Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Latvijas biznesa vide jaunuzņēmumiem ir auglīga. Saruna ar Diānu Lāci–Davidovu

Labrīt

RTU studiju prorektors: Attālināto mācību sekas visticamāk varēs just ilgi

Medicīnas muzejs sācis muzeja pārdefinēšanas programmu "Asinsaina"

Māksla ienāk Medicīnas muzejā

Paula Stradiņa Medicīnas muzejs sācis muzeja pārdefinēšanas programmu “Asinsaina” un šogad pārtaps par starpnozaru izpētes laboratoriju. Ekspozīciju izpētes programmā plānots no malas iesaistīt māksliniekus, aktierus, dzejniekus, zinātniekus un citu profesiju pārstāvjus. Programmu atklājuši mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Jāņa Novika darbi.

Rezidenču programmā “Asinsaina” plānots aicināt dažādu nozaru pārstāvjus, kas strādās ar muzeja kolekcijām, bibliotēkas resursiem un bēniņu arhīviem, lai ienestu jaunu skatījumu ekspozīciju veidošanā.

Muzeja pētniece Inga Vigdorčika norādīja: “Programma nav domāta vienam gadam, bet tas ir vairāku gadu plāns, mēs gribam runāt arī ar māksliniekiem, zinātniekiem, biologiem, dzejniekiem, teātra cilvēkiem, un arī formāti būs dažādi.”

“Lielais mērķis ir arī pārvērtēt savas kolekcijas un paskatīties uz tām no malas. Ne tikai stāstīt muzeju ierasto akadēmisko stāstījumu, bet arī uzklausīt citus skatījumus uz muzeja krājumu,” pavēstīja muzeja attīstības jautājumu speciāliste Ineta Sīmansone.

Jaunā programma atklāta ar ekspozīciju, kurā saklausāma Jāņa Novika skaņas instalācija. Mākslinieks izmantojis vinila plašu ierakstus no kāda aizvadītā gadsimta Lielās medicīnas enciklopēdijas izdevuma. Ierakstos apkopotas, piemēram, skaņas, kādas pie patoloģiskiem procesiem rodas cilvēka organismā. Savukārt Katrīna Neiburga papildinājusi muzeja apjomīgo portretu galeriju, kurā patlaban dominē 50. gados veikti pasūtījumi.

Izstādes kuratore Inga Vigdorčika pastāstīja: “Katrīna Neiburga, pētot muzeju un zinātnieku darbu, nonāca pie secinājuma, ka

patlaban šeit ir vairāk tādu parādes portretu skaistos rāmjos, bet mazāk tiek runāts par tiem “trakajiem” ārstiem vēsturē, kuri ir gatavi riskēt ar savu dzīvību –

par tiem, kas riskējuši iedzert holēras vibrionu vai ievadīt sevī mēra slimnieku strutas, lai pētītu, kā uzvarēt šo slimību. Neiburga izvēlējās nevis šo parādes portretu formu, bet dzīvus video stāstus par šiem ārstiem.”

Muzejs pārmaiņas uzsācis līdz ar globālās pandēmijas laiku, kas arī medicīnas vēstures glabātājiem uzlicis papildu uzdevumus mūsdienu situācijas dokumentēšanā, kam drīzumā tiks veltīta kāda diskusija. Sīmansone norādīja, ka

pandēmijas laiks sabiedrībā iekustinājis arī lielāku interesi par veselības vēsturi, un līdz ar to medicīnas muzeja speciālistiem pērn veidojusies pavisam jauna saruna ar apmeklētāju.

Ņemot vērā pandēmijas ierobežojumus, muzejs sola arvien papildināt saturu savos sociālo tīklu kontos, kur jau publicēti pirmie fragmenti no sarunām ar izstādes māksliniekiem. Savukārt gada nogalē muzejs plāno īstenot vērienīgu starpdisciplināru izstādi, kas būs veltīta muzeja pārdefinēšanas centieniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt