Bijušajam Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim un viņa māsai Laumai Lancmanei, izstādes māksliniecei, šī ir ļoti emocionāla izstāde, jo viņi pils atjaunošanai veltījuši lielāko daļu mūža un bija pirmie piļu, muižu un baznīcu artefaktu glābšanas ekspedīciju dalībnieki.
Par ekspedīcijām Lauma Lancmane teic: "Viņas ir tādas – ieiet, iejusties šajā mājā, mēģināt uzburt ainas un to, kas dzīvojuši tur, kā tas izskatījies, kādas tapetes, kāds gleznojums un kādas durvis, – man liekas šīs ekspedīcijas ir ļāvušas labāk iepazīt arhitektūru un telpas, un cilvēku sadzīvi, nekā tā vienkārši apskatot ekskursijā. [..] Tāpēc izstādē mums likās, ka mēs tā kā mazas mājiņas, mazas ekspedīciju istabiņas rādām. [..] Mēs gribam lai cilvēki varētu tādā veidā ieskatīties mājā iekšā, nevis skatīties tikai kā skaistu arhitektūras pieminekli."
Pirmā kultūras mantojuma glābšanas ekspedīcija notika jau 1964. gada jūnijā, atminas Imants Lancmanis: "Es biju nupat sācis strādāt [kopā] ar kolēģi Mārci Kļaviņu, un mēs dabūjām zināt, ka Popes muižā tiek jaukta nost 18. gadsimta krāsns. Mēs tobrīd bijām akadēmijas studenti Ventspilī vasaras praksē, un pēkšņi mums zvana valsts muzeja direktors Liepa, ka jauc nost krāsni – brauciet un glābiet. Tas bija pirmais, ar ko aizsākās šī glābšana."
Rundāles pils jaunajā izstādē "Durvis uz vēsturi" vairākās telpās aplūkojamas seno muižu, baznīcu un pils ēku apsekošanas un glābšanas ekspedīciju laikā uzņemtās fotogrāfijas, zīmējumi, interjera detaļas un dažādi atrastie priekšmeti, kam draudēja iznīcība.
Izstādes kuratore Anita Bistere stāsta: "Viena no izstādes telpām ir veltīta hercoga Bīrona pilīm, tā kā Rundāles pils arī piederēja viņiem, tad muzeja darbinieki devās ekspedīcijās arī uz šīm pilīm. Un šeit jūs varat redzēt, kādā stāvoklī viņas atrodas šobrīd. Un pie vienas no sienām var redzēt arī to, kas ir saglabājies no Lustes pils, kas citādi nebūtu saglabājies, ja muzeja darbinieki to nebūtu demontējuši un atveduši uz muzeju.''
