Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kad ūdens sāk smelties mutē, atceras par meliorācijas sistēmu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Dabas skaitīšana atsegusi dabas un ekonomisko interešu sadursmi

Rīgas pils Kastelas pārbūvē projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc termiņiem

Rīgas pils Kastelas pārbūves projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc termiņiem, nevis kvalitātes

Rīgas pils – viena no varenākajām viduslaiku pilīm Baltijā – atkal ir pārmaiņu priekšā. Sākti vērienīgi arheoloģiskie izrakumi pirms pils vecākās daļas jeb Kastelas rekonstrukcijas. Ambiciozie plāni pabeigt to līdz Latvijas simtgadei gan vairs nav spēkā. Tomēr projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc arvien jauniem termiņiem, nevis kvalitatīvas būvniecības. Kas sagaida piecsimt gadu veco Rīgas pili nākamajos gados?  

„Objektā jūs drīkstat iet tikai Valda pavadībā,” uzņēmuma „Aqua Latvia” vadītājs Rihards Platais celtnieku vagoniņā pie pils mūriem liek parakstīt drošības instrukciju. Lai klātienē aplūkotu arheoloģiskos izrakumus, jānokārto vairākas atļaujas, jo darbi notiek tieši blakus prezidenta pilij – Horna bastionā ar skatu uz Daugavu. Tieši aiz mūra, pie kā 11.novembrī liek svecītes.

„Es iešu pa priekšu, jo te visās vietās ir jāuzmanās, jāuzmanās, jāuzmanās,” brīdina arheologs Valdis Platais.

Viņa pavadībā lielos gumijas zābakos iebrienam izrakumu vietā, kur pēc lietavām dubļi vietām ir līdz potītēm. Darbus te veic pilnsabiedrība „Pils projekts”, ko veido „Arhitektoniskās izpētes grupa” un inženieru birojs „Būve un forma”. Par zemes darbiem atbild būvnieks „Aqua Latvia”.

Kādreizējās pils kafejnīcas „Kārlis” vietā tagad mini ekskavators un iekrāvējs rok zemi un pamazām ved to prom. Zemes darbus pastāvīgi pieskata arheologs Mārtiņš Lūsēns, kurš vēl nesen darbojās Kobrona skansts izrakumos.

„Doma ir tāda, ka Horna bastiona zemes līmenis tiek pazemināts no pašreizējā augstuma 2,7 metriem, tur tiks izrakta visa grunts. Pēc tam nākamie divi metri tiek pētīti arheoloģiski, bet grunts tiek rakta pa sektoriem un pārbērta. Kopējais izpētes dziļums ir pieci metri,” stāsta Lūsēns.

Ko tad arheologi cer atrast?

Te jāatkāpjas Rīgas pils pašā senākajā vēsturē.


(Avoti: Māra Caune „Rīgas pils” (Izdevniecība „Zinātne”, 2001), www.vni.lv" ) 

„Pirmā ordeņa pils Rīgā ir celta vietā, kur tagad ir Jura baznīca, Lietišķās mākslas muzejs. To sagrauj 13.gadsimta beigās ordeņa un rīdzinieku savstarpējās cīņās. No tās pils saglabājas tikai kapelas daļa, vēlākā Jura baznīca,” stāsta Lūsēns. “1330.gadā, kad ordenis ir uzvarējis pilsētu, tas piespiež atdot tai krietnu teritoriju šeit, Daugavas krastā, un te tiek celta jauna pils, ko nodēvē tā brīža ordeņa mestra – Monheimas Eberharda – vārdā.”

Taču 150 gadu vēlāk arī šo pili rīdzinieki konfliktā ar Livonijas ordeni noposta. Tieši šīs pils pamati tad arī redzami atsegumos.

„15.gadsimta deviņdesmitajos gados, kad konflikts ir beidzies un ordenis atkal ir uzvarējis, tas būtībā piespiež Rīgas pilsētu uzcelt šo pili no jauna. Un tā laika ordeņa mestram par godu tā tiek dēvēta par Voltera fon Pletenberga pili. Tā kā viss, kas šobrīd ir redzams virs zemes, ir Pletenberga laikā celtais. Savukārt pamatos vēl var redzēt Monheima pils fragmentus, jo to nenojauca līdz pašai zemei,” atklāj Lūsēns un rāda: „Lūk, tur ir redzamas oriģinālās pagraba lūkas no 1330.gada.”

„Un šie visi ir naidīgo Rīgas pilsētas iedzīvotāju darbi,” Valdis Platais norāda uz būvgružiem mums zem kājām.

„Nojauktās pils būvgruži jau tepat visapkārt arī palika,” papildina Lūsēns.

Līdz šim atrasti trauki un flīžu lauskas

Rakšanas darbi vēl ir tikai pašā sākumā, tuvākajās nedēļās plānots atsegt Horna bastiona paliekas no 17.gadsimta. Līdzšinējo atradumu vidū pārsvarā ir trauku un flīžu lauskas.

„Piemēram, ir 19.gadsimta apgleznotais fajanss un ir 18.gadsimta holandiešu flīzītes gabals,” stāsta Lūsēns.

Pirms dažām dienām te atrasts arī Pirmā pasaules kara laika lādiņš.

„Tas, kas šeit atradās, tā jau bija izšauta granāta, tikai plika čaula. Iespējams, no Bermonta laikiem te kaut kas ir atšauts no pretējā krasta. Tā viņi te ir iekrituši…” spriež Lūsēns. Vai pastāv risks, ka varētu atrasties arī kāds neizšauts lādiņš? „Protams, ka ir. To nekad nevar zināt. Tāds darbs!” smaida arheologs.

Rīgas pils arheoloģiskās izpētes projektu, kas turpināsies vēl līdz janvārim un izmaksās vairāk nekā 400 000 eiro, vada pieredzējušais uzņēmums „Arhitektoniskās izpētes grupa” jeb AIG.

AIG birojs atrodas senā mājā tikai dažus simtus metru no pils. AIG piedalījās arī Rīgas pils jaunākās daļas jeb Valsts prezidenta apdzīvotās Priekšpils izpētē. Ar kādu piemēru no turienes arheoloģiskās izpētes projekta vadītāja un AIG valdes priekšsēdētāja Baiba Eglāja precīzi iezīmē, cik neparedzama var būt arheoloģija šādos vēsturiskos objektos:

„[Rīgas pils] Austrumu piebūves pagrabos mums tika veikta ļoti nopietna izpēte, un šis bija tas klasiskais gadījums, kad viss liecināja, ka tur nekā nebūs. Bet, kad sāka to pagrabu rakt, izrādījās, ka tur apakšā ir gan apbūve, gan milzu kontraforsi, kas sākotnēji balstīja pili. Visa ģeoloģija! Viens milzīgs šurfs, ko speciāli raka, bija apmēram 10 centimetru attālumā no tās 14.-15.gadsimta mājiņas, ko vēlāk atrada.”

Tāpēc arī pašlaik Horna bastionā notiekošie izrakumi varētu viest izmaiņas pils vecākās daļas rekonstrukcijas projektā.

„Lielie nezināmie var atklāties vienmēr. Jo tajā laikā cilvēki bija pietiekami taupīgi un nejauca nost to, kas viņiem netraucēja. Nojauca līdz noteiktam līmenim un aizbēra ciet,” saka Eglāja.

“Ir jau it kā visi plāni zināmi, ir vairāki bastioni jau atrakti un apmēram zināms, kā tie izskatās. Bet kaut kādas telpas, tā kā tās ventilācijas šahtas, nav nolikvidētas. Kaut kādas telpas, kaut kādas pretmīnu galerijas kaut kur var būt… Tas jau attiecas uz arhitektu un Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju – cik viņi ir toleranti, ko atļauj nojaukt, ko ne, ko integrē, ko neintegrē,” saka Eglāja.

„Tas varētu mainīt plānojumu pagraba daļā un varbūt arī citos spārnos. Bet nebūtiski,” saka arhitekts Reinis Liepiņš no biroja „Sudraba arhitektūra”.

Projekts tapis milzīgā tempā, bet tad valsts norāva stopkrānu

Liepiņš ir viens no Rīgas pils Kastelas daļas pārbūves projekta autoriem. Līgumu par projekta izstrādi pils saimnieks “Valsts nekustamie īpašumi” noslēdza 2014.gadā ar pilnsabiedrību, kurā apvienojušies uzņēmumi “MARK Arhitekti”, “Sudraba arhitektūra” un “H2E”.  

Arhitekts Reinis Liepiņš atceras, ka projekts tapis milzīgā tempā – gada laikā, jo pasūtītājs sapņoja pabeigt pili līdz valsts simtgadei.

“Tie, kas zina projektu, arhitektūras un būvniecības aspektus, var iedomāties, cik tas ir ātrs temps – 10 000 kvadrātmetru, 500 gadi vēstures daudzos dažādos slāņos. Tas viss tika ietilpināts projektā, kas sastāv no 60 sējumiem,” iespaidīgo projekta apjomu ieskicē arhitekts.

Pērn pavasarī strauji izstrādāto projektu saskaņoja, publiski prezentēja, sāka meklēt būvniekus un rudenī “Valsts nekustamie īpašumi” pēkšņi norāva stopkrānu.

Oficiālais iemesls – arhitektu un vēsturnieku iebildumi, ka pilī vajadzīga pamatīgāka arheoloģiskā izpēte. Par piespiedu pauzi arhitekts pārāk neskumst.

“Tāda mēroga restaurācijas darbus nevar sasteigt. Ja godīgi, esmu priecīgs, ka tā simtgades ideja dabiskā veidā apstājās, jo tādas lietas nevar darīt steigā. Kad mēs vēl nākamreiz pie tās pils ķersimies? Varbūt pēc 100 gadiem... Tā ir mūsu vēsture, kur zem daudziem slāņiem ir saglabājusies liela vērtība. Ja runā par pils restaurāciju, mēs esam ceļa sākumā,” uzsver Liepiņš.

Lai gan arheoloģiskā izpēte Rīgas pilī vēl nav ne pusē un nav zināms, kādas korekcijas tā varētu ieviest projektā, „Valsts nekustamie īpašumi” jau izsludinājuši jaunu būvdarbu iepirkumu.

Arhitekts Reinis Liepiņš atzīst, ka par to uzzinājis tikai divas nedēļas pēc iepirkuma izsludināšanas. Viņaprāt, bez šādas steigas varēja iztikt.

„Nekustamajos īpašumos” skaidro, ka konkursa pirmā kārta paredz tikai būvnieku atbilstības izvērtēšanu nolikumam un arheoloģiskajai izpētei netraucēs. Pils rekonstrukcijas beigu termiņš pašlaik pārcelts par diviem gadiem,” stāsta „Valsts nekustamo īpašumu” pārstāve Zane Rašmane.

Līdz noteiktajam termiņam darbus var arī nepabeigt

„Arheoloģiju ir plānots pabeigt līdz 2018.gada sākumam, bet būvniecības šobrīd plānotais beigu termiņš ir 2020.gada 31.augusts,” saka Rašmane.

Taču arī šo termiņu, visticamāk, pārcels. Arhitekts Reinis Liepiņš jau tagad ir drošs, ka līdz „Valsts nekustamo īpašumu” pašlaik nospraustajam termiņam pili nepabeigs.

„Skaidrs, ka tādā projektā būs apstāšanās daudzās vietās. Blakus prezidentam būvēt arī ir sarežģīti, nezinu, kādas tur būs drošības prasības. Ir atkal uzzīmēts jauns grafiks, ka jābūt gatavam 2020.gadā…” stāsta Liepiņš.

“Tas vispār nav pakļauts nekādām realitātēm. Domāju, ka četri gadi – tas ir minimums,” uzskata arhitekts.

Rīgas pils Kastelas daļas rekonstrukcijas projektam valsts atvēlējusi 19,2 miljonus eiro, no kuriem tieši būvniecībai, pēc arhitekta informācijas, paredzēti 15,2 miljoni. Tas ir divreiz mazāk nekā aizpērn pabeigtajai priekšpilij, kur mājo Valsts prezidents.

Arhitekts lēš, ka restaurācijas darbiem vajadzētu vēl vismaz 3,5 – 5 miljonus eiro, tas atkarīgs no atrasto vērtību daudzuma. Liepiņš uzsver – lielākā problēma ir tā, ka Rīgas pils rekonstrukcijas projekts pašlaik tiek dzīts uz priekšu, vairāk domājot par termiņu, nevis par kvalitatīvu restaurāciju.

Atjaunotā pils parādīs tās garo mūžu

Bet nu pāriesim pie pils satura. Kā tā izskatīsies un ko sevī glabās, kad pārbūve beidzot būs galā? Interesanta ir arhitekta Reiņa Liepiņa vīzija, kā atjaunotajā Rīgas pilī parādīt tās 500 gadu garo mūžu. Viņš atsaucas uz laiku pēc Otrā pasaules kara, kad kultūras pieminekļu atjaunotāji Rietumeiropā saskārās ar vienu un to pašu jautājumu – ko no visa zaudētā atjaunot, ko atstāt, ko pārveidot?

„Rīgas pils ar saviem 500 gadiem un vairāk nekā 100 pārbūvēm ir Latvijas vēsture. Es centīšos panākt tādu risinājumu, ka to visu vēstures ritējumu var šajā telpā sajust. Ka pati telpa kļūst par laiku – tu redzi kādu fragmentu no 15.gadsimta, kaut ko no 16.gadsimta, kaut ko no 17., 18., arī 20.gadsimta,” stāsta arhitekts.

Pēc restaurācijas beigām pils Kastelas daļā kā vienīgais iemītnieks atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas tur mitis jau teju simt gadu. Jaunās ekspozīcijas projekta gan vēl nav, un tas sarežģījis arhitektu darbu pie inženiertīklu projektēšanas.

Par grūtāko daļu visā pils pārbūves projektā arhitekts Liepiņš sauc ventilācijas sistēmu, kas senajos mūros nodrošinās muzeja eksponātiem piemērotu mikroklimatu. Par vēstures muzeja sadzīvošanu ar pili gan arhitekts ir skeptisks.  

„Es daudz esmu braukājis apkārt un redzējis ārkārtīgi daudz muzeju. Bet es neesmu redzējis nevienu veiksmīgu vēstures muzeju vēsturiskā ēkā,” stāsta Liepiņš.

“Jo tur veidojas tāda dīvaina sinerģija – tās milzu sienas, un tikko tur ir kaut kas smags, tas izskatās dubultā smagi. Iedomāsimies – ejam cauri velvētām telpām, un tur stāv vēsture… Tur var būt tikai kaut kas viegls digitāls. Tādas ir manas emocijas,” saka arhitekts.

Vēstures muzejs vīlies un termiņiem vairs netic

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kopš pils ugunsgrēka mitinās pagaidu telpās Brīvības ielā un Lāčplēša ielā un, kā izskatās, paliks tur vēl ilgi.  

„Vēlreiz esam rūgti vīlušies un vairs īsti negribam nekam ticēt,” tā kārtējo termiņu pārbīdi komentē muzeja direktors Arnis Radiņš.

Detalizētu jaunās ekspozīcijas izstrādi muzejs vēl nav sācis, jo pašlaik gatavojas apjomīgai Latvijas simtgades izstādei.

„Domāju, ka tajā brīdī, kad mēs sapratīsim – jā, viss ir „aizgājis”, tad mēs pieslēgsimies un apmēram gada laikā to uztaisām līdz tādam brīdim, ka jau var dot dizaineram, rēķināt un skatīties,” spriež Radiņš.

Pārbūves projekta lielā tempa un naudas trūkuma dēļ muzejam nācās atteikties no arhitektu ieceres zem pils pagalma izveidot mainīgo ekspozīciju zāli, kas būtu līdzīga kā Nacionālā mākslas muzeja jaunā pazemes izstāžu zāle, tikai mazāka. Gan arhitekts, gan muzeja direktors atzīst – tas ir liels zaudējums.

„Pastāv zināma pretruna starp to, kas muzejam ir vajadzīgs un ko pils var sniegt. Mēs neesam Rīgas pils muzejs, mēs esam Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Līdz ar to šajā projektā ir kompromiss starp pils demonstrāciju un vēstures atsegšanu, un to, ka mums vajag telpas pamatekspozīcijai, izstādēm un tamlīdzīgi. Bet man šķiet, ka ir atrasts labs kompromiss,” atzīst Radiņš.

Tagad arheoloģijai pievērš lielāku uzmanību

Rīgas pils ir tikai viens no daudziem objektiem, kas neapdomīgi bijis palikts zem Latvijas simtgades sloga, nosakot simboliskus, bet neizpildāmus termiņus. Jādomā, ka gadu ilgā piespiedu pauze Rīgas pils rekonstrukcijai būs nākusi tikai par labu. Labāk tagad nekā būvdarbu laikā – tā par iespējamajiem atradumiem saka arheologs Mārtiņš Lūsēns.

„Es domāju, ka šeit viss ir pareizi un pēc labākajām tradīcijām. Pēdējos gados tas arvien vairāk mainās. Deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā bija tā, ka vispirms uztaisīja projektu un tad attapās, ka – ai, ai, ai, vajadzīga arī arheoloģija! Tagad tomēr sabiedrības apziņa ir mainījusies. Gan tajā pašā Kobronskansts gadījumā, gan arī šeit tomēr arheoloģija iet pa priekšu, kā tam vajadzētu būt,” saka Lūsēns.

Un tas ļaus gan daudz rūpīgāk izpētīt vēsturiskās liecības, ko pašlaik sedz zeme, gan pavērs iespēju plašākām sarunām par šī gigantiskā arhitektūras pieminekļa nozīmi sabiedrībā. Uz to cer arī pils pārbūves projekta līdzautors, arhitekts Reinis Liepiņš.

“Runājot par Latvijas simtgadi, labākā dāvana Rīgas pils sakarā būtu uz simtgadi uzdāvināt prātīgu būvniecību. (..) Manuprāt, šim procesam būtu jāiegūst lielāka sabiedrības izpratne. Ir jāzina par šo lietu. Rīgas pils ir mūsu visu kopīga lieta. Sabiedrībai būtu jāiesaistās un jāzina, kas tur notiek. Es būtu priecīgs, ja varētu pamatot savus risinājumus lielākā publiskā telpā,” saka Liepiņš.

„Vēsturiski datumi, valsts jubilejas, simboliski mēneši un gadskaitļi vienmēr fascinē, jo labāk paliek tautai atmiņā,” tā pirms gada viedokļrakstā „Rīgas pils restaurāciju nedrīkst sasteigt”  pauda mākslas zinātnieks un Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Tobrīd tikko bija pārtraukts iepirkums par pils Kastelas daļas rekonstrukciju, un Spārītis ieteica sargāties no būvniekiem, kuri šādu vēsturisku objektu atjaunošanas iepirkumos startē ar kārdinoši zemām cenām. Jo nav šaubu, ka beigās tāpat nāksies pārmaksāt, bet no darbu zemās kvalitātes cietīs visi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti