzīvotā ēkas daļa ir Valsts nozīmes vēsturiska notikumu vieta “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja””. Līdz ar to tā paturēs nosaukumu Stūra māja, kamēr pārdošanai piedāvātie augšējie stāvi – par Tetera namu. Jau pirms četriem gadiem mēģinājumu mainīt ēkas identitāti kā veiksmīgu nevērtēja ne vēsturnieki, ne sabiedrisko attiecību speciālisti.
“Stūra mājas nosaukums ir ne tikai iedzīvojies vairāk nekā divās paaudzēs, bet arī ar smagu emocionālo nospiedumu. To nav tik viegli izmainīt ar lēmumu, ka tagad šo ēku sauksim citādāk,” komentē Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas padomes vadītāja Ieva Stūre.
Šo gadu laikā nosaukums Tetera nams iedzīvojies tikai valsts iestāžu dokumentos, ne sabiedrības apziņā, ko, iespējams, jau pavisam drīz izdzēsīs jaunā īpašnieka zīmols.
Tāpat iespējams, ka ar laiku tas no sabiedrības apziņas izdzēsīs arī jēdzienu "Stūra māja".
Stūra māja – 20. gadsimta vēstures muzejs?
Gints Grūbe bija kurators Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas ietvaros notikušajai ekspozīcijai “Izstaigā Stūra māju”. Viņš uzskata – tas bija lielisks piemērs, kā ēku var un vajag izmantot. Vairāku muzeju kopīgi veidoto ekspozīciju dažu mēnešu laikā apmeklēja 60 tūkstoši cilvēku. Pašreizējās ekspozīcijas apmeklējums ir 45 tūkstoši gada laikā.
“Ir skaidrs, ka šāda veida sociālās atmiņas mūsdienīgam vēstures formātam ir vieta nevis tādā klasiskā muzeju sadrumstalotībā, bet tādā kompaktā veidā, kur tiek stāstīts Latvijas vēstures stāsts no mūsdienas skatupunkta,” skaidro Grūbe.
Viņš uzsver: “Tas ir mūsu pienākums šo stāstu izstāstīt un turpināt stāstīt, un atrast veidu, kā to padarīt par tādu 20. gadsimta vēstures muzeju. Mums ir Barikāžu muzejs, mums ir Tautas frontes muzejs, un mēs ļoti mazos dažādos veidos stāstām to savu 20. gadsimta stāstu, un tad ir jautājums, vai šie mazie pužļa gabaliņi pilda šo lielo sociālās atmiņas funkciju.”
Kultūras ministrijas e-pasta vēstulē raidījumam Kultūršoks šāds piedāvājums noraidīts: “Veidot vēl vienu, visaptverošu ekspozīciju un izvietot to Tetera namā būtu ļoti dārgi.
Turklāt 20. gadsimta vēstures skatījums dažādos muzejos bagātina un dažādo kopējo redzējumu, ņemot vērā katra muzeja specifiku – Stūra mājas ekspozīcija Latvijas Okupācijas muzeja paspārnē lieliski darbojas esošajā apjomā.
Tēma tiek atklāta vietā, kur to izdarīt ir vislabāk. Ievietot visu Latvijas 20. gadsimta vēsturi mājā, kas cilvēku apziņā saistās ar PSRS laika represīvu institūciju, Kultūras ministrijas ieskatā nebūs pareizi.”
Stūra mājas ieguldījums nākotnē
Sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns uzsver: “Protams, tas jautājums ir, kādā veidā integrēt un salikt kopā atpūtas ideju, ko iemieso viesnīca, un Pirmie divi stāvi, kas lielā mērā kuriem vajadzētu parādīt salīdzinoši nesen traģiski vardarbīga, vardarbīgu vēsturi. Ir iespējams, tas ir iespējams. Jautājums, vai to vajag, ņemot vērā, ka Okupācijas muzejam ar savu Nākotnes nama koncepciju pietiekami pretenciozi un ambiciozi plāni, tad es īsti arī neredzu lielu jēgu tiem diviem stāviem [Stūra mājā], jo,
manuprāt, nav vēlams vienu muzeju un viena muzeja kaut kādu ekspozīciju un arī skatījumu, koncepciju izkliedēt pa dažādām Rīgas vietām.”
Viņš norāda, ka šāds ieguldījums “būtu ar ilgtermiņa efektu, tajā skaitā dotu jaunas zināšanas par sadarbību, pretestību, par sociālo vēsturi, kas nu galīgi nav izprasta, par ikdienu okupācijas režīma ietvaros. Es saprotu, ka VNĪ ļoti interesē šos līdzekļus ieguldīt jaunu īpašumu attīstīšanā un apsaimniekošanā, bet varētu būt daudz drosmīgāki, un šo naudu ieguldīt okupācijas vēstures pētniecībā.”
Tikmer Gints Grūbe uzsver, ka Stūra mājas saglabāšana ir mūsu pienākums: “To nevar aizkrāsot ar eiroremontu, tā vienalga paliks un būs Stūra māja ar tajā pastrādātiem noziegumiem pret Latvijas tautu. Es neapgalvotu, ka kaut kāda vēstures saglabāšana ir kaut kas, par ko mēs varam teikt, ka tas ir par daudz un ka tas varētu būt mazāk.
Tas, manuprāt, noved pie šāda veida noziegumu atkārtošanās.”
Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv pirms pieciem gadiem veiktās aptaujas rezultāti liecina – pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa – 55,43 % – uzskata – visa Stūra māja būtu nododama muzejam un vēstures pētīšanai. Modeli, ka ēkas apakšējos stāvus apdzīvo Okupācijas muzejs, bet augšējos apsaimnieko privāts uzņēmējs, atbalsta pavisam niecīga aptaujas dalībnieku daļa – 6,74 %.